“Jo mājoklis lepnāks, jo būs jāmaksā lielāks nodoklis.” Saruna ar tieslietu ministra biroja vadītāju Aldi Bukšu 8
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau vairākkārt nācis klajā ar priekšlikumiem pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību, paredzot atbrīvot no nodokļa tā dēvēto primāro mājokļu īpašniekus, proti, tādus, kuriem tas ir vienīgais pastāvīgi apdzīvotais un deklarētais īpašums, kura kadastrālā vērtība nepārsniedz 100 000 eiro.
Savukārt nodokļa aprēķini no 2022. gada balstītos uz mājokļiem un zemei speciāli noteiktu vērtību, atvasinātu no kadastrālās. Par jauno kārtību un kādas pārmaiņas tā radītu iedzīvotājiem “LA” jautāja tieslietu ministra biroja vadītājam Aldim Bukšam.
Ieviešot ar nodokli neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā, vai ir precīzi zināms, cik būs to īpašumu, kuru īpašniekiem nebūs jāmaksā nodoklis?
Cik būs to īpašumu, kuri precīzi atbildīs primārā mājokļa definīcijai, tas pašlaik nav zināms. Pašlaik ir zināms tikai dzīvokļu un ģimeņu privātmāju kopskaits.
Tāpēc rēķinot ietekmi uz pašvaldību budžetiem, pieņēmām, ka tas tiktu attiecināts uz pilnīgi visiem mājokļiem bez izņēmuma. Taču kādai daļai īpašumu šā atvieglojuma nebūs.
Ja cilvēkam pieder, piemēram, dzīvoklis Rīgā, vasarnīca vai zemes gabals kādā novadā, vai tas nozīmē, ka viņu neskars pieminētais atvieglojums?
Nē, viņš saņems šo atvieglojumu, proti, ja dzīvokļa kadastrālā vērtība nepārsniegs 100 000 eiro, īpašniekam nodoklis nebūs jāmaksā. Tāpēc jau esam ieviesuši šo jēdzienu “primārais mājoklis”.
Ja lietotu “vienīgais mājoklis”, tad atvieglojums neskartu ievērojami lielāku iedzīvotāju skaitu. Latvijā ir pietiekami daudz tādu cilvēku, kuriem pieder, piemēram, dzīvoklis Rīgā un mantota māja laukos vai vēl citi īpašumi.
Tātad par šo mantoto māju laukos vai vasarnīcu Saulkrastos nodoklis būs jāmaksā?
Mūsu ierosināto priekšlikumu būtība ir nodrošināt iedzīvotāju tiesības uz mājokli, kurā viņš pastāvīgi dzīvo un ir deklarēts. Ja cilvēkam pieder vēl citi īpašumi, tad par tiem viņam nodoklis būs jāmaksā pilnā apmērā.
Tieslietu ministrijas mājas lapā publicētie piemēri par nodokļa aprēķiniem noteikto “specvērtību” ir par pilsētu mājokļiem. Bet lauku mājām un viensētām?
Pieminētā nodokļa atlaide 100 000 eiro apmērā skartu arī lauku mājas.
Ja pēc lietošanas mērķa tā ir lauksaimnieciski izmantojamā zeme, kuras platība pārsniedz trīs hektārus, tad to skar kopš 2016. gada jau ieviestā īpaši noteiktā vērtība nodokļa aprēķinam.
Tādējādi šo zemi neskartu piedāvātā atlaide 10 000 eiro apmērā.
Ja Valsts zemes dienestā jaunā kadastrālās vērtēšanas sistēma vēl tikai top un ja pašlaik nav zināms, kā būs novērtēti nekustamie īpašumi, kā Tieslietu ministrijā var runāt par šo šķietami vilinošo nodokļa maksāšanas kārtību?
Kādas varētu būt jaunās nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, provizoriskie aprēķini mums jau ir tagad. Tie mums bija jau pagājušā gada vasarā.
Šā gada 1. augustā būs zināmas visiem nekustamiem īpašumiem noteiktās kadastrālās bāzes vērtības.
Tās tiek aprēķinātas pēc Valsts zemes dienestā sagatavotās jaunās metodikas un balstās uz 2019. gada 1. jūlijā apkopotajiem nekustamā īpašuma tirgus datiem.
Savukārt 2021. gada 1. februārī tiks publicētas tās kadastrālās vērtības, kuras kopš 2022. gada 1. janvāra pašvaldībās izmantos nekustamā īpašuma nodokļa aprēķiniem.
Tātad nākamā gada 1. februārī ikviens dzīvokļa vai ģimenes privātmājas īpašnieks skaidri zinās, kāda būs viņam piederošā īpašuma kadastrālā vērtība?
Par 99% tas būs zināms jau šā gada 1. augustā. Ja iedzīvotājiem radīsies kādas neskaidrības, tad par to viņi varēs jautāt Valsts zemes dienestā.
Bet pilnīgi skaidri jaunās kadastrālās vērtības būs zināmas nākamā gada 1. februārī.
Šā gada 5. martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Tieslietu ministrijas piedāvātie grozījumi Nekustamā īpašuma nodokļa likumā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā.
Pašlaik no valsts pārvaldes iestādēm, darba devēju un darba ņēmēju nevalstiskajām organizācijām saņemam atzinumus.
Latvijas Pašvaldību savienība iestājas, lai jaunās kadastrālās vērtības būtu attēlotas kartēs – tā, lai ikvienam iedzīvotājam redzama arī katras ēkas un zemes īpašuma viena kvadrātmetra vidējā prognozētā kadastrālā vērtība. Bet Tieslietu ministrija iebilst pret šādu datu publiskošanu. Kāpēc?
Tā gluži nav. Vērtības būs attēlotas arī kartēs, kuras būs pieejamas pašvaldībām.
Ikvienam būs pieejami dati par savu nekustamo īpašumu vērtību, kā arī varēs uzzināt datus par citu īpašumu kadastrālajām vērtībām.
Piedāvātie likumu grozījumi liecina, ka tās nodokļu summas, kuras pašvaldības neieņems, ieviešot specvērtības mājokļiem, kompensēs uz nedzīvojamo īpašumu rēķina. Ko iegūs iedzīvotāji, ja veikali, frizētavas, apavu darbnīcas maksās lielāku nekustamā īpašuma nodokli un ja to pakalpojumi sadārdzināsies?
Nebūtu pareizi lietot vārdu “kompensēs”.
Pašlaik nekustamiem īpašumiem noteiktās kadastrālās vērtības balstītas uz 2012. gada nekustamā īpašuma tirgus datiem.
Aizvadītajos astoņos gados tirgus vērtība ir augusi pilnīgi visiem nekustamo īpašumu veidiem.
Jau pašlaik provizoriskie aprēķini rāda, ka kadastrālās vērtības celsies pilnīgi visiem īpašumiem, turklāt neatkarīgi no mūsu piedāvātās nodokļa atlaides par primāro mājokli.
Piedāvātā nodokļa atlaide, ja to ieviestu, skartu tikai daļu mājokļu.
Jaunā kadastrālās vērtēšanas sistēma, balstoties uz 2019. gada tirgus datiem, ļaus precīzāk novērtēt nekustamos īpašumus, tostarp tos, kuriem noteiktās kadastrālās vērtības bijušas nesamērīgi mazas salīdzinājumā ar to vērtību tirgū.
Turklāt jāņem vērā, ka kadastrālās vērtības necelsies vienādā apmērā pilnīgi visiem tā dēvētajiem nedzīvojamiem īpašumiem. Tiks ņemta vērā ēkas atrašanās vieta, nolietojums un citi kritēriji.
Iznākumā arī visu frizētavu vai apavu darbnīcu pakalpojumi nesadārdzināsies vienādi. Jāņem gan vērā draudošā ekonomiskā stagnācija vai pat recesija, kuru var izraisīt Covid-19 pandēmija.
Ja tā ietekmēs arī nekustamo īpašumu tirgu, tad arī to ņems vērā, nosakot jaunās kadastrālās vērtības.
“LA” lasītāji jautā, kā jaunā kadastrālā vērtēšana nodrošinās taisnīgu nodokļa politiku? Vai par lepniem mājokļiem to īpašnieki maksās lielāku nodokli?
Tā arī būs. Jo mājoklis lepnāks, jo būs jāmaksā lielāks nodoklis. Te gan piebildīšu, ka neatkarīgi no mājokļa labiekārtojuma mūsu piedāvājums paredz nodrošināt ikvienam iedzīvotājam tiesības uz šo jau pieminēto primāro mājokli.
Piedāvātā nodokļa atlaide 100 000 eiro apmērā skartu lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju.
Vai viņsaulē aizgājušās gleznotājas Džemmas Skulmes mantiniekiem bija jāpārdod ģimenes privātmāja Mežaparkā tikai tāpēc vien, ka viņi nespēj samaksāt šo nesamērīgi lielo nekustamā īpašuma nodokli?
Diezin vai viņi to darītu, ja spētu samaksāt. Tas ir tikai viens šāds piemērs. Bet līdzīgā situācijā ik gadu nonāk simtiem citu mantinieku, kuri spiesti pārdot mantojumu tikai tāpēc vien, ka nespēj samaksāt nesamērīgi lielu nodokli.
Ja saglabāsies masveida kadastrālā vērtēšana, kā panāksim, ka par lepniem mājokļiem kadastrālā vērtība būs augstāka, bet par vienkāršiem attiecīgi zemāka?
Pašlaik Valsts zemes dienestā gatavotā jaunā kadastrālās vērtēšanas kārtība vieš cerības, ka nekustamie īpašumi tiks novērtēti precīzāk, nekā bija līdz šim.
Lai katru nekustamo īpašumu novērtētu atsevišķi, būtu nepieciešami milzu izdevumi, kuru valsts rīcībā nav un diezin vai būs arī nākotnē.
Turklāt kurš pašlaik varētu pateikt, kura no desmit vienā ielas pusē uzceltajām desmit ģimeņu mājām būtu atzīstama par ekskluzīvu, kas jānovērtē individuāli.
Vai jaunā kadastrālā vērtēšana novērsīs to, ka, pārdodot kādu lepnu īpašumu, to cena ietekmē līdzās pieticīgi uzcelto un mazāk vērtīgo īpašumu kadastrālo vērtību, līdz ar to iedzīvotāju maksātos nodokļus?
Tāpat kā līdz šim, kadastrālo vērtību aprēķinos ņems vērā nekustamā īpašuma tirgus datus. Kadastrālā vērtēšana jau uz tiem balstās. Bet viena šāda darījuma ietekme mazināsies.
Sakiet skaidrāk – mazināsies vai tiks novērsta?
Ja mana necilā ģimenes privātmāja ir uzcelta līdzās lepnai pilij, kas tiek pārdota tirgū, tad, visticamāk, pārdodot savu mājiņu, vērtība būs augstāka nekā tad, ja tā atrastos kaut kur meža vidū.
Bet mans jautājums jau ir cits. Kāpēc no šādiem darījumiem jācieš iedzīvotājiem, kuri negrasās neko pārdot un kuriem turklāt tas ir vienīgais viņu īpašums?
Iedzīvotāji cieš nevis tāpēc, ka ceļas īpašumu kadastrālā vērtība. Cieš pavisam cita iemesla dēļ. Aug nodokļa slogs.
Tāpēc jau ir šis piedāvājums noteikt jau pieminēto atlaidi 100 000 eiro apmērā, kas lielāko daļu iedzīvotāju atbrīvotu no nodokļa maksājumiem vispār.
Savukārt nodokļa aprēķiniem izmantotā īpašā vērtība nodrošinātu to, ka citai lielai iedzīvotāju daļai nodoklis būtu samērīgs ar viņu ienākumiem.
