Soli priekšā vīrusam! Zinātnieki Latvijā izstrādā metodi, kā noteikt Covid-19 izplatību vidē 0
Latvijā zinātnieki izstrādā jaunu monitoringa metodi, kas palīdzēs noteikt Covid-19 vīrusa pārnesi notekūdeņos un izplatību vidē, aģentūru LETA informēja Rīgas tehniskās universitātes (RTU) Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Arāja.
Viņa skaidroja, ka šāds monitorings nepieciešams, lai saprastu, kādus vīrusu ierobežojošus pasākumus īstenot un kādus preventīvus pasākumus veikt,
ņemot vērā ne tikai vīrusa pārnesi no cilvēka uz cilvēku, bet plašākā mērogā – visā ekosistēmā.
Pētījumu veic RTU kopā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (BMC) un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR”.
Pēc Arājas minētā, lai izprastu Covid-19 vīrusa izplatības mehānismu, zinātnieki par izpētes objektu izvēlējušies notekūdeņus, kas ir viens no iespējamajiem posmiem vīrusa izplatības ķēdē.
Ir paņemti paraugi no vairākām Latvijas pilsētu notekūdens attīrīšanas sistēmām un vienā no tiem ir konstatēta vīrusa klātesamība.
Pagaidām nav pierādījumu, ka vīruss kanalizācijā spēj izraisīt tālāku infekciju, kā arī nav noteikta vīrusa koncentrācija, jo tam nepieciešams izstrādāt precīzākas izdalīšanas vai koncentrēšanas metodes.
Taču atklājums ir viesis skaidrību, ka, “monitorējot kanalizācijas sistēmu, var iegūt papildu pārliecību, kad infekcijas izplatība konkrētajā teritorijā ir beigusies,” sacīja RTU zinātņu prorektors un Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadītājs akadēmiķis Tālis Juhna.
Viņš arī minēja, ka ūdens monitoringa sistēma palīdzēs izstrādāt vadlīnijas cilvēku rīcībai vīrusa laikā.
Piemēram, kanalizācijas dienestu darbiniekiem ieteikt lietot aizsargmaskas, bet ikvienam iedzīvotājam – skalojot tualetes podu, uzlikt tam vāku.
Vīrusa “pēdas” konstatētas kanalizācijas ūdens paraugos pilsētās, kurās ir saslimušie ar Covid-19, bet nav konstatētas tur, kur nav reģistrēti saslimstības gadījumi. Tāpat vīruss nav atrasts paraugos, kas ņemti no notekūdeņiem pēc to attīrīšanas. Zinātnieki pieļauj, ka tas indikatīvi norāda, ka notekūdeņu attīrīšanas stacijās notiek vīrusa daļiņu salipšana un izgulsnēšanās.
Zinātnieki pētījumus turpina un nākamajā posmā pētīs ūdens paraugus no centralizētajām notekūdens attīrīšanas stacijām, slimnīcām, kā arī ņems paraugus pilsētās ilgākā laikā periodā, lai pilnveidotu šo monitoringa metodi.
