Saeima protestē pret Kremļa centieniem pārskatīt starptautiski atzītos vēstures vērtējumus 0
Saeima vakar nobalsoja par lēmumu “Par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību”, tādējādi gan solidarizējoties ar Poliju un paužot protestu pret Krievijas pēdējā laika paziņojumiem saistībā ar Otrā pasaules kara vēsturi, gan arī atgādinot, kā Latvija uztver mēģinājumus attaisnot 1940. gada Baltijas valstu prettiesisko okupāciju un aneksiju.
Par dokumenta pieņemšanu bija 69 deputāti, bet “Saskaņa” balsojumā nepiedalījās.
Paziņojuma iniciators bija Saeimas frakcijas “Jaunā Vienotība” vadītājs Ainārs Latkovskis. Koalīcijas partijas par to principiāli jau bija vienojušās nedēļas sākumā.
Dokumentā atgādināts, ka šogad apritēs 80 gadi, kopš 1940. gada 17. jūnijā Padomju Savienība veica agresiju pret Latviju, bet 8. maijā apritēs 75 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām.
Tomēr Baltijai un citām Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm kara beigas nenozīmēja atbrīvošanu, jo sekoja otras totalitārās varas – Padomju Savienības – okupācija.
Paziņojumā kā nepieņemami vērtēti “Krievijas amatpersonu mēģinājumi noliegt vēstures faktus par Otrā pasaules kara cēloņiem, norisi un noslēgumu, tādējādi cenšoties mazināt Padomju Savienības atbildību par kara izcelšanos Eiropā un relativizējot padomju totalitārā režīma pastrādātos noziegumus”.
Tāpat Saeima uzsver, ka Krievijas centieni pārskatīt starptautiski atzītos vēstures vērtējumus un attaisnot PSRS vēršanos pret citu valstu suverenitāti “ir pretrunā vēsturiskā taisnīguma principiem un labu kaimiņattiecību pamatiem”.
Saeima Latvijas valsts vārdā solās arī turpmāk “sniegt savu ieguldījumu objektīva vēstures skaidrojuma veidošanā”, īpašu uzmanību pievēršot Otrā pasaules kara vēstures pārskatīšanas mēģinājumiem un agresijas aktu attaisnošanai, “kas var apdraudēt Eiropas drošības vidi kopumā”.
Molotova–Ribentropa pakta lomas mazināšana Otrā pasaules kara izraisīšanā un Baltijas valstu okupācijā nozīmē vēršanos pret Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem.
Cita starpā Krievijas Federācija kā PSRS tiesību mantiniece tiek aicināta “atzīt Latvijas okupācijas un prettiesiskās aneksijas faktu, kā arī atteikties no politiski motivēta revizionisma un vēstures sagrozīšanas”.
Jāatgādina, ka pagājušā gada nogalē Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairākkārt savās runās noliedza PSRS vainu Otrā pasaules kara izraisīšanā un centās atbildību par to novelt uz Poliju, kas turklāt esot bijusi gatava atbalstīt Hitlera plānus attiecībā uz ebrejiem.
Putins tāpat principiāli noliedz, ka PSRS 1939. gada 17. septembrī būtu nodevīgi iebrukusi Polijā pēc iepriekšējas norunas ar nacistisko Vāciju.
Varšavā šie Krievijas vadītāja izteikumi izraisījuši saprotamu sašutumu. Polijas prezidents Andžejs Duda paziņojis, ka 23. janvārī nebrauks uz Pasaules holokausta forumu Jeruzalemē, jo tajā viens no galvenajiem runātājiem būs Vladimirs Putins, kamēr Polijas vadītājam vārdu dot nav paredzēts.
Saeimas debatēs pirms balsojuma visbiežāk uzstājās Nacionālās apvienības (NA), frakcijas “Jaunā Vienotība” (“JV”), kā arī “Saskaņas” deputāti. Tā Ojārs Kalniņš (“JV”) uzsvēra, ka, pieņemot šādu dokumentu, “mums ir iespēja vēlreiz aizstāvēt Latvijas godu”, jo “Krievijas īstenotais politiski motivētais revizionisms nav pieņemams nedz mums, nedz citām mūsu reģiona valstīm”.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) atgādināja, ka Baltijas valstu okupācijas noliegums Krievijai vairs nav tikai retorika, “bet oficiāla Krievijas kā PSRS tiesību mantinieces pozīcija”. R. Kols: “Krievijas turpinātie centieni virzīt savu versiju par vēsturi nedrīkst palikt bez atbildes.
Pat Latvijā šodien ir pietiekami daudz cilvēku, kuri apšauba vispār atzītus vēstures faktus.” Arī Edvīns Šnore (NA) uzsvēra, ka Latvijai vēstures jautājumi varētu būt arī neaktuāli, “ja vien mums blakus nebūtu valsts, kura neuzbruktu saviem mazākajiem kaimiņiem, neatņemtu tiem teritorijas un nemotivētu to visu ar vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu”.
Šnore atgādināja par Ukrainas likteni un norādīja: “Pilnīgi skaidrs, ka melus par Otro pasaules karu un PSRS lomu tajā Putina režīms izmanto, lai leģitimizētu savu varu, lai radītu ienaidniekus, “fašistus” tuvējā pierobežā, lai ar tiem cīnītos, mobilizētu krievus un turpinātu turēties pie varas.”
Tikmēr “Saskaņas” deputāti Vjačeslavs Dombrovskis un Nikolajs Kabanovs lūkoja oponēt, klāstot, ka šis esot tikai konjunktūras radīts dokuments un Putina piesaukšana esot tikai veids, kā novirzīt uzmanību no valstī aktuālajām problēmām – degvielas cenām, rūkošā Krievijas tranzīta un draudiem, ka pasaules centrālā naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācija FATF Latviju varētu iekļaut pelēkajā sarakstā.
Vēsturnieks: informatīvais karš turpināsies
Saeimas deputāta, vēsturnieka Ritvara Jansona (NA) komentārs: “Šis paziņojums ir kopēja vēršanās pret Krievijas informatīvā kara izdomājumiem un atbalsts Polijai.
Ja Krievija Otrā pasaules kara jautājumā vēršas pret Poliju, savos interpretējumos aizrunājoties pat tik tālu, ka Polija vainīga pie Otrā pasaules kara izraisīšanas, tad loģiski, ka nākamās būs Baltijas valstis un informatīvais karš turpināsies.
Šis ir skaidrs vēstījums starptautiskajai sabiedrībai par mūsu nostāju. Ja valstis godīgi izturas pret citu valstu vēsturi, tad arī ir iespējams uzturēt labas kaimiņattiecības.
Bet, ja, kā šajā gadījumā Krievija, valsts noliedz gan vēsturnieku, gan juristu pierādītus faktus par Otrā pasaules kara izraisīšanu, tad skaidrs, ka attiecību veidošana ar šādu valsti, konkrēti Krieviju, ir apgrūtināta. Krievijai būtu labas attiecības ar Austrumeiropu, ja tā tās veidotu, neapšaubot Molotova–Ribentropa pakta prettiesiskumu.”
