“Solis līdz epidēmijai – mūsu tūkstošiem iebraucēju!” Uga Dumpis par ārkārtas situāciju valstī 4
Uga Dumpis, Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, aktīvi seko līdzi jaunā koronavīrusa, slimības “Covid-19” izraisītāja, izpētes procesam.
Koronavīrusa epidēmijas epicentrā janvārī nonāca Ķīnas pilsēta Uhaņa un Hubei province, nu tur situācija vairs nav tik kritiska, taču tagad milzīgā spriedzē par slimības mērogiem un tās sekām tiek turēta visa Eiropa. Ko pa šo laiku par šo vīrusu ir uzzinājuši un noskaidrojuši speciālisti?
Kādi jaunumi ir jūsu rīcībā šo trīs mēnešu laikā, kopš sabiedrība uzzināja par jauno koronavīrusu?
U. Dumpis: Attīstās hipotēzes, ka no Uhaņas ticis ārā viens koronavīrusa celms, kurš varētu būt mazāk patogēns nekā citi šā vīrusa celmi. Bet jāņem vērā, ka tas vēl nav pilnībā apstiprināts, taču šāda hipotēze zinātniski attīstās. Tas nozīmē, ka vīruss, visticamāk, mutēs vēl tālāk un, iespējams, attīstīsies vēl kaut kādi citi vīrusa celmi, kas varbūt būs mazāk nāvējoši un pielāgosies cilvēkam.
Sākušies pētījumi ar vakcīnu iedarbību uz cilvēkiem. Visticamāk, nākamnedēļ varētu tikt pabeigti pētījumi par medikamentiem, kurus varētu izmantot “Covid-19” ārstēšanai. Aprīļa sākumā šajā jautājumā varētu būt kaut kāda skaidrība.
Vai tie būs jauni medikamenti vai tie, kas jau pieejami zāļu tirgū?
Patlaban tiek izmēģināti pieci medikamenti, no kuriem divi patlaban ir nopērkami aptiekās pret citām slimībām.
Daudzās darba vietās ir izlikti dezinfekcijas līdzekļi roku dezinfekcijai. Vai šie līdzekļi spēj iznīcināt vīrusu?
Lai iznīcinātu vīrusu, tajos jābūt 70 procentiem spirta.
Tiek minēts, ka no slimības “Covid-19” mirst galvenokārt veci cilvēki. Bet mirst taču gan jauni, gan veci, kuriem ir dažādas hroniskas kaites…
Ja saslimušo skaits ir tūkstošos, tad slimnīcu reanimācijas nodaļās nonāk arī jauni cilvēki. Virs astoņdesmit gadiem mirstība ir 15 procenti, 70–80 gadu vecu pacientu grupā mirstība ir astoņi procenti. Lielākā daļa vecu cilvēku izdzīvo.
Kāpēc Lielbritānijā, Zviedrijā un vēl dažās citās valstīs netiek veikti “Covid-19” diagnosticējošie testi?
Šīm valstīm pietrūkst jaudas, lai testētu slimniekus ar viegliem simptomiem. Tur sabiedrības bremzēšana pret inficēšanos ar koronavīrusu sākta diezgan vēlu. Latvijā to sāka daudz agrāk. Ne tikai Lielbritānija un Zviedrija, bet arī Francija, Holande, arī Igaunija ir atteikusies testēt ārpus slimnīcām, jo uzskata, ka epidēmija ir nekontrolējama. Arī Lietuvā tiek veikts daudz mazāk testu nekā Latvijā.
Igaunijā jau ir izplatījusies epidēmija, par Lietuvu pagaidām ir maz informācijas.
Cik tālu līdz epidēmijai ir Latvija?
Mēs esam soli līdz epidēmijai. Bet šis solis var būt diezgan garš, ja mēs tiksim galā ar tūkstošiem iebraucēju, kas šajās dienās tiek vesti mājās no valstīm, kur viņi bija iesprūduši. Tagad viņiem ir jāievēro 14 dienu stingra pašizolācija, viņi nedrīkst atrasties sabiedriskās vietās.
Radinieki, kaimiņi, darba kolēģi būs pirmie, kas redzēs, vai šie cilvēki ievēro valstī noteikto kārtību divas nedēļas nekontaktēties ar citiem cilvēkiem.
Policija nespēj izskriet līdzi tūkstošiem cilvēku, kas būs ieradušies. Ja tiek konstatēts, ka cilvēks neatrodas pašizolācijā, tad tas ir jāziņo policijai. Tas jādara arī tad, ja masu pasākumi notiek neatļautā veidā.
Kādas bija Itālijas pieļautās kļūdas, kas ļāva vīrusam plaši izplatīties, inficējot ļoti daudz cilvēku?
Galvenā kļūda bija tā, ka tur cilvēki netika testēti pietiekamā apjomā, turklāt to sāka darīt par vēlu. Itālieši aizkavējās politiskās diskusijās par pasākumiem, kuri būtu jāveic. Epidēmija jau plosījās kādas trīs nedēļas, slimnīcu reanimācijas nodaļas bija pilnas ar pacientiem, bet Itālijas atbildīgās institūcijas tikai tad saprata, kas notiek, un sāka plašu testēšanu slimnīcās un masu pasākumu ierobežošanu.
Diemžēl Itālijā saslimstība joprojām pieaug. Efekts no karantīnas pasākumiem parādās tikai pēc trīs nedēļām. Slimībai ir pagarš inkubācijas periods, bet nopietnās formas progresē desmit dienās, un slimnieki var slimot mēnesi un ilgāk. Par Itālijas panākumiem cīņā pret koronavīrusu varēs spriest apmēram pēc divām nedēļām.
Ķīnā gan jaunu inficēto praktiski vairs nav, bet joprojām daudzi tūkstoši atrodas slimnīcās.
Cik augstu vīrusu bīstamības skalā jūs ierindotu jauno koronavīrusu?
Tas ir vājāks par SARS vīrusu, bet stiprāks par gripas vīrusiem.
Kāpēc bērni šo infekciju pārcieš vieglāk nekā pieaugušie?
Nav zināms, vai viņi vispār slimo. Nav tādu datu, kas to apliecinātu. Nav skaidrs, līdzīgi kā tas notiek ar gripu, arī tas, cik cilvēku šo vīrusa infekciju pārslimo, pašiem to nezinot. To parādīs Ķīnā veiktie antivielu pētījumi, kas sākušies tikai patlaban. Nepieciešams kāds mēnesis, lai izdarītu secinājumus.
Tad jau tā neapmierinātība, ka Latvijā bērniem ļauj iet uz bērnudārziem, tiek celta lieki?
Tas, ka bērni ir apdraudēti, nav taisnība. Bērnudārza bērni nav tie, kas izplata epidēmiju un paši slimo. Tiesa, jo mazāk bērnu apmeklēs bērnudārzu, jo labāk, jo viņus taču pavada vecāki, kuri var saslimt ar “Covid-19” un izplatīt infekciju. Ne jau dēļ tā, ka ir apdraudēti bērni, bet gan tāpēc, ka pastāv inficēšanās risks pieaugušo vidū, jāierobežo bērnu vadāšana ārpus mājas.
Ja ir pārslimota koronavīrusa infekcija, vai pastāv otrreizējs inficēšanās risks?
To neviens nezina. Visticamāk, ka imunitāte iestājas uz kādu laiku, jo pretējā gadījumā ķīnieši nebūtu ar šā vīrusa izraisīto infekciju tikuši galā. Nav zināms, cik ilgi šī imunitāte saglabājas.
Daudzi cer, ka savu nepiepildīto ārzemju ceļojumu sapni varēs piepildīt vasarā, jo uzskata, ka droši vien tad vīrusa cirkulācija būs sarukusi līdz minimumam.
Šādai versija nav pārāk daudz piekritēju…
Kad tad koronavīruss tiks tik ļoti nomākts, ka vairs nebūs bīstams?
Epidemiologi ir pierādījuši, ka vīrusa izplatība var samazināties tikai tad, ja mēs spēsim sociāli distancēties viens no otra, kā arī tad, ja daļa populācijas to pārslimos. Itālijā “Covid-19” ir pārslimojuši ļoti daudz cilvēku, bet, lai infekcijas izplatība būtiski samazinātos, “Covid-19” ir jāpārslimo pusei valsts iedzīvotāju.
Cik ekipētas ar plaušu mākslīgās ventilēšanas aparātiem un citām nepieciešamajām lietām ir Latvijas slimnīcas, ja gadījumā iestāsies pacienti, kuri smagi saslimuši ar “Covid-19”?
Personālo aizsardzības līdzekļu apjoms nepieaug, diemžēl tas tiek arī zagts.
Ir cerīgas ziņa, ka Latvijā ir sākta ķirurģisko sejas masku šūšana atbilstoši standartiem. Mēs lēnām audzējam kapacitāti.
Bet pats svarīgākais ir noturēties pēc iespējas ilgāk, lai nepieļautu epidēmiju. Ventilācijas aparātu trūkst visā Eiropā, bet varbūt vēl viens centralizēts iepirkums šo problēmu varētu palīdzēt risināt.
Cik pamatoti ir tas, ka Itālija pārmet Eiropas Savienības institūcijām, ka tās nav izstrādājušas kopīgu valstu stratēģiju cīņā pret koronavīrusu?
Pārmetumu var saprast, jo Itālijai neviens nepalīdz ar nepieciešamajiem resursiem. Arī Vācijas slimnīcās trūkst gan medikamentu, gan aizsardzības līdzekļu. Neesmu dzirdējis, ka būtu kāda valsts, kurai būtu viss nepieciešamais koronavīrusa apkarošanai.
Jāņem vērā, ka stratēģijas Eiropas Savienības institūcijās šādos negaidītos gadījumos netop nedēļas vai mēneša laikā. Patlaban daudzas valstis ir slēgušas robežas, tās domā par saviem iedzīvotājiem, nevis globālām stratēģijām. Arī mums ir jādomā par sevi, jo mums neviens nepalīdzēs. Vissvarīgāk ir sociāli distancēties, lai nepieļautu Itālijas scenāriju.
Ja tie tūkstoši, kas šajās dienās iebrauc Latvijā, neievēros pašizolāciju, tad mēs būsim spiesti arvien dziļāk iet karantīnā un izolācijā. Daudz būtiskāk par slimnīcu sagatavošanu inficēto pacientu uzņemšanai ir tas, kā apturēt cilvēku kustību un kā disciplinēt iebraucējus. Mēs joprojām esam daudz labākā situācijā nekā Igaunija, un mums joprojām ir labas iespējas pieveikt vīrusu, ja mēs tiksim galā ar šo milzīgo atbraucēju plūsmu. Tam patlaban ir jābūt galvenajam uzdevumam.
ASV un citu valstu zinātnieki ir diezgan pārliecinoši norādījuši, ka viens ir oficiālie saslimstības dati, bet otrs – reālā situācija, kad saslimstība ir vēl augstāka, nekā valstis uzrādījušas.
Var, protams, apšaubīt oficiālos datus, bet par to gan esmu pārliecināts, ka Latvijā koronavīruss neizplatās nekontrolēti. Tādu pierādījumu nav, kaut gan to nevar izslēgt. Skaidrs, ka ir vairāk inficēto. Ja cilvēkam ir “Covid-19”, viņš sēž mājās un krekšķina, nestaigā apkārt, nevienu neinficē un, iespējams, neveic arī testu. Sēž mājās, pārslimo, un neviens tā arī neuzzina, ka viņam ir bijis “Covid-19”. Bet sabiedrībai no tā ir milzīgs labums, ka viņš nav staigājis apkārt.
Kur paliek izkrekšķinātais vīruss?
Var uzkrekšķināt virsū citiem, uz durvju roktura, lifta pogas… Vīruss izplatās ar rokām, tāpēc cilvēki, kuriem ir akūtu respiratoru saslimšanu simptomi, nedrīkst staigāt apkārt.
Vai jūs varat puslīdz prognozēt, cik ilgi būs jāsēž mājās?
Jo sliktāk mēs pašizolēsimies, jo ilgāk būs bīstami atrasties sabiedriskās vietās.
Vai tiesa, ka pat vairāki ārsti nav ņēmuši vērā valdības brīdinājumus nedoties ārpus valsts un tagad esot iestrēguši?
Jā, man ir tāda informācija. Nezinu, ko viņi domāja. Prasiet viņiem!
