Peldētāji pirms Rio – strādājam amatieru režīmā 0
“Profesionāļiem jāpeld sešas stundas dienā, bet mums labākajā gadījumā sanāk trīs,” saka Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidents Kaspars Pone (attēlā), atzīstot, ka mūsu peldētājiem ir ierobežotas izaugsmes iespējas salīdzinājumā ar konkurentiem.
Iekļūt pusfinālā
Latvijas peldētāji startējuši visās olimpiskajās spēlēs pēc valsts neatkarības atjaunošanas, labāko rezultātu sasniedzis Valērijs Kalmikovs 1996. gadā Atlantā, izcīnot 13. vietu 200 m brasā (2:16,23). Riodežaneiro peldēs Uvis Kalniņš (22), kurš startēja arī pirms četriem gadiem Londonā, un olimpiskā debitante Aļona Ribakova (25).
Londonā Uvis 100 metros brīvajā stilā ar personisko rekordu 49,96 sekundes ierindojās 30. vietā un bija tā satraucies, ka man sacīja – diez vai tagad varētu uzsmērēt sviestmaizi. Šoreiz jābūt labāk. Pēdējos četrus gadus viņš peldēšanu apvienojis ar studijām Misūri štata universitātē ASV, ieguvis pieredzi, specializējies kompleksajā peldējumā un startēs 200 m distancē.
“ASV studentu sportā ir sava specifika, jo treniņi un sacensības notiek īsajā ūdenī jardu baseinā. Uvis ir garā ūdens peldētājs un Rio veiksmes gadījumā varētu pretendēt uz pusfinālu,” saka K. Pone un cer, ka valmierietis būs labā formā. Kalniņš pērn pasaules čempionātā izcīnīja 17. vietu, no pusfināla atpaliekot par mirkļa tiesu. No Aļonas Ribakovas 200 m brasā tiek gaidīts rezultāts tuvu personiskajam rekordam, kas sasniegts pirms diviem gadiem.
Peldēšana skolās
Kaspars Pone norāda, ka, sākot ar Londonas olimpiskajām spēlēm, peldēšanā dalībnieku kopējais skaits samazināts no 1200 līdz 900. “Atbilstoši mainījās arī kvalifikācijas noteikumi. Ja joprojām būtu spēkā arī B norma, tad Rio startētu astoņi mūsu peldētāji, tā ka esam spēruši soli uz priekšu.”
Kvalificēties olimpiskajām spēlēm centās arī Kanādas latviete Kristīna Šteins, kura savulaik savas mītnes zemes izlasē peldējusi pasaules čempionāta pusfinālā. “Grūti spriest, vai viņas labākie sasniegumi jau pagātnē. Kristīna studē ASV, šogad bija atbrīvota no mācībām universitātē, lai varētu sagatavoties Rio. Ieguldīja lielu darbu, bija diezgan tuvu kvalifikācijai, taču sports ir sports,” spriež Pone.
LPF būtiskākā problēma esot finanšu trūkums. “Banāla atbilde, bet mūsu finansējums ir absolūti nepietiekams, lai sagatavotu sportistus atbildīgiem startiem. Ceru, ka tuvākajā laikā lietas mainīsies uz labo pusi, jo izveidota peldēšanas apmācības programma skolās, bet tai vēl nepieciešams valsts budžeta apstiprinājums. No tā iegūtu gan sports, gan sabiedrība, ņemot vērā lielo noslīkšanas gadījumu skaitu Latvijā. Šajā ziņā esam pirmajā vietā Eiropā.”
Treneru kvalifikācija esot laba. “Regulāri notiek semināri, kuros piedalās ārzemju speciālisti. Treneri mums ir zinoši, taču grūti nodrošināt kvalitatīvu treniņu procesu vismaz labākajiem sportistiem, kuri varētu pretendēt uz iekļūšanu Latvijas Olimpiskajā vienībā. Peldētājiem baseinā jātrenējas sešas stundas dienā, taču mēs to nevaram atļauties ne finansiāli, ne citādi. Esam nevis profesionāļi, bet amatieri. Treniņu nometnēs tiek veikts pilnvērtīgs darbs, taču sistemātiski tas nav iespējams,” nopūšas Kaspars Pone.
