Solis uz priekšu valdības veidošanā: Aizsardzības ministra krēsls “viskarstākais” 53
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc ilgām un grūtām sarunām koalīcijas partneri esot vienojušies par atbildības jomu sadali – tā tika pavēstīts pēc Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās ar valdības veidotāju Krišjāni Kariņu (“JV”).
Līdz nedēļas beigām “Apvienotais saraksts” vēl nebija piekritis K. Kariņa piedāvātajām ministrijām, aicinot vispirms izvērtēt valsts budžeta situāciju, lai varētu vienoties par prioritātēm, kurām varēs paredzēt finansējumu.
Neoficiāli zināms, ka nedēļas nogalē notikušajās partiju sarunās “AS” pārstāvji tomēr atklājuši, ka viņi vēlas vadīt Aizsardzības ministriju – tā ir uzticēta Nacionālajai apvienībai, savukārt “AS” ir piedāvāts vadīt Iekšlietu ministriju. Apmaiņas darījums nav noticis, taču kā kompromiss parādījusies ideja – “AS” pārstāvis varēs ieņemt viceministra posteni Aizsardzības ministrijā. K. Kariņš tam neiebilstot.
Pirms K. Kariņa tikšanās ar E. Levitu “AS” līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars vēl nekomentēja iespējamo interesi apmainīt portfeļus. Taču viņš teica, ka “AS” vēlas tikšanos ar Valsts prezidentu E. Levitu.
Uz jautājumu, vai politiskais spēks vēlas uzņemties atbildību par Aizsardzības ministriju, E. Tavars “Latvijas Avīzei” pirmdien atbildēja, ka nekādu komentāru vēl nebūšot. Taču viņš atzina, ka viens no jautājumiem, par ko “AS” vēlas runāt ar partneriem un Valsts prezidentu E. Levitu, ir par visaptverošu valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu.
Sarunas vadīja Rinkēvičs
Brīvdienās K. Kariņš nepiedalījās neformālajās jeb “klusās diplomātijas sarunās”, kā šīs tikšanās ir nodēvētas. Tās vadīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“JV”), bet – ne tāpēc, ka “Jaunā Vienotība” plānotu nomainīt savu premjera kandidātu. Iemesls drīzāk bija tas, ka brīvā gaisotnē, kādu spēj radīt E. Rinkēvičs, partneri varētu būt atklātāki un vieglāk varētu saprast, ko patiesībā vēlas “Apvienotais saraksts”, liecina pastarpināti iegūta informācija.
Māris Kučinskis (“AS”) pēc brīvdienu sarunām “Latvijas Avīzei” sacīja, ka politiskā spēka pārstāvji vispirms vēlējās iepazīties ar valsts budžeta situāciju, lai noskaidrotu, ko šī valdība vispār var atļauties. Tad vajadzētu kopīgi vienoties par prioritātēm, nevis vispirms “salīst 14 būdiņās”. Ar “būdiņām” ir domātas 14 darba grupas, kurās plānots rakstīt valdības deklarāciju.
Zināms, ka sestdien Finanšu ministrijas pārstāvji ir iepazīstinājuši valdības veidotājus ar finanšu situāciju. M. Kučinskim ir radies iespaids, ka valdība nevarēs neko atļauties, jo “ir notikusi tāda dzīrošana, ka tagad ir milzīgs budžeta deficīts”. Parasti vasaras nogalē valdība sāk darbu pie nākamā gada budžeta sagatavošanas, bet “šovasar bija pilnīgs klusums”, iepriekš bija teicis viens valdības ministrs.
“AS” nav strādājis iepriekšējā valdībā, un tiem nav pieejama tā informācija par nozarēm, kas ir “JV” un NA. Tāpēc saprotama ir tās pārstāvju vēlme ar šo ainu iepazīties, pirms uzņemas atbildību par kādu nozari. Taču pirmdien, kad M. Kučinskis to pašu skaidroja Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, Nacionālās apvienības priekšsēdis Raivis Dzintars teica: “Nedomāju, ka šis ir īstais sāpju punkts.” Politiķis konkrētāk nepaskaidroja, taču atzina, ka neformālās sarunas ir labākas, lai saprastu, “kas ir iegansti, bet kas ir iemesli”. Tajā pašā laikā viņš optimistiski secināja, ka “tuvināšanās notiek”.
“AS” vēlas Aizsardzības ministriju
Ir neoficiāla informācija, ka “Apvienotais saraksts” nevis nevēlas uzņemties atbildību par Veselības ministriju, bet gan ļoti grib vadīt Aizsardzības ministriju, kas ir iedalīta Nacionālajai apvienībai. “AS” ir vairāki cilvēki, kas varētu vadīt šo nozari, kurai plānots pakāpeniski palielināt finansējumu.
Iespējams, tā varētu būt pievilcīga arī no saimniecisko interešu viedokļa. Nacionālā apvienība nav plānojusi atteikties no Aizsardzības ministrijas, bet neformālajās sarunās ir izvērtēta iespēja, ka parlamentārais sekretārs šajā ministrijā varētu būt no “AS”. Partneru tikšanās reizē ir arī parādījies jauns amats “ministra biedrs”, kam būtu nepieciešamas izmaiņas likumā. Nav skaidrs, ar ko šī amatpersona atšķirtos no parlamentārā sekretāra, kas ir otra augstākā politiskā amatpersona ministrijā ar tiesībām uzstāties Saeimas tribīnē.
Aizvadītajās nedēļās “Apvienotā saraksta” pārstāvji “Jaunajai Vienotībai” veltījuši diezgan skarbus vārdus, bet pamanāmākais bija Saeimas deputāta Andra Kulberga ieraksts tviterī: “Tādas partneru sarunas vēl nekad neesmu piedzīvojis… arogantas, bez cieņas, bez satura, ar ultimātu, bez ieklausīšanās. Tāda sajūta, ka Krišjānis Kariņš dara visu, lai nebūtu nominēts par premjeru, un grib taisno biļeti uz Eiropas komisāru.”
Lūgts to komentēt, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” M. Kučinskis sacīja: “Andris Kulbergs pauž to, ko mēs visi domājam.” “AS” ir vairāki pašvaldību, valdības un Saeimas darbā pieredzējuši politiķi, kuriem nav pieņemams, ka viņus neuztver kā līdzvērtīgus partnerus, iepriekš bija teicis Saeimas deputāts Māris Sprindžuks (“AS”).
Vairāki tagadējās valdības ministri ir atgādinājuši, ka tā pa īstam K. Kariņš pats veido valdību pirmo reizi, jo pirms četriem gadiem partijas par daudz ko jau bija vienojušās, kad piedāvāja K. Kariņam kļūt par premjeru. Tiesa, viens no viņa nosacījumiem bija, ka visiem politiskajiem spēkiem ir līdzvērtīga pārstāvniecība valdībā – trīs posteņi –, nevis atbilstoši iegūtajam mandātu skaitam Saeimā, kā tas ir tagad. “Jaunajai Vienotībai” toreiz bija tikai astoņi deputāti.
Pirms četriem gadiem K. Kariņš bija Eiropas Parlamenta deputāts, kurš atstāja amatu Briselē, jo partijas viņam lika saprast, ka tā ir faktiski vienīgā iespēja izveidot valdību. Tagad “Jaunā Vienotība” ir ieguvusi 26 mandātus. Sarunu sākumā K. Kariņš, uzstājot uz klimata un enerģētikas ministra amatu, arī sacīja – ja viņš piekrīt veidot valdību, tad vēlas, lai tā būtu stabila koalīcija, kas spēj izdarīt kaut ko paliekošu valsts labā. Tāpat viņš vēloties pārliecināties, ka partijas neīstenotu kādu šauru grupu intereses. Ja tas nav iespējams, “tad šīs valdības nebūs”, iepriekš ir teicis K. Kariņš.
