Solījumi bez seguma: Migrācijas kompromiss būs grūti īstenojams 0
Nedēļas nogalē ES samitā panāktā politiskā vienošanās par migrāciju bija “vieglākā uzdevuma daļa”, atzinis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, piebilstot, ka migrācijas problēmas praktiska risināšana prasīs īstenot virkni pasākumu, par ko dalībvalstīm nav vienota viedokļa.
ES “migrācijas samita” sekmīgā iznākumā īpaši bija ieinteresēta Vācijas kanclere Angela Merkele, jo Vācijas koalīcijas valdības partneri no Bavārijas Kristīgi sociālās savienības saistīja lēmumu par migrācijas stingrāku kontroli ar turpmāku sadarbību ar Merkeles Kris-tīgi demokrātisko partiju. Tūlīt pēc samita Vācijas ziņu aģentūra DPA vēstīja, ka tās rīcībā nonākusi kancleres Merkeles vēstule koalīcijas partiju līderiem, kurā teikts, ka panākta vienošanās par migrantu atpakaļ-uzņemšanu ar 14 valstīm – Latviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Ungāriju, Poliju, Čehiju, Beļģiju, Dāniju, Franciju, Luksemburgu, Nīderlandi un Portugāli. Taču divas sīvākās kancleres Merkeles migrācijas politikas oponentes – Čehija un Ungārija – noliegušas, ka būtu vienojušās operatīvi uzņemt atpakaļ šajās valstīs reģistrētos migrantus, kas mēģina iekļūt Vācijā. “Vācija nav mūs uzrunājusi, un šobrīd es neapstiprinātu tādu vienošanos. Mēs neplānojam sarunas. Mēs to kategoriski noraidām,” paziņojis Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs. Kā izteicies Vācijas valdības pārstāvis, Merkele šādu Prāgas lēmumu uzņēmusi ar nožēlu. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns minēto informāciju nosaucis par viltus ziņu. Pēc viņa teiktā valsts ziņu aģentūrai MTI, “tādas vienošanās nav bijis”.
Merkeles vēstulē arī aicināts izveidot lielākus “bāzes centrus” pie Vācijas robežām, lai tur izvērtētu tos migrantus, kuri mēģinājuši apiet oficiālo robežkontroli, kā arī tos, uz kuriem neattiecas panāktās divpusējās vienošanās par atpakaļuzņemšanu. Vācijai izdevies panākt vienošanos ar Grieķiju un Spāniju, ka tās uzņems atpakaļ tos nelegālos imigrantus, kuri pirms tam reģistrējušies šo valstu teritorijā kā patvēruma meklētāji. Lēsts, ka šobrīd no Vācijas tiek nosūtīti atpakaļ uz pirmās reģistrācijas valstīm ES teritorijā aptuveni 15% tādu migrantu, bet panāktās vienošanās ļaus Vācijai šo rādītāju būtiski palielināt. Merkeles plāns paredz nosūtīt Vācijas policistus uz Bulgāriju palīdzēt šai valstij patrulēt ES ārējo robežu. Ziņots, ka šāda vienošanās ar Sofiju jau panākta. “Mums jābūt gataviem vajadzības gadījumā palīdzēt ar robežkontroli arī Slovēnijai un Horvātijai,” norādījusi kanclere, piebilstot, ka vēlas pastiprināt arī ES robežapsardzības aģentūras “Frontex” spēkus pie Grieķijas robežām ar Maķedoniju un Albāniju. Merkele noliegusi dažu KSS partijas pārstāvju izteikumus, ka Briselē panāktā ES vienošanās būtu interpretējama kā “neierobežotas pilnvaras” Vācijas robežu slēgšanai.
ES samitā panākta vienošanās, kas paredz izveidot nelegālo imigrantu vētīšanas centrus, kurus uz brīvprātības pamata ES dalībvalstis izvietos savā teritorijā. Tie migranti, kuri atbildīs patvēruma piešķiršanas kritērijiem, tiks nosūtīti uz ES dalībvalstīm, kas būs gatavas viņus brīvprātīgi uzņemt. Vienlaikus iecerēts veidot arī imigrantu uzņemšanas centrus ārpus ES teritorijas, piemēram, Ziemeļāfrikā. Saskaņā ar šo plānu tajos tiktu uzņemti tie migranti, kas izglābti, mēģinot šķērsot Vidusjūru, un viņu statusu izvērtētu ANO Bēgļu aģentūra. Tiem, kuru pieprasījumi par patvēruma piešķiršanu tiktu noraidīti, palīdzētu Starptautiskā migrācijas organizācija.
