2012. gadā, kad “Latvijas Avīze” viesojās Rugāju novada vidusskolas izlaidumā, skolu absolvēja 14 jaunieši.
2012. gadā, kad “Latvijas Avīze” viesojās Rugāju novada vidusskolas izlaidumā, skolu absolvēja 14 jaunieši.
Foto – Dainis Bušmanis

Pagaidām neiebilst 13

Ne Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA), ne arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pagaidām nav steigušās iebilst pret IZM ieceri. LPS patlaban gaida pašvaldību viedokļus par plānotajām izmaiņām. Kad atbildes būs saņemtas, tad arī taps oficiālais LPS atzinums. LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure atgādina, ka daudzviet pašvaldības jau šobrīd līdzfinansē skolotāju algas, jo mazā skolēnu skaita dēļ tās sanāk pārlieku mazas. I. Dundure pieļauj: visticamāk, IZM nāksies “latiņu samazināt”: maksāt pilnu mērķdotāciju arī tad, ja novada vidusskolas klasē būtu, piemēram, 12 nevis 14 bērni. IZM bieži vien dokumentu projektos ierakstot skaitļus, no kuriem esot gatava tomēr atkāpties. “Domāju, ka pašreizējā demogrāfiskā situācijā minimālais skolēnu skaits ir noteikts par lielu ne tikai novadiem, bet arī pilsētām. Tajā pašā laikā LPS piekrīt, ka ir jādomā par vidusskolu tīkla sakārtošanu. Līdz minimālajam skolēnu skaitam jānonāk diskusiju ceļā,” tā I. Dundure. Jāsecina, ka vēl priekšā ir kaulēšanās par to, cik tad bērniem vienā vidusskolas klasē jābūt, lai valsts pilnībā algotu skolotājus.

Reklāma
Reklāma
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.