Solis tuvāk domes atlaišanai 0
Vairākus mēnešus Rīgas dome bija “nodarbināta pati ar sevi, ar koalīcijas krīzēm un tai nebija laika nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši normatīvu prasībām”, tā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) valdības sēdē otrdien pamatoja rīkojuma projektu par ārkārtējās situācijas termiņa pagarināšanu Rīgā līdz 2020. gada 12. martam.
Valdība atbalstīja priekšlikumu, par kuru ceturtdien vēl jālemj Saeimai.
Par rīkojuma projektu nebija gatavi balsot “KPV LV” ministri, jo, kā norādīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens: “Rīgas iedzīvotāji ir ķīlnieki, jo runa nav par atkritumiem, bet gan par varas pārdali, par ko varam tikai nojaust.”
Ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (“KPV LV”) esot pārliecinājis Rīgas domes vadības skaidrojums, ka tā ir veikusi visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu atkritumu izvešanas nepārtrauktību Rīgā. Septembrī noteiktās ārkārtējās situācijas termiņš beidzas 12. decembrī.
Rīgas vadība vēstulē valdībai norāda, ka sarunu procedūrā ar pakalpojuma sniedzējiem ir novērsta krīze atkritumu apsaimniekošanā, jo pakalpojums tikšot sniegts arī pēc 12. decembra līdz jauna līguma noslēgšanai ar konkursā izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju.
Ministra ieskatā, Rīgas domei līdz šim termiņam jau bija jānoskaidro jaunā iepirkuma rezultāti un jānoslēdz līgums, kas jāpārslēdz arī ar iedzīvotājiem. Taču iepirkums ir izsludināts tikai pagājušajā nedēļā.
Līdz nedēļas beigām J. Pūce sola nākt klajā ar galvaspilsētas domes darbības juridisko vērtējumu, kad, visticamāk, kļūs zināms, vai tiks rosināta Rīgas domes atlaišana.
No ministra teiktā noprotams, ka viņam nav paļāvības par politisko stabilitāti un labas pārvaldības principu ievērošanu pašvaldībā. Arī premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) Ministru kabineta sēdē sacīja, ka valdība tā ir spiesta rīkoties “Rīgas domes mazspējas dēļ”.
Dažas dienas pēc Rīgas domes ārkārtas sēdes, kurā par vicemēru ievēlēja neatkarīgo deputātu Druvi Kleinu, viņš jau ir pieņēmis lēmumu par “Rīgas satiksmes” padomes daļēju atcelšanu – no tās atbrīvots Normunds Narvaišs, Ainārs Ozols un Andrejs Pančenko, ziņo LETA. Viņi padomē iecelti laikā, kad vicemērs bija tagad opozīcijā esošais Vadims Baraņņiks. Tas liecina, ka domē notiek arī interešu grupu cīņa, par ko mājienus jau deva arī opozīcija.
“Meliem īsas kājas! Jakrina vasalis vicemērs Kleins vēl pāris dienas iepriekš dievojās, ka netaisās atlaist SIA “Rīgas satiksme” padomi. Tā laikam ir tikai sakritība, ka šī atlaistā padome nebija gatava iecelt Jakrinu jaunajā uzņēmuma valdē,” tviterī otrdien ierakstīja Vilnis Ķirsis (“Vienotība”).
Runa ir par “RS” valdes locekli Emīlu Jakrinu, kurš konsultē bloku “Rīgai”, ko pārstāv D. Kleins. Viņš aģentūrai LETA ir teicis – kā kapitāldaļu turētājs uzņēmumam, kurā strādā tūkstošiem cilvēku, viņš amatos grib redzēt tādus, pār kuriem nekrītot nekāda šaubu ēna.
Par SIA “Rīgas satiksme” padomes jauno priekšsēdētāju ievēlēts finanšu jomas speciālists Rolands Klincis, bet “RS” valdē iecelta uzņēmuma Administratīvo resursu pārvaldes direktore Elīna Epalte-Drulle. Viņa amatā iecelta, jo darbu “RS” padomē uzsācis līdzšinējais valdes loceklis Juris Švanders. Darbu “RS” valdē turpina E. Jakrins un Armands Krūze.
Tikmēr Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) teicis, ka viņam pēc iepazīšanās ar “Rīgas satiksmes” darbu, neesot radusies doma par nepieciešamību mainīt uzņēmuma padomi un viņš to nebūtu darījis. Tomēr, tā kā viņam vairs nav kapitāldaļu turētāja tiesību, sava vietnieka lēmumā mērs neplānojot iejaukties.
