Portugāles prezidentūra sola atveseļošanos no pandēmijas un padomāt par sociālo sfēru 1
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar gada pirmo dienu aizsākusies Portugāles prezidentūra, kuras laikā tā sola “taisnīgu, zaļu un digitālu atjaunošanos”.
Vācijas prezidentūrai raksturīgi agri rīti, kad Briselē dalībvalstu vēstniekus jau pulksten astoņos piecēla uz kārtējām attālinātajām sarunām un premjerministri un prezidenti samitos naktīs tikās sīvās pēdējā brīža sarunās. Portugāles prezidentūra sola sanāksmes ne agrāk kā 9.30 un jau ieplānojusi klātienes samitus…
Pirmdien Valsts prezidents tiešsaistes ceremonijā akreditēja jauno Portugāles vēstnieci Latvijā Sāru Feroņu Martinsu. Viņa līdz šim nav bijusi Latvijā, bet mūsu valsti un daudzus labi iepazinusi Briselē, strādājot Portugāles pārstāvniecībā Briselē tai laikā, kad bija Latvijas prezidentūra ES (sveiciens Ilzei Juhansonei!). Viņas pirmajā darbadienā vēstnieces statusā iztaujāju par prezidentūru.
Savakcinēt pirms samita?
Visi ceļi tagad ved uz Lisabonu?
Sāra Martinsa: Jā un nē. Mēs turpinām strādāt pandēmijas apstākļos, un daudzo ierobežojumu dēļ sanāksmes notiek attālināti. Mēs ceram, ka, sākoties vakcinācijai, gada otrajā ceturksnī varēs tikties arī klātienē.
Tad jau plānojat visus sanāksmju un samitu dalībniekus savakcinēt, ja jau aprīlī un maijā paredzat klātienē Āfrikas un Sociālo samitu?
Tas būtu ideāls scenārijs, bet, kā zināt, vakcinācija katrā dalībvalstī notiek atbilstoši katras tās noteiktajām prioritātēm, kuras grupas kādā secībā vakcinēt.
Mēs rēķināmies, ka būs valstis, kuru pārstāvji nevarēs atbraukt uz Portugāli, un tad viņi sanāksmēm pieslēgsies attālināti videokonferences veidā. Mums būs jāpielāgojas abiem sanāksmju formātiem vienlaikus.
Vai tad tas nav prezidentūras spēkos noteikt ES stratēģiju, ka ES līmeņa lēmuma pieņēmējus vakcinēt pirmos?
Nē, jo vakcinēšana ir nacionālajā kompetencē, bet ES līmenī var tikai to koordinēt un veikt kopīgus vakcīnu iepirkumus. ES veselības ministru līmenī, balstoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijām, varam apspriest dalībvalstu stratēģijas. Piemēram, personu brīva pārvietošanās pandēmijas laikā ir ierobežota, ko varētu atjaunot ar vakcinēšanu.
Vai ar turpināšanu var atšķirties
Vācija galveno padarījusi – ES septiņgades budžets pieņemts, vakcinācija sākta, līdzekļi Atjaunošanas fondam pielemti, breksita līgums noslēgts. Kas palicis darāms jums? Vai iesāktā turpināšana ir galvenais atslēgas vārds Portugāles prezidentūrai?
Jāpiekrīt par pārmantojamību, jo ES prezidentūru trio – Vācija, Portugāle un Slovēnija – esam vienojušies par kopīgām prioritātēm 18 mēnešu laikā.
Atšķirība ir tā, ka Vācijas prezidentūra bija lēmumu pieņemšanas laiks, bet mūsu prezidentūras laikā šie lēmumi ir jāīsteno. Mūsu uzdevums tagad ir nodrošināt zaļu un digitālu atveseļošanos. Eiropas Ekonomikas atveseļošanas fonds palīdzēs Eiropai pārveidot ekonomiku un nostiprināt sociāli. Mums jānodrošina, lai dalībvalstis sasniedz nauda no 750 miljardu lielā fonda.
Kad dalībvalstis varētu sākt saņemt Atveseļošanās fonda naudu?
Vissvarīgākais priekšnosacījums, lai vienošanos Eiropadomē un Eiropas Parlamentā ratificē visu 27 dalībvalstu parlamentos. Mēs ceram, ka divos trīs mēnešos tas izdosies. Tikai tad Eiropas Komisija drīkstēs aizņemties naudu starptautiskajos tirgos. Gan fonda, gan ES jaunā budžeta līdzekļiem vajadzētu būt pieejamiem martā.
Vai aizķeršanās nebūs ar dalībvalstu nacionālajiem atveseļošanās plāniem, kas, kā zināms, jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju?
Mēs nesagaidām, ka tādēļ varētu būt kavēšanās. Dažas valstis (Slovēnija, Vācija, Portugāle) jau oktobrī iesniegušas melnraksta versiju. Puse dalībvalstu jau sākušas formālas konsultācijas ar Eiropas Komisiju, vai plāns ir pieņemams. Eiropas Komisijai vajadzīgs mēnesis laika, lai tos izskatītu, tad šie plāno jāapstiprina Eiropadomei.
Pārmācīt digitālajai ekonomikai
Viena no jūsu prezidentūras galvenajām atšķirības zīmēm ir gaidāmais Sociālais samits. Eiropa laiku pa laikam pieņem kādas sociālas stratēģijas – kā Eiropas Sociālā dimensija, bet sociālā sfēra ir katras dalībvalsts kompetencē. Ko gaidīt no Sociālā samita?
Veicot zaļo un digitālo transformāciju, izaicinājums ir tajā iesaistīt cilvēkus.
Darbaspēka kvalifikācija un prasmes varētu nebūt atbilstošas digitālās ekonomikas prasībām – pastāv risks, ka cilvēki paliks bez darba. Ja mums nav stipras sociālās sistēmas, kas var investēt cilvēku pārkvalifikācijā un digitālo prasmju mācīšanā, darbaspēka restrukturizācijā, mēs Eiropas Savienībā nevarēsim sekmīgi veikt zaļo un digitālo pāreju.
Tātad jūs vairāk gādāsiet par pārmācīšanu nekā par sociālo standartu paaugstināšanu?
Nav tā, ka jāizvēlas viens vai otrs. Jāveic abi. Eiropas sociālo modeli uzskatām par Eiropas vērtību sistēmas pamatu. Mums jāgādā par sociālo standartu paaugstināšanu, novēršot lielās atšķirības tajos un sociālo dempingu. Zaļā un digitālā pārveide radīs spriedzi sociālajā sistēmā. Tai vajadzīgi apmācīti darbinieki. Tieši pārkvalifikācijā vajag vairāk investīciju.
Minimālā alga Latvijā tagad ir 500 eiro. Pieņemsim, ka daļa darbinieku iziet pārkvalifikāciju un pēc tās viņiem tiek piedāvāts darbs ar šādu minimālo algu… Kāda jēga mācīties?
Es saprotu jautājumu. Esmu pārliecināta, ka Eiropā tiks noteikta minimālā alga, jo pašlaik tiek strādāts pie tās noteikšanas principiem, bet jāsaprot, ka pati minimālās algas noteikšana ir dalībvalsts kompetencē. Dažas dalībvalstis pretojas šādam iespējamam Eiropas līmeņa standartam.
Drīzumā Eiropas Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem rīcības plānam, par kuru īstenošanu dalībvalstu līderiem Sociālajā samitā maijā būs jāvienojas.
Atjaunot attiecības ar ASV
Nejautāšu: vai? Kad cerat sarīkot ES un ASV samitu ar jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena piedalīšanos?
Tas ir ieplānots Briselē. Neformālajos kontaktos pirms prezidenta inaugurācijas ir apspriestas divas iespējas. Viena ir, pieskaņojoties NATO samitam, kura laiks vēl nav noteikts, bet, cerams, šajā ceturksnī. Otra – pieskaņojoties G7 valstu samitam, kas jūnijā notiks Apvienotajā Karalistē. Viņš pirms vai pēc šā samita Briselē tiktos ar ES dalībvalstu līderiem. Jaunā prezidenta administrācija ir atjaunojusi dialogu un vēlas atjaunot transatlantisko partnerību, bet sarežģītā iekšējā situācija liek Baidenam vispirms apvienot cilvēkus savā valstī.
Tāpat Portugāle, var teikt, tradicionāli savā prezidentūrā atsevišķos samitos pievērsīsies Āfrikai un Indijai.
