Amatpersonas atkratās no pienākuma uzstādīt vēsturi skaidrojošas zīmes Uzvaras laukumā 40
Pirms neilga laika rakstīju par to, kā Saeimā virzījās iedzīvotāju kolektīvais iesniegums “Rīgas īstā uzvaras laukuma atjaunošana”. Tas paredzēja demontēt pagājušā gadsimta 80. gados Pārdaugavā uzslieto pieminekli “atbrīvotājiem”, tā vietā atgriežoties pie 30. gados izstrādātās, bet nerealizētās Uzvaras laukuma kompleksa ieceres. Sākumā šo ieceri noraidīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, bet septembra sākumā – arī Saeima. Kā galvenos argumentus pret iedzīvotāju ierosinājumu deputāti minēja divus apstākļus. Pirmkārt, pieminekli aizsargājot 1994. gadā parakstītā Latvijas un Krievijas vienošanās. Otrkārt, projektu īstenot būtu ļoti sarežģīti, jo nāktos demontēt ne vien pieminekli, bet arī virkni ēku un infrastruktūras objektu. Kā vājš mierinājums tika pamesta cerība, ka demontāžas vietā pie pieminekļa varētu uzstādīt informatīvas zīmes, kurās būs lasāms par to, ko šī “atbrīvošana” nozīmēja daudziem Latvijas iedzīvotājiem un kādas represijas tai sekoja.
Tomēr šis solījums izrādījās vien tukša skaņa – neviena atbildīgā institūcija negrasās šādas zīmes uzstādīt, bet cītīgi meklē attaisnojumus, lai to nedarītu. Kultūras ministrija (KM) valsts sekretāra Sanda Voldiņa personā paziņojusi, ka Uzvaras laukums atrodas ārpus UNESCO sarakstā iekļautā “Rīgas vēsturiskā centra” un tā aizsardzības zonas. “Ņemot vērā, ka šobrīd piemineklis nav iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tā un tam piegulošās teritorijas izmantošana un tālāka attīstība ir pašvaldības kompetencē,” vēstulē Saeimai no nepatīkamā pienākuma vaļā kratījās KM.
Savukārt pašvaldībai atruna ir vēl vienkāršāka – izrādās, ka grandiozus remontus uzsākušajai Rīgas domei (RD) šādu zīmju uzstādīšanai trūkstot līdzekļu, Saeimai paziņojis Pārdaugavas izpilddirekcijas izpilddirektors Valērijs Koķis. Līdz ar to vismaz pagaidām vairāk nekā 12 400 cilvēku parakstītais ierosinājums paliek bez jebkādas virzības.
