Sola labot “200 metru normu”, ja tā pārmērīgi ierobežos iespējas sarīkot pasākumus 0
Politiķi labos likuma normu, kas liedz publisku pasākumu organizēšanu 200 metru attālumā no padomju armijas pieminekļiem, ja tiks secināts, ka šī likuma grozījumi pārmērīgi ierobežos iespējas sarīkot pasākumus, teica deputāts un jurists Andrejs Judins (JV).
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma deputātu Artusa Kaimiņa un Lindas Mednes (K) priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma grozījumiem, aizliedzot rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Likuma grozījumi, kā apgalvo deputāti, iecerēti, lai nebūtu iespējams rīkot ikgadējās Krievijā atzīmētās Uzvaras dienas svinības pie padomju armijas pieminekļa Pārdaugavā, taču praksē 200 metru ierobežojuma precīza ievērošana nozīmētu to, ka nevar rīkot arī nekādus izklaides, atpūtas un sporta pasākumus šādu pieminekļu tuvumā ne tikai Rīgā, bet daudzviet Latvijā.
Piemēram, vairs nevarētu notikt desmitgadēm ilgušās regulārās bērnu velosacensības Uzvaras parkā otrpus Bāriņu ielai un jebkādi privāti organizēti pasākumi tā dēvētajā Arkādijas sporta kompleksā jeb Rīgas Futbola skolas apsaimniekotajā teritorijā otrpus Uzvaras bulvārim.
Liepājā 200 metru zonā no padomju armijai veltīta pieminekļa atrodas ievērojama daļa pilsētas centra, piemēram, viesnīca “Amrita”, Liepājas ledus halle, iepirkšanās centrs “Rietumu centrs”, Jaunā ostmala, restorāns “Lībava” un Kārļa Zāles laukums jeb Tirdzniecības kanāla krastmala starp abiem tiltiem, Tramvaju tilts u.c. Daugavpilī nebūtu iespējami nekādi privāti pasākumi Dubrovina parkā pilsētas centrā, Daugavpils Universitātē un citās nozīmīgās centra vietās.
Saistībā ar 200 metru aizliegumu deputāts Judins skaidroja, ka slēpošanas, dejošanas vai līdzīgus izklaides pasākumus joprojām varēs organizēt valsts vai pašvaldības iestādes, jo tām atļauja saskaņā ar likumu nav vajadzīga. Atbilstoši likumam, joprojām pasākumus 200 metru attālumā līdz šādiem pieminekļiem varēs organizēt valsts un pašvaldību iestādes un tie varēs notikt šajā teritorijā esošajās sporta bāzēs.
Vaicāts sīkāk par privātpersonu tiesībām rīkot sabiedrības vajadzībām atbilstošus pasākumus, Judins aģentūrai LETA skaidroja, ka kolēģu virzīto grozījumu izskatīšana notika strauji, lai tos laicīgi pieņemtu. Politiķis norādīja, ka nepieciešamības gadījumā regulējumu var precizēt, veicot likuma grozījumus.
Deputāts skaidroja – ja kādu sporta pasākumu, piemēram, slēpošanu šajā teritorijā līdz šim rīkoja privāta organizācija, tā varēšot lūgt, lai pašvaldības iestāde kļūst par pasākuma oficiālo organizētāju. Savukārt, ja būšot gadījumi, kad organizācija nevēlēsies zaudēt organizatora statusu vai pašvaldība nevēlēsies to uzņemties, tad risinājums būšot likuma grozījumi, solīja parlamentārietis.
Judins atgādināja, ka pieņemto likuma grozījumu mērķis ir nepieļaut tādus izklaides un svētku pasākumus, kuros tiktu propagandēta militāra agresija un noziegumu veikšana. Deputāts pieņem, ka priekšlikuma autori “laika trūkuma dēļ” nedomāja par, piemēram, sporta pasākumiem, bet fokusējās uz to, lai nepieļautu, ka 9.maija pasākumos tiktu glorificēta Krievijas armija un attaisnoti tās veiktie noziegumi. Viņš uzsvēra, ka izmaiņas nekādā gadījumā nav domātas, lai ierobežotu sportu.
Politiķis skaidroja, ka likumā ir noteikts izņēmums, – ja valsts vai pašvaldība jeb tās attiecīgā iestāde organizē pasākumu, tad atļauja nav nepieciešama. Judins interpretēja, ka likumā minētais, ka atļauja nav nepieciešama publisku sporta pasākumu rīkošanai sporta bāzēs, nozīmē, ka attiecīgie sporta objekti šajos 200 metros var funkcionēt un jaunais ierobežojums uz viņiem neattiecas.
Līdz ar to esošā redakcija sportu neapdraudot, tāpēc neesot pamata uztraukumam, bet, ja būs kaut viens gadījums, ka pašvaldība nevarēs būt organizators sporta pasākumam, tad noteikti tikšot grozīts likums, lai nodrošinātu sporta norisi, pauda politiķis.
Deputāts atzina, ka šajā reizē par grozījumiem nav pagūts veikt analīzi, kas likumdošanas procesā var prasīt arī pusgadu, jo priekšlikums galīgajā lasījumā tika pieņemts četras dienas pēc tā iesniegšanas. Taču deputāti pamatoja savu priekšlikumu, tāpat tā apspriešanai uz sēdi bija uzaicināti eksperti, norādīja Judins. “Notika tas, uz ko mūs bieži aicina – “Deputāti, strādājiet ātri!” Šeit deputāti nostrādāja ātri,” izteicās parlamentārietis.
Kā ziņots, Saeima ceturtdien pieņēma arī vairākus citus grozījumus 9.maija pasākumu ierobežošanai.
Tika pieņemts Kaimiņa un Mednes arī cits priekšlikums, publiskos pasākumos aizliedzot popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tai skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas.
Tāpat tika aizliegts publiskos pasākumos izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā lietotus simbolus, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt.
Atbilstoši Zaļo un zemnieku savienības deputātu sākotnējam priekšlikumam Saeima citā, Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, tika noteikts sods par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu publiskā vietā.
