Sola samazināt sodus par minimāliem ātruma pārkāpumiem 0
Aizvadītās nedēļas trešdienā arī vairāki “Stūres kluba” biedri aktīvi piedalījās satiksmes drošības jautājumu apspriešanā gan Saeimā, kur šo tematu bija izvēlējusies Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, gan LTV1, kuras “Sastrēgumstunda” vakarā diskusiju turpināja.
Un jāsaka – pretēji ierastajai šādu strīdu finiša skepsei – pat viens būtisks radaru darbības mezgls garajā diskusiju dienā tika izkustināts. Bet atstāsim labo nobeigumam. Vispirms par problēmām, kas turpinās.
Privātā partnerība
Saeimas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis:
“Diemžēl divus mēnešus pēc pirmo fotoradaru parādīšanās jāsaka, ka būtībā laba ideja ir sačakarēta. Pirmkārt tāpēc, ka projekta privātais partneris nepilda līguma nosacījumus. Joprojām nav neviena stacionārā, ar brīdinājuma zīmēm aprīkotā radara. Tātad solījumi, ko arī privāto partneru vārdā publiski deva Valsts policija, nav izpildīti.
Klāt nāk nianses pārvietojamo radaru izvietošanā – to atrašanās apšaubāmās vietās, slēpšana utt. Rezultāts – tiek grauta sabiedrības attieksme pret ātruma uzraudzības kontroli kopumā. Un nu jau jādomā, kā nevis no pirmajiem soļiem attiecības saprātīgi veidot, bet kā atjaunot un labot, kas var būt daudz grūtāk.”
Taisnība Latkovska kungam. Sevišķi tādēļ, ka arī pašlaik privāto partneru attieksme pret Valsts policijas rakstisko pieprasījumu – uzstādīt visus, arī 100 stacionāros, radarus līdz 20. maijam – nav skaidra un precīza. Nezinām, varbūt, centīsimies… Komisija piekāpties nedomā. Gluži otrādi. Izskanēja pat brīdinājums par iespējamām izmaiņām Ceļu satiksmes likumā, kuras noteiktu obligātu stacionāro un pārvietojamo radaru skaitlisko proporciju 1:3. Tātad ar skaidru akcentu uz prevenciju, nevis sīku pārkāpumu medībām.
Polāras attieksmes
Būs vai nebūs Latvijā fotoradaru komplekss iecerētajā veidolā, to tātad redzēsim vasaras sākumā. Tālākas perspektīvas sapratnei interesantāka par konkrētā projekta detaļām ir cilvēku attieksme pret ātruma limitiem kopumā. Un tā ir krasi atšķirīga gan tik mazās auditorijās kā Saeimas komisijas sēžu zāle un LTV studija, gan tik plašās kā tās pašas LTV telefonaptauja un interneta forumi. Viens pols – limiti ir absolūti, to neievērošana (pat neliela) uzskatāma par tādu pašu likuma pārkāpumu kā, piemēram, zādzība. Attiecīgi kontrole var būt jebkāda, arī slēpta, arī vietās, kas nav ne apzīmētas, ne kartēs izziņotas, ne “satiksmes drošībai būtiskas”.
Es pats neticu spēka paņēmieniem, sevišķi, ja tie pārspīlēti, aizmirstot, atstājot ēnā citas autovadītāju audzināšanas metodes. Lūk, citāts no Eiropas satiksmes drošības padomes pārskata, kuru pērn man laipni atsūtīja CSDD darbinieks Aldis Lāma (viņš pārstāv Latviju šajā padomē).
“Ātruma limitu pārsniegšana ir ļoti izplatīta. Valstīs, par kurām šādi dati pieejami, 30% vadītāju pārsniedz limitus uz ātrgaitas ceļiem, 70% – uz pārējiem ceļiem ārpus apdzīvotām vietām, 80% – apdzīvotās vietās. Tātad jāmaina ļoti daudzu cilvēku attieksme, un pieredze rāda, ka to nevar izdarīt ar kādu vienu paņēmienu. Vajadzīgi gan piespiedu mēri, gan izglītošana, gan limitu revīzija un sakārtošana.”
Tieši tā. Kompleksā. Arī Latvijā, kura gan nav ietverta Eiropas pārkāpēju procentu rēķinos, bet, kā liecina “Latvijas valsts ceļu” statistika, arī limitus nemīl (vasarā ap 100 000 pastāvošo 90 km/h limita neievērotāju diennaktī). Šādā situācijā neko daudz nelīdzēs trīs vai pieci radari uz Ventspils šosejas. Neviena radara joprojām nebūs, piemēram, uz ceļiem Talsi– Dundaga, Talsi–Valdemārpils–Roja u.tml. Neticu, ka, pastiprināti kontrolējot un sodot Rīgā, iespējams disciplīnas atbalsis aiznest līdz valsts nomalēm.
Ātrumam jābūt paša vadītāja saprātīgi izvēlētam un kontrolētam. To prasa CSN (112. p. “Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, īpaši redzamību braukšanas virzienā.”). Bet, pārlieku uzsverot šā punkta pirmo palīgteikumu (radaru un limitu nozīmības ārkārtīgi spēcīgā kampaņa), aizmirstas pārējais. Krāslavas pusē limiti pārsniegti netika. Pie Bauskas meitenīte tika sabraukta, piedodiet, ar “limitētu” ātrumu, bet galīgi neņemot vērā to, ka stāvošais autobuss neļauj pārredzēt situāciju. 90 km/h slapjā tumsā it kā ir atļauts ātrums. Bet drošs nu gan ne. Noteikti bīstamāks par 115 km/h saulainā dienā uz tukšas un tālu pārskatāmas šosejas. Un tikpat bīstams, cik “atļautie” (vienpusīgā aģitācijā par tādiem kļuvušie) 90 km/h uz Ģibuļu–Rendas līkumotās grants. Vai sabaidīta pilsoņa čunčināšana 15 km/h lēnāk par limitu…
Tā domāju es. Un vēl daudzi. Maldāmies? Pārlieciniet diskusijās, audziniet, nevis baidiet ar soda bildēm.
Tolerance
Komisijas sēde jau gāja uz beigām, kad CSDD šefs Andris Lukstiņš, laikam jau kopējo noskaņu beidzot sajutis, nāca klajā ar paziņojumu par likumdošanas iniciatīvu – samazināt sodus par minimāliem pārkāpumiem. Tiesa, īpaši labi sagatavojies šim drosmīgajam solim viņš nebija, jo mazliet aplami sastāstīja par soda punktiem, ko dažu stundu laikā, tā teikt, palaida interneta vidē informācijas aģentūru žurnālisti, tā saceldami vēl vienu nevajadzīgu traci. Jau vakarā televīzijā cits direkcijas pārstāvis Ziedonis Lazda kļūdu laboja – soda punktu par pirmajiem 20 pārkāpuma kilometriem arī turpmāk nebūšot. Bet par pirmajiem 10 arī naudas sods vairs netiks paredzēts. Nākamajā dienā to apstiprināja oficiāla CSDD preses relīze.
Atbalstu ierosinājuma tālākai paātrinātai virzībai (jāmaina Administratīvo pārkāpumu kodekss) apsolīja Ainārs Latkovskis.
Tā vajadzēja jau sen, jau “lielo fotosesiju” gatavojot. Radari būtu uztverti daudz mierīgāk un labvēlīgāk, ja tie netiktu vērsti pret nelielām nejaušām (vai tīšām, situācijas provocētām) atkāpēm no “50,70,90”, neprasītu nepārtrauktu spidometra uzmanīšanu, nebojātu dabisku plūsmu, daudzus piespiežot braukt krietni lēnāk par atļauto arī tur, kur apstākļi nemaz nav bīstami.
Brīdinājums – izmaiņas APK vēl nav pieņemtas. Diskusija turpinās. “Stūres klubs” savā nākamajā sanāksmē apspriedīs dažu biedru ierosinājumu – varbūt ir jēga vienlaikus palielināt naudas sodus par tiešām būtiskām atkāpēm no limitiem? Indulgenci par plus 30 km/h lēti pārdot nevajadzētu…
Uzziņa CSDD: grozījumi APK par ātruma pārsniegšanu veicinās satiksmes drošību Lai veidotu vienotu, ritmisku auto plūsmu un uzlabotu satiksmes drošību, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sagatavojusi grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK). Būtiskākās izmaiņas, kas saistītas ar CSDD rosinātajiem grozījumiem, paredz, ka ar fotoradaru ātruma pārsniegšanu fiksēs un naudas sodu piemēros, ja atļautais ātrums tiks pārsniegts par vairāk nekā 11 km/h. Tāpat kā līdz šim – par to pārkāpumu uzskaites punktus nepiešķirs. Ja policija konstatēs ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h virs atļautās normas, autovadītājam piemēros administratīvo sodu – brīdinājumu, bet pārkāpuma uzskaites punkti netiks piešķirti. Ja braukšanas ātrums tiks pārsniegts no 11 līdz 20 km/h, autovadītājam izteiks brīdinājumu vai piemēros naudas sodu bez punktu piešķiršanas. Šobrīd policija piemēro vienu soda veidu visiem pārkāpumiem no 1 līdz 20 km/h virs atļautās normas – brīdinājumu (administratīvais sods) vai naudas sodu, nepiešķirot pārkāpumu uzskaites punktus. Plānots, ka jau tuvākajās dienās grozījumi APK noteiktā kārtībā tiks virzīti iesniegšanai Saeimā.
CSDD sagatavotie grozījumi APK: “149.8 pantā: * papildināt ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā: “Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā – transportlīdzekļa vadītājam izsaka brīdinājumu.”; izteikt esošo panta pirmo daļu kā (11) daļu šādā redakcijā: “Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.”; * izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā: “Par šā panta pirmajā prim daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 528. ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā. Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.”. |
