Pašvaldības ir tiesīgas veidot savas aptiekas tikai noteiktos gadījumos, piemēram, ja privātie uzņēmumi farmaceitisko pakalpojumu sniegšanai nenodrošina teritoriālo nosegumu, kas ir triju kilometru rādiusā. Lai pašvaldība varētu atvērt savu aptieku, sākotnēji tai jāizsludina konkurss komersantiem par tiesībām atvērt aptieku, un, ja konkursā nepiesakās neviens komersants, pašvaldība ir tiesīga atvērt savu aptieku. 14
Uz piesātināto tirgu norāda arī holdinga “RePharm”, kurā ietilpst “Mēness aptieku” tīklu pārvaldītājs “Sentor Farm aptiekas”, ģenerāldirektors Dins Šmits. “Mēness aptieku” tīklam Daugavpilī pieder 20 aptiekas. “Tas ir apsveicami, ka pašvaldība saviem iedzīvotājiem vēlas labāku aptieku pieejamību un zemākas medikamentu cenas. Bet aptiekas dibināšana nav veids, kā pašvaldībai sniegt sociālo palīdzību. Doma atbalstīt iedzīvotājus ir apsveicama, metode, kā to darīt – ne,” uzsver D. Šmits. “Tas, ka katrā pilsētas mikrorajonā nav aptiekas, nav rādītājs. Arī doktorāti, bankas, namu pārvaldes nav katrā mikrorajonā. Katram iedzīvotājam pie durvīm aptieku nenoliksim, lai vai kā gribētos.”
Daugavpilī ir ne tikai “Mēness aptiekas”, bet arī “Benu aptiekas”, “Euroaptiekas”, “A Aptiekas”, “Latvijas Aptiekas” un vēl vairākas individuālas, tīklos neietilpstošas aptiekas.
Lēto zāļu solījums neiztur kritiku
Konkurences padomes loceklis Jānis Račko apšauba, vai pašvaldības aptieka būs ieguvums Daugavpils iedzīvotājiem. Drīzāk tomēr papildu slogs pašvaldības budžetam, jo, ņemot vērā iespējami ierobežoto klientu skaitu, aptiekas darbība (telpu īre, farmaceita piesaiste), visticamāk, būtu jāsubsidē. “Turklāt kritiku neiztur arī solījums medikamentus tirgot par zemākām cenām, kas acīmredzami saistīts ar farmācijas nozares regulējuma un reālo situācijas nepārzināšanu no pašvaldības puses. Medikamenti pašvaldībai būtu jāiegādājas tāpat, kā to dara privātās aptiekas, proti, no vairumtirgotāja vai cita mazumtirgotāja. Tas liek apšaubīt iespēju piedāvāt zāles par ievērojami zemākām cenām, lai neradītu pašvaldībai zaudējumus. Šāda solījuma pildīšana (subsidējot radušos zaudējumos no pašvaldības budžeta) būtu konkurences neitralitātes principa klaja ignorēšana, kā arī medikamentu cenas kropļošana, jo privātajam uzņēmumam nav pieejami pašvaldības finanšu līdzekļi, lai strādātu ar zaudējumiem,” skaidro J. Račko.
