Šolcs mudina Putinu izvest karaspēku no Ukrainas 19
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien tālruņa sarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu mudināja viņu pilnībā izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas un rast diplomātisku risinājumu. “Deviņdesmit minūšu saruna ar Putinu. Krievijai ir jāizved karaspēks no Ukrainas un jāatzīst tās suverenitāte un teritoriālā integritāte. Pretējā gadījumā diplomātisks risinājums nav iedomājams,” tviterī sarunas gaitu rezumēja kanclers. Tā bija pirmā Šolca un Putina telefonsaruna kopš maija. Šolcs arī sacījis Putinam, ka jebkādi tālāki aneksijas soļi, ko varētu spert Krievija, nepaliks bez atbildes un netiks atzīti nekādos apstākļos. Pagājušās nedēļas nogalē ar Putinu sazvanījies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons. Sarunas gaitā tika apspriesta situācija Ukrainā, kur Ukrainas armija izvērsusi sekmīgu pretuzbrukumu valsts dienvidaustrumos.
Analītiķi atzīmē, ka pret Vācijas kancleru tiek izdarīts pastiprināts spiediens, lai Berlīne veiktu plašāku militāru palīdzību Kijivai.
“No Vācijas pienākošie signāli liek vilties,” tvitera vēstījumā atzinis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. “Laikā, kad Ukrainai vajadzīgi leopardi un mārderi (tanki un bruņumašīnas), lai atbrīvotu cilvēkus un glābtu viņus no genocīda. Nav neviena racionāla argumenta, kāpēc šis bruņojums nevar tikt piegādāts, tikai abstraktas bažas un aizbildinājumi. No kā baidās Berlīne, bet nebaidās Kijiva?” jautāja Ukrainas ārlietu ministrs, kurš izteica pateicību Igaunijai, vienai no mazākajām ES dalībvalstīm, par “ievērojamu atbalstu”.
Pēc Ukrainas armijas militārajiem panākumiem septembrī dažu Eiropas valstu līderi privātās sarunās izteikuši bažas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu pielietot kodolieročus. Kremļa stingri kontrolētajā informācijas telpā pēdējās nedēļās parādījušies bezprecedenta trauksmes signāli par dažādu līmeņu amatpersonu un likumdevēju pausto neapmierinātību ar Putina iebrukumu Ukrainā. Arī Eiropas valstīm jāizdara izvēle, turpinot bruņojuma piegādes un palīdzot Ukrainai padzīt Krievijas iebrucējus. Sarunā ar Šolcu Putins esot solījis, ka Krievija paliks “uzticama” enerģijas eksportētāja. Kremlis nav zaudējis cerību, ka Vācijas un citu Eiropas valstu enerģijas apgādes problēmas, tuvojoties ziemai, varētu piespiest rietumvalstu politiķus kļūt piekāpīgākiem un aicināt arī Ukrainu uz kompromisu pretstāvē ar Krieviju.
Centieni samierināt agresoru ir bijuši neveiksmīgi
Ukrainas armijas veiksmīgais pretuzbrukums valsts dienvidaustrumos, prasmīgi izmantojot Rietumu piegādātos ieročus, ir stiprinājis to politiķu argumentus, kas apgalvo, ka ātrāka bruņojuma piegāde Kijivai dotu iespēju drīzāk beigt karu. Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis paziņojis, ka “šobrīd vairs nav šaubu, ka Ukraina būtu padzinusi Krievijas spēkus jau pirms vairākiem mēnešiem, ja viņiem būtu piegādāts nepieciešamais bruņojums”. Viņaprāt, centieni samierināt agresoru ir bijuši neveiksmīgi: “Ja mēs būtu apbruņojuši Ukrainu agrāk, tūkstošiem dzīvību būtu tikušas glābtas, tūkstošiem māju nebūtu sagrautas. Tūkstošiem bērnu būtu palikuši drošībā ar saviem vecākiem. Mums jāatzīst fakts, ka samierināšana neko nav devusi, lai viņus aizsargātu,” teica Landsberģis.
“Lai atturētu Krieviju no agresijas eskalācijas, ir jānosaka skaidras sarkanās līnijas un sekas par to pārkāpšanu,” uzskata Lietuvas ārlietu ministrs.
Arī Vācijas drošība tiek aizstāvēta Ukrainā
Arī Berlīnē izskan aicinājumi vairot militāro palīdzību Ukrainai. Opozīcijā esošās Kristīgo demokrātu partijas politiķis Norberts Retgens, kurš vada Bundestāga Ārlietu komiteju, paziņojis, ka “Ukrainai vairāk ieroču vajag nekavējoties, lai nostiprinātu ārkārtīgi sekmīgā pretuzbrukuma panākumus atbrīvotajās teritorijās”. “Lai to paveiktu, viņiem vajag tankus,” piebildis Retgens. Vācu politiķis norādījis, ka bruņumašīnas “Marder” un “Fox” esot “sagatavotas nosūtīšanai”. Vairāk nekā 50 valstu pārstāvjiem tiekoties ASV militārajā bāzē Ramšteinā Vācijā, ASV pavēstījušas, ka gatavojas sūtīt modernus tankus Ukrainai.
Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte paziņojusi, ka “mūsu drošība tiek aizstāvēta Ukrainā”, solot turpināt militāro palīdzību Kijivai pret Putina iebrukumu “tik ilgi, cik vajadzēs”. Taču Lambrehte piebilda, ka Berlīne nesūtīs Kijivai tankus. “Berlīnes vilcināšanās (ar tanku sūtīšanu Ukrainai) liek nopietni apšaubīt alianses vērtību ar Vāciju,” paziņojis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, kura valsts ir viena no devīgākajām ieroču piegādātājām Ukrainai.
