Kas jādara, lai sāktu īstenot valsts atbalstu jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei vai būvei? 2
Pērn iestrēga valsts atbalsta programma pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm, jo lielākās hipotekāro kredītu izsniedzējas pārtrauca ar Latvijas attīstības finanšu institūciju “ALTUM” sāktās sarunas par galvojumu noteikumiem. Tādējādi bankas demonstrēja savu neapmierinātību ar pieņemtajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas paredz būtiski atvieglot maksātnespējas procedūru, tostarp tā saukto nolikto atslēgu principa ieviešanu.
Ainars Balcers, “Swedbank” Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs: “Manuprāt, ir divi risinājumi – būtiski grozīt Maksātnespējas likumu vai pārstrādāt šo valsts atbalsta programmu tā, lai garantijas nosegtu vismaz 25 līdz 35% no kredīta summas. Tad būtu iespējams izsniegt hipotekāro kredītu ar 5 līdz 10% lielu pirmo iemaksu, kā bija iecerēts sākumā, kad šo atbalsta programmu veidoja. Bet tad jārēķinās, ka šī programma būtībā būs arī vienīgais veids, kā Latvijā saņemt mājokļa kredītu, jo pašlaik astoņas no desmit ģimenēm nespēj samaksāt vairāk par 10 līdz 15%. Ja šīs iespējas būs tikai dažiem simtiem ģimeņu, tā būs diskriminācija pret tiem, kuri nepagūs aizskriet uz banku pirmie. Latvijā dzīvojamais fonds ir samērā nolietojies un likviditātes amplitūda, ko ietekmē gan mājokļu tehniskais stāvoklis, gan atrašanās vieta, ir ļoti liela. Ar Maksātnespējas likuma grozījumiem ieviešot “atvieglotu” maksātnespējas procedūru, iznākumā hipotekārie kredīti daudzviet turpmāk nemaz nebūs pieejami – pat tad, ja tiktu pārstrādāta šī valsts atbalsta programma.”
Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts: “Vienkāršākais risinājums – pilnīgi atteikties no šiem muļķīgajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem un sagatavot tādus, kas apmierina gan kredītu ņēmējus, gan devējus. Ja liekas, ka ar pašlaik sagatavotajiem pietiek, tad pirmā iemaksa būtu jāgarantē nevis par 10 līdz 20%, bet par 30 līdz 40%, kas atbilst pirmo iemaksu apmēram, iegādājoties, piemēram, dzīvokli padomju laikmeta apbūves namos. Ja nu tomēr paliek spēkā šie likuma grozījumi, kas, protams, radīs jaunus apgrūtinājumus kredītu ņēmējiem, tad ir vēl cits risinājums. Valsts varētu pievērsties jaunu dzīvojamo namu celtniecībai, izīrējot tos ģimenēm ar bērniem par zemāku maksu.”
Rolands Paņko, Latvijas attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” valdes priekšsēdētājs: “Esmu pārliecināts, ka valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem sadarbībā ar komercbankām “ALTUM” uzsāks jau visdrīzākajā laikā. Tādējādi tiks mazināta tirgus nepilnības ietekme finanšu pieejamībā ģimenēm ar bērniem. Pēc savas būtības visa attīstības finanšu institūciju darbība ir vērsta uz šo tirgus nepilnību novēršanu. Maksātnespējas regulējuma izmaiņas ietekmē arī citus potenciālos kredītu ņēmējus, piemēram, ģimenes bez bērniem, seniorus, arī uzņēmējus. Ar to vēlos uzsvērt, ka normatīvā regulējuma izmaiņas finanšu pieejamības kontekstā skar plašāku klientu loku. Attīstības finanšu institūcija (AFI) un “ALTUM” kā AFI koncerna uzņēmums gribētu šo maksātnespējas problēmu skatīt plašākā kontekstā. Tāpēc jau rīt aicināsim vienkop valsts pārvaldes, komercbanku, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, lai diskutētu par maksātnespējas procesa regulējuma iespējamiem risinājumiem.”
Uzziņa
* Valsts atbalsts jaunajām ģimenēm ar bērniem, kuras gribētu aizņemties bankā naudu pirmajam mājoklim – jau uzceltam vai jauna celtniecībai –, paredz par valsts galvojuma tiesu samazināt banku prasītās pirmās iemaksas apmēru.
* Galvojuma apmērs būtu atkarīgs no bērnu skaita ģimenē – ar vienu bērnu – 10% apmērā (maksimālais galvojuma apmērs – 10 000 eiro); ar diviem bērniem – 15% (maksimālais galvojuma apmērs – līdz 15 000 eiro); ar diviem un vairāk nepilngadīgiem bērniem – 20% (maksimālais galvojuma apmērs – līdz 20 000 eiro).
