Sola meklēt risinājumus
 0

“Latvijas Avīze” jau rakstīja (sk. “LA” 2012. gada 6. martā), ka Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) pirmajā šā gada konkursā nav piešķīris finansējumu grāmatu iepirkumam publiskajām bibliotēkām un lasīšanas veicināšanas programmai “Bērnu un jauniešu žūrija”.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem, Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Lolita Rūsiņa apstiprina, ka ministrija turpinās meklēt iespējas finansējuma atjaunošanai, piemēram, veicinot ziedojumu piesaisti un šādi nodrošinot vērtīgu grāmatu nonākšanu publiskajās bibliotēkās. Šo jautājumu apspriedīšot jau tuvākajā Literatūras un grāmatniecības stratēģijas darba grupas sēdē. Bibliotēku atbalstam KM budžetā pagaidām esot rezervēti 10 000 latu. Bērnu žūrijai lūgto finansējumu – 1200 latus – ministrija jau esot piešķīrusi. Par atbalstu lemšot, ja saņemšot citus ierosinājumus.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja un Bērnu žūrijas organizatore Silvija Tretjakova “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka nolēmusi vērsties pie tiesībsarga, jo uzskata VKKF lēmumu par bērnu tiesību pārkāpumu. Piekrītot viedoklim, ka šādus lielus finanšu resursus prasošas programmas būtu jāfinansē tieši no Kultūras ministrijas budžeta, S. Tretjakova norāda – jautājums būtu jārisina kompleksi, iesaistot gan KM, gan Izglītības un zinātnes ministriju, bet, kamēr cita finansējuma modeļa nav, VKKF tomēr kaut daļēji jāveic šī funkcija.

CITI ŠOBRĪD LASA

VKKF nolikumā teikts, ka “Ministru kabinets fonda pārraudzību īsteno ar kultūras ministra starpniecību”. Ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, vaicāta, vai viņai nav iebildumu pret šādu VKKF lēmumu, kas, pietrūkstot citiem regulāriem finansējuma avotiem, apdraud divu nozīmīgu kultūras procesu pastāvēšanu, apstiprina, ka ir neatbildēti jautājumi, tostarp par finansējuma sadales prioritātēm un piešķīrumiem kultūrpolitikas un sabiedrības integrācijas prioritātēm. Ne VKKF likumā, ne nolikumā gan nav paredzētas ministra pilnvaras atcelt nozares ekspertu komisijas pieņemto tiesisko lēmumu. “Neatkarīgi no finansējuma ir jābūt skaidram, kādas ir prioritātes un ko vēlamies sasniegt – ko publisko līdzekļu izlietojuma gadījumā tam vai citam mērķim iegūs iedzīvotāji. VKKF vidēja termiņa stratēģijai, uz kuras izstrādi es pastāvu, būs jāatbild uz šiem un citiem jautājumiem,” “Latvijas Avīzei” uzsvēra kultūras ministre.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.