Ilze Viņķele: Līdz šim jautājumi par sabiedrības veselību bija brīvi no ideoloģijas, taču nu tā vairs nav 21
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan Ministru kabinets aizvadītajā nedēļā ierobežoja dažādu pasākumu rīkošanu, pēc kā tika atcelts nedēļas nogalē plānotais Rīgas maratons, partiju pasākumus tas pagaidām neskar.
Tāpēc arī “Kustība Par”, kas ir viena no apvienību “Attīstībai/Par” veidojošajām partijām, sestdien varēja rīkot savu kongresu, uzsverot, ka ievēro visus drošības ieteikumus, piemēram, sēžot pie apaļiem galdiem un valkājot sejas maskas, bet pusdienas visiem tika pienestas klāt. Daļa biedru kongresa darbā piedalījās attālināti.
“Mēs varam turpināt strādāt, pilnvērtīgi dzīvot, ievērojot piesardzību,” kongresa dalībniekus uzmundrināja “Kustības Par” līderis Daniels Pavļuts.
Tikmēr par valdības piektdienas lēmumu bija ļoti sašutusi Ilze Viņķele, kura atzina, ka joprojām nespēj nomierināties par to, ka “bailes un nedrošība uzvarēja”. Kā sacīja Viņķele, līdz šim esot izdevies ieturēt pieeju, ka “jautājumi par sabiedrības veselību ir brīvi no ideoloģijas”, taču nu tā vairs neesot.
Viņa gan neprecizēja, kuras ideoloģijas iespaidā lēmums ticis pieņemts, taču, kā var saprast, liberālā pieeja – likt uzsvaru uz individuālo atbildību, nevis aizliegumiem – nav guvusi atbalstu.
“Epidemioloģiskie lēmumi ir tīra zinātne. Ja politiķiem nav vēlēšanās vai drosmes uzņemties atbildību, tā ir absolūta apdrošināšanas polise. Jo eksperti tā iesaka. Bet tas, kas notika, acīmredzot atspoguļo to, kas notiek sabiedrībā, – ārkārtēju trauksmes, nedrošības, neskaidrības un apdraudējuma pieaugumu. Nav vairs kā pavasarī, kad bija viena vertikālā ass, viss ciet un valdība lēma, kas jādara. Tā vairs nebūs! Lai gan Covid-19 vēl nav uzvarēts, vertikālā ass vairs nav iespējama,” sacīja I. Viņķele.
Viņa partijas biedriem arī apsolīja: “Cik vien būs manos spēkos un ar (VARAM ministra) Jura Pūces atbalstu, mēs šo līniju turēsim tālāk. Lai ko tas man maksātu. Politiku var veidot uz pierādījumiem balstītu.”
Citādi kongress aizritēja pozitīvās noskaņās, priecājoties par līdzšinējiem politiskajiem sasniegumiem un spriežot, kā tos atkārot arī pašvaldību vēlēšanās. Par Rīgas mēru kļuvušais Mārtiņš Staķis ir tieši “Kustības Par” biedrs.
Tomēr, kā savā uzrunā atzina M. Staķis, pagaidām piešķirt lielus līdzekļus iecerēto ideju īstenošanai nevarēšot, drīzāk “būs jādomā, kam atņemt”, un “mēs jau zinām, ka Rīgas budžets būs krītošs”.
Līdzšinējie panākumi iedvesmojuši “Attīstībai/Par” (“AP”) cerīgi skatīties uz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām. Kā norādīja D. Pavļuts, sabiedriskās domas aptaujās par partiju popularitāti, “AP” pašlaik esot pirmajā vietā, turklāt apvienībai vislielākais atbalsts esot tieši jaunatnes vidū.
“Rīgā mūsu idejām ir visauglīgākā augsne,” uzskata “Kustības Par” vadītājs. Lūgts izskaidrot, ar ko viņa vadītā partija atšķiras no “Latvijas Attīstībai” un “Progresīvajiem”, D. Pavļuts sacīja: “Mēs esam kreisāki nekā “Latvijas Attīstībai”, bet ne tik kreisi kā “Progresīvie”.
Par jaunajiem komunistiem mūs nesauc, jo nav jau pamata.” To, ka “esam vairāk pilsētnieku partija”, atzina arī “Attīstībai/Par” valdes loceklis Pēteris Viņķelis, piebilstot: “Taču mums ir līdzjūtība pret tiem, kas turpina dzīvot laukos, un mēs vēlamies, lai visas tās iespējas, kas ir pilsētniekiem, būtu pieejamas arī novados.”
Ar saukli “moderna, atvērta zaļa dzīvesvieta” apvienība cer piesaistīt atbalstītājus pašvaldību vēlēšanās, lai gan par nozīmīgākām tiek uzskatītas 2022. gada Saeimas vēlēšanas.
Partijas biedrs Aldis Austers debatēs gan bija kritisks par apvienības izredzēm pašvaldību vēlēšanās, atgādinot, kā “ar spēku tika dzīta cauri” administratīvi teritoriālā reforma, ko daudzi vēlētāji novados atcerēšoties.
“Mēs kļūstam par Rīgas “burbuļa” partiju, un tas nav labi,” atzina Austers, kamēr pārējie runātāji reformai veltīja cildinošus vārdus.
Par svarīgāko darbu “AP” politiķi uzskata t. s. Dzīvesbiedru likuma pieņemšanu, kas ļautu reģistrēt partnerattiecības. Arī kongresā neformālā balsojumā tā tika atzīta par galveno prioritāti.
Kā atgādināja partijas “Latvijas Attīstībai” priekšsēdētājs, vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, viņam savulaik vajadzējis trīs gadus, lai savāktu 10 tūkstošus parakstu šīs iniciatīvas atbalstam, taču tagad tos izdevies savākt nepilnas nedēļas laikā, un “agrāk vai vēlāk likumdevējiem ar to būs jārēķinās”.
