Solījumi saimniekiem. Cik no tiem izpildīs? 0
Lauksaimnieki, biedrības “Zemnieku saeima” biedri aizvadītajā nedēļā notikušajā kongresā saņēma gan tiešas, gan arī izvairīgas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, kā arī politiķu solījumus risināt vairākus svarīgus samezglojumus.
Uz Zemnieku saeimas 14. kongresu, kā atzina vairāki dalībnieki, bija ieradies mazāk delegātu, nekā gaidīts, tomēr viduvējais apmeklējums nekādā ziņā neliecina par lauksaimnieku organizācijas ietekmes mazināšanos. Kā norādīja biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, biedru skaits gada laikā ir pieaudzis par divām saimniecībām, tomēr neesot izpildīts iepriekšējā kongresā dotais uzdevums katrai saimniecībai par viena jauna biedra piesaistīšanu. Patlaban Zemnieku saeimā darbojas 885 saimniecības, kas katra nodarbina vidēji 6,3 darbiniekus un apgroza Ls 240 000.
Valsts prezidentam An-drim Bērziņam un zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai vajadzēja krietni pasvīst, skaidrojot, kāpēc, piemēram, ir sabrukuši ceļi, kāpēc likums neļauj ierobežot agrāk nebijušu briežu uzbrukumu saimnieku laukiem, tostarp arī no prezidenta medību saimniecības Mazsalacā. L. Straujuma solīja šajā nedēļā tikties ar vides un reģionālās attīstības ministru un rast kompromisu starp vides prasībām un ražošanas vajadzībām. Viņa arī solīja, ka nākamajā gadā lauksaimnieki turpinās saņemt valsts atbalstu tiešmaksājumiem.
Uz Kauguru pagasta “Vītoliņu” saimnieces Ievas Rutkovskas jautājumu, kad un vai pārtikas produktiem varētu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), finanšu ministrs Andris Vilks atbildēja, ka svaigajiem pārtikas produktiem, tostarp pienam un gaļai, šāds lēmums varētu būt iespējams, tomēr ir vajadzīga tirgotāju izpratne. Proti, lai tie neceļ tirdzniecības piecenojumu un cenas neatgriežas iepriekšējā līmenī.
Andris Vilks, kas, izrādās, savulaik septiņus gadus vadīja Jauno zemnieku apvienības valdi, tomēr nevarēja pateikt, kad atcels ienākuma nodokļa piemērošanu lauksaimniecības subsīdijām. “Pērn, kad šo nodokli sākām piemērot, situācija patiešām bija dramatiska,” taisnojās ministrs.
Uz jautājumu, vai Latvija varētu bloķēt ES budžeta apstiprināšanu, ja lauksaimnieki nesaņems godīgus tiešmaksājumus, ministrs atbildēja, ka mūsu valsti respektē par sasniegumiem dižķibeles pārvarēšanā un ka “Latvijai ir spēcīgi trumpji”. “Nevaru pateikt, ka būs veto, tomēr varētu būt ļoti tuvu tam. Neizslēdzu skaļu troksni visos līmeņos,” tā finanšu ministrs.
Lauksaimnieki un finanšu ministrs nonāca pie vienotas nostājas – neīstenot lauksaimniecības vajadzības uz Kohēzijas fonda piešķīruma rēķina un otrādi. Jātiecas uz to, lai Latvijas lauki maksimāli iegūtu no abiem ES finanšu instrumentiem.
Ozolnieku novada zemnieku saimniecības “Lazdiņi” saimniece Dagnija Hincenberga ieteica parādīt stingru mugurkaulu un gadījumā, ja godīgus tiešmaksājumus saņemt neizdodas, noteikt ievedmuitu tiem produktiem, ko var ražot Latvijā, bet cietumos, skolās un bērnudārzos pirkt vien Latvijā ražotos pārtikas produktus. Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua, atbildot viņai, atzina – valsts un pašvaldību iestāžu iepirkuma konkursu nosacījumos būtu iespējams iekļaut Latvijas ražotājam vieglāk izpildāmas prasības. Kā norādīja diskusijas vadītājs Ansis Bogustovs, Itālijā šis princips darbojoties veiksmīgi.
Viedoklis
Par samazināto PVN pārtikai
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis: “Tirgotāji situāciju vērtē no pircēju skatpunkta. Mēs redzam, ka Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kur šādas samazinātās PVN likmes svaigajai pārtikai nav. Tirgotāji noteikti atbalsta tās ieviešanu tāpēc, ka šāds solis, visticamāk, palielinātu kvalitatīvu un vietējo pārtikas produktu patēriņu. Produkta cenas samazinājums noteikti būs proporcionāls nodokļa likmes samazinājumam. Svarīgi arī, lai likmes samazinājums būtu būtisks – vismaz līdz desmit procentiem. Visticamāk, pieaugtu arī pārtikas produktu ražošanas jaudu noslodze.”
