Solīja zemnieku… Kāpēc NA par ministru nevirza veiksmīgu lauku uzņēmēju? 5
Ja Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) veidotā valdība gūs Saeimas uzticību, tad Zemkopības ministrija būs jau ceturtā nozare, par kuru kā ministrs atbildību uzņemsies Kaspars Gerhards (NA), kurš Saeimas vēlēšanās nekandidēja.
Vīlušies varētu būt tie Nacionālās apvienības atbalstītāji, kas vēlēšanās balsoja par ģimenes zemnieku saimniecības “Zilūži” īpašnieku un vadītāju Jāni Grasbergu, kurš bija arī partijas zemkopības ministra kandidāts. Viņš ir guvis arī politisko pieredzi kā Kocēnu novada domes deputāts.
Pērn decembrī Nacionālās apvienības (NA) kongresā tieši J. Grasbergs prezentēja NA piedāvājumu zemkopības nozarē. Savukārt NA priekšsēdis Raivis Dzintars sacīja: “Mums detalizēti jāattīsta partijas piedāvājums dažādās jomās, kurās līdz šim neesam bijuši pietiekami aktīvi, piemēram, zinātne, izglītība, lauksaimniecība….”
Taču topošajā valdībā NA uz ministra posteni izvirzīja nevis J. Grasbergu, bet K. Gerhardu, kas iepriekš ar lauksaimniecību nav saistīts.
NA valdes loceklis Gaidis Bērziņš “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka J. Grasbergs būs Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, kas ar ministru strādās tandēmā. Šis lēmums esot saskaņots arī ar J. Grasbergu, kurš vēloties pakāpeniski ieiet lielajā politikā.”Grasbergā mēs saskatām lielu potenciālu līdz pat ministra līmenim,” piebilda G. Bērziņš.
Uz atgādni, ka pirms vēlēšanām gan partija nerunāja par pakāpenisku nonākšanu ministra amatā, NA pārstāvis norādīja arī uz sarežģīto un nestabilo politisko situāciju. Tāpēc vēl jo svarīgāk esot valdībā deleģēt pieredzējušus politiķus.
NA līderis R. Dzintars intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” trešdien teica: “Mums nav revolūcija jātaisa vienā dienā.
Ja cilvēkus bez politiskās pieredzes uzreiz mēģina virzīt augstos amatos, tad var sanākt arī apdedzināšanās.”
Viņaprāt, nākotnē arī J. Grasbergs varētu būt labs ministrs, bet šajā situācijā vislabākos rezultātus varēšot sasniegt, ja viņš strādāšot komandā ar K. Gerhardu.
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” J. Grasbergs apstiprināja, ka partijas lēmums ir apspriests un saskaņots ar viņu. “Lai efektīvāk strādātu komandā, es atteicos pretendēt uz ministra amatu, jo Kasparam ir lielāka politiskā pieredze, bet man savukārt ir profesionālā pieredze.”
Ar Zemkopības ministriju J. Grasbergs ir saistīts jau kopš studiju laikiem, kad bija Jauno Zemnieku kluba valdes loceklis. Piekrītot startēt Saeimas vēlēšanās, J. Grasbergs jau rudenī gatavojās pārmaiņām arī savā zemnieku saimniecībā, kuras tiešo vadību varētu pārņemt viņa brālis Valts Grasbergs. Jāatgādina, ka parlamentārais sekretārs ir otra augstākā politiskā amatpersona ministrijā, kas tāpat kā ministrs ir tiesīga aizstāvēt ministrijas pozīciju arī Saeimas tribīnē.
Atceroties politisko situāciju pirms vēlēšanām, jāatgādina, ka toreiz Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība sevi pieteica kā nākamās valdības kodolu, neparedzot, ka vēlēšanu rezultāti šos plānus koriģēs.
Ja tie būtu piepildījušies, tad Zemkopības ministriju vadītu ZZS, bet NA liktais uzsvars uz savu zemkopības ministra kandidātu, kas ir veiksmīgs lauku uzņēmējs, visticamāk, bija saistīts tikai ar vēlēšanos gūt papildu atbalstu vēlēšanās, toreiz nenoticot, ka patiešām nāksies vadīt zemkopības nozari.
Tajā pašā laikā jau pirms vēlēšanām NA likusi potenciālajiem partneriem saprast, ka tā noteikti virzīs valdībā K. Gerhardu. Vairāki politiķi neoficiāli pieļāva, ka viens no iemesliem tam ir “Kaspara Gerharda simtprocentīgā lojalitāte partijai”.
