Olafs Zvejnieks: Ieraudzīt ekonomikas nākamās četrgades aprises šobrīd ir tas pats, kas ķert pelēku zaķi pelēkā miglā 12
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cenšanās saskatīt frāzēs, kuras bārsta valdību veidojošie politiķi, Latvijas ekonomikas nākamās četrgades aprises ir tas pats, kas ķert pelēku zaķi pelēkas miglas vālā.
Protams, ka starptautiskā situācija nosaka drošības jautājumu izvirzīšanos priekšplānā, taču nevajadzētu aizmirst, ka valdības veidošanas gaitā tika minētas trīs jaunās valdības prioritātes – valsts drošības stiprināšana, ekonomikas izaugsme un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstība.
Tātad varētu noprast, ka valdība kopā ar Valsts prezidentu apņēmīgi saka – jāpārstāj atpalikt no Igaunijas un Lietuvas. Lai gan apstākļi inflācijas un enerģētiskās krīzes dēļ ir sarežģīti, tomēr tie vienlīdz skar arī abas mūsu kaimiņvalstis, tātad šajā ziņā esam līdzīgi.
Politiskie apstākļi, vismaz teorētiski, ir ekonomikas izrāvienam labvēlīgi – ir politisko un ekonomisko uzskatu ziņā daudz viendabīgāka, tātad arī lemt spējīgāka valdība, turklāt ar nākamo gadu sākas tas apmēram astoņu gadu periods, kad Latvijas ekonomikā ieplūdīs neprasti liels Eiropas Savienības līdzekļu apjoms.
Ir gan arī šķēršļi – 2023. gada vēl neapstiprinātais budžets paredz pašreizējā septiņus procentu lielā budžeta deficīta samazināšanu līdz 3,3% 2024. gada sākumā un 2% 2025. gada sākumā. Tas savukārt nozīmē, ka valsts sākusi bremzēt budžeta tēriņus. Vai un kā tas izdosies enerģētiskās krīzes laikā – tas vēl ar pirkstu mākonī rakstīts, bet vismaz tāds nodoms ir deklarēts.
Kas šobrīd tiek solīts? Pirmkārt, apsolīts ieviest augstus pārvaldības standartus valsts kapitālsabiedrībās, kā arī vērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību apvienotas pārvaldības izveidi. Ap pēdējo – tāda kā fonda veidošanu, kurā apvienotu visu valsts kapitālsabiedrību profesionālu pārvaldi, kurā turklāt varētu uzaicināt arī politiski neitrālus profesionāļus no ārvalstīm, – tiek dejots jau visu Kariņa pirmās valdības laiku, un nekas nav pavirzījies uz priekšu, tādēļ pārāk sacerēties nevajadzētu.
Politiski neitrāla valsts kapitālsabiedrību pārvalde nozīmētu, ka konkrēto nozaru ministrijas vairs nevar šo uzņēmumu padomēs iecelt savus augstākos ierēdņus, kas tur sēdētu, īpašu pienesumu nedodot, toties saņemtu smuku aldziņu. Skaidrs, ka ministrijas ir ieinteresētas pašreizējā modeļa turpināšanā un klusi centīsies sabotēt šādu ideju īstenošanu.
Latvijas attīstībai vajadzīgs finansējums, tomēr karsto kartupeli par valsts uzņēmuma akciju daļas kotēšanu biržā arī šoreiz nolemts izspļaut – sak, nelaidīsim biržā un viss! Ekonomisks pamats šai ietiepībai ir grūti saskatāms, jo abās kaimiņvalstīs minētais modelis darbojas labi, tikai Latvija atkal bremzē, minot riskus, ka akcijas varētu nopirkt valstij nelabvēlīgi spēki.
Kamēr valsts rokās pārliecinoši paliek akciju kontrolpakete, kas neļauj veikt izmaiņas statūtos un nodrošina vairākuma balsojumu akcionāru sapulcēs, īsta pamata šādām bailēm, manuprāt, nav. Toties atkal tiks palaista garām iespēja iedzīvotāju depozītos kovida laikā uzkrāto pusotru miljardu eiro laist apritē ekonomikā.
Treškārt, topošās koalīcijas partneri vienojušies “turpināt uzlabot un pabeigt” Latvijas ostu pārvaldības reformu, pilnveidojot pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā. Jau pats šis teikums ir pretrunu pilns, jo ostu reformas būtība bija atbīdīt pašvaldības no ostu pārvaldīšanas, nododot to pilnībā valsts rokās. Ja tagad pašvaldības tiek iesaistītas ostu pārvaldē, tas nozīmē, ka ostu reforma tiek griezta pretējā virzienā.
Brīnīties par to nevajadzētu, jo jaunajā valdībā liela ietekme ir konsekventākajiem ostu reformas pretiniekiem – Liepājas pilsētas pārstāvjiem. Skumt arī ne, jo vairāk nekā divu gadu laikā pēc jaunās pārvaldes sistēmas ieviešanas nekādi uzlabojumi ostu darbībā parādījušies nav.
Ceturtkārt, tiek solīts sekmēt Rīgas un tās metropoles konkurētspējas pieaugumu Ziemeļeiropā, attīstot Rīgas metropoles pārvaldības modeli sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām. Tas būtu pozitīvi, tikai nav skaidrs, kā to paveiks, jo sadarbība starp valsti un Rīgu Mārtiņa Staķa laikā nav ne par matu labāka kā Nila Ušakova laikā, bet iespējams – pat sliktāka. Vismaz N. Ušakova laikā Rīgas attīstības plānus VARAM nemeta atpakaļ ar rīkojumu pārstrādāt.
Attiecībā uz tautsaimniecību topošā koalīcija ir apņēmusies veidot līdzsvarotu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām, lai sekmētu jaunu darba vietu radīšanu. Tāpat politiķi ir vienojušies attīstīt vidi, kas būtu piemērota augstas pievienotās vērtības un augstas produktivitātes uzņēmējdarbības un eksportspējas izaugsmei.
Tiek solīts arī pilnveidot un vienkāršot tos procesus valsts un pašvaldību pārvaldē, kas ir būtiski investīcijām un uzņēmējdarbības attīstībai. Skan brīnišķīgi, taču, vai šie sapņi sāpīgi neatsitīsies pret budžeta klintīm, to redzēsim jau pavisam drīz, valsts budžeta apstiprināšanas laikā, jo būtībā šis ir jautājums par nodokļu ieņēmumu sadali starp valsti un pašvaldībām.
