“Sola pamatīgu revīziju” jeb Mūrnieces “nepatīkamais mantojums” no priekšgājēja Pabrika – Aizsardzības ministrijas iepirkums 28
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Divas dienas pēc kārtas divos dažādos medijos – TV3 un Latvijas Radio – aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) runājusi par “nepatīkamu mantojumu”, ko viņa saņēmusi no priekšgājēja Arta Pabrika (“AP”). Runa ir par Aizsardzības ministrijas iepirkumu, kurā par pārtikas piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem uzvarēja uzņēmums “Zītari LZ”, kas pērn decembrī ieguva 220 miljonus eiro vērtu līgumu uz pieciem gadiem. I. Mūrniece ir uzdevusi “uzsākt pamatīgu revīziju saistībā ar iepirkumu, lai izvērtētu gan iepirkuma komisijas veidošanas principus, līguma summu, gan spēju tikt galā ar šādiem iepirkumiem”.
Aizsardzības ministri esot pārsteigusi kāda valsts pārvaldei ļoti netipiska situācija – ministra politiskā biroja darbinieka deleģēšana iepirkumu komisijā. “Ja mēs redzam, ka ministra politiskā biroja darbinieks ir iepirkumu komisijā, tad ir pamatotas šaubas par to, kas šajā iepirkumā ir noticis.” Pēc valdības sēdes otrdien premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) informēja, ka ar I. Mūrnieci viņam tuvākajā laikā plānota nopietnāka saruna. “Man svarīgi, lai nav nekāda aizdomu ēna pār mūsu bruņotajiem spēkiem, mums ir ārkārtīgi spējīgi bruņotie spēki. Ja ir kādas neskaidrības, tad pēc iespējas ātri un saknē tās ir jānoskaidro.”
Bijušā aizsardzības ministra A. Pabrika padomnieks, kurš bija deleģēts iepirkumu komisijā, ir Valdis Verners, kurš “Attīstībai/Par” pārstāvēja arī Centrālajā vēlēšanu komisijā. V. Verners “Latvijas Avīzi” informēja, ka jūtas aizskarts par ministres teikto, tāpēc viņš ir nosūtījis vēstuli I. Mūrniecei, kurā lūdz skaidrojumu un aicina publiskot visu dokumentāciju, audioierakstus un protokolus, lai ikviens ar tiem var iepazīties.
V. Vernera vienīgie sniegtie ieteikumi komisijā esot bijuši par veicamo darbu laika grafika izpildi, jo, “ņemot vērā Krievijas sākto karu Ukrainā, bija īpaši svarīgi, lai iepirkums netiktu vilcināts un piegāžu drošība būtu garantēta”. Pašreizējais pārtikas piegādātājs ir no citas valsts un krīzes situācijā tam būtu jādod priekšroka savas valsts apgādei, tāpēc bijis svarīgi nepieļaut, ka krīzes situācijā armija varētu palikt bez pārtikas apgādes. Jaunās sistēmas mērķis esot padarīt armijas pārtikas iegādes procesu publisku, lai redzamas produktu izmaksas, ražotāji, izcelsme. “Jaunajā portālā katrs Latvijas zemnieks varētu ievietot savu produkciju bez starpnieku uzcenojuma. Iespējams, ka ne visiem šāda sistēma ļautu saglabāt līdz šim esošās privilēģijas tirgū,” pieļāva V. Verners.
V. Verners deleģēts iepirkumu komisijā tāpēc, ka viņš ir jurists, paskaidroja A. Pabriks, kuram nešķiet, ka viņa biroja cilvēka iekļaušana komisijā ir kaut kas neparasts, jo ministram politiski ir jāseko līdzi šiem procesiem. Iepirkumu jautājumiem sekoja līdzi arī bijušais padomnieks Aivars Tiesnesis, kura kompetencē bija padomu sniegšana vairākos jautājumos – tostarp arī par iepirkumiem. Viņam bija informācija par minēto konkursu un tā uzvarētāju. “Latviešiem pašiem ir jābaro Latvijas armija. Caurspīdīgāku konkursu grūti iedomāties. Tur sākumā nāca daudzi, bet pamazām atbira. Bija svarīgi, lai ir Latvijas ražotāji un tirgotāji, šis iepirkums dod lētāku pārtiku par zemākām cenām,” “Latvijas Avīzei” skaidroja A. Tiesnesis. Visa informācija par to pērnajā rudenī esot iesniegta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Taču gan A. Tiesnesis, gan A. Pabriks bija pārsteigti par milzīgo līguma summu – 220 miljoni eiro. Bijušais ministrs atceras, ka pagājušajā gadā armijas apgādei ar pārtiku bija nepieciešami aptuveni astoņi miljoni eiro, kas nozīmē, ka piecos gados tik liela summa nevarētu būt, bet, iespējams, tajā ir ierēķinātas arī vajadzības, kādas var rasties kara apstākļos.
“Tāpēc vēl jo svarīgāk ir atbalstīt Latvijas industriju, lai krīzes situācijā, kad nevarēs paļauties uz ārzemju piegādātājiem, mēs neatstājam armiju bez pārtikas. Ir jāizveido visaptveroša pārtikas piegādes sistēma,” uzskata A. Pabriks. Savukārt A. Tiesnesis bija pārliecināts, ka uzņēmums “Zītari LZ”, kas ir loģistikas uzņēmums, kurš apvieno daudzus pārtikas ražotājus un tirgotājus visā Latvijā, spēj līguma saistības izpildīt.
Aģentūra LETA, atsaucoties uz “Firmas.lv” informāciju, ziņo, ka Rojā reģistrētais uzņēmums “Zītari LZ” pastāv 31 gadu, tas pieder Laurai Zeltiņai, kura ir valdes priekšsēdētāja, un advokātam Modrim Supem. KNAB datubāze liecina, ka M. Supe pērn maijā “Latvijas attīstībai” ziedojis 2500 eiro, bet gadu iepriekš vēl 2000 eiro. Uzņēmumam ir četras ēdnīcas Talsos un Rīgā, bistro Rojā, krogs, kafejnīca un picērija Ventspilī.
A. Pabriks teica, ka M. Supi viņš nepazīst, neesot zinājis arī par viņa ziedojumu partijai, bet, ja būtu zinājis, varbūt rosinātu to pārskaitīt atpakaļ ziedotājam. A. Pabriks tikai ironiski piebilda, ka tas izklausās neparasti, ja tik veiksmīgu iepirkumu var dabūt par pāris tūkstošu lielu ziedojumu. “Jaunā ministre ir sabijusies, bet es tikai aicinu padomāt, kāpēc mēs Latvijā labprāt redzam lietuviešu tirgotājus, bet neredzam Latvijas lieltirgotavas Lietuvā. Nav jāmeklē neesoši skeleti skapī, bet jāstrādā ar vēsu prātu un stipru nervu sistēmu,” piebilda A. Pabriks.
