Palīdzības lūdzējus pašvaldības dalīs kategorijās 9
Ar jauno gadu pašvaldību sociālajiem dienestiem un pakalpojumu sniedzējiem katram klientam, kas jau saņem vai pieprasīs sociālās aprūpes pakalpojumu, būs jānosaka aprūpes līmenis un atbilstoši tam jānodrošina piemērotākais sociālais pakalpojums.
Jauno kārtību paredz Ministru kabineta noteikumu projekts “Sociālās aprūpes pakalpojumu noteikumi”, kas pašlaik atrodas saskaņošanas procesā ar ministrijām. Noteikumi iet kopsolī ar nesen grozīto Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, kas deleģē izstrādāt šādus izvērstus noteikumus. Jāpiebilst, ka, ieviešot jauno kārtību, nav paredzēts, ka kopējie valsts izdevumi sociālajiem pakalpojumiem varētu samazināties vai pieaugt.
Turpmāk ikviens sociālās aprūpes pakalpojuma saņēmējs tiks iedalīts vienā no četriem līmeņiem. Sociālie darbinieki aizpildīs speciāli izstrādātu novērtēšanas karti, lai secinātu, kāda ir personas spēja sevi apzināties, pašam gatavot, ēst un dzert, ģērbties, uzkopt telpas, nodrošināt personīgo higiēnu, rūpēties un uzturēt savu veselību, pārvietoties, orientēties, rīkoties ar naudu un atbildēt par elementāru drošību, kā arī novērtēs, vai personai ir ikdienā nepieciešamās pamatzināšanas, saskarsmes, uzvedības un darba prasmes. Katru kritēriju novērtēs skalā no 0 līdz 3 punktiem. Punktus sasummēs un noteiks, kuram aprūpes līmenim cilvēks atbilst.
Aprūpes līmeņi tiks ņemti vērā, plānojot klienta sociālo aprūpi un rehabilitāciju. Cilvēkiem ar 1. vai 2. aprūpes līmeni varēs piešķirt sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā, bet ar 3. vai 4. līmeni – valsts finansētu pakalpojumu sociālās aprūpes iestādē vai pašvaldības finansētu pakalpojumu pansionātā. Izvērtējums katram klientam būs jāatkārto reizi gadā.
Novērsīs atšķirīgu attieksmi
Kā skaidro Labklājības ministrijā (LM) – patlaban situācija šajā jomā ir sadrumstalota – katrs dara pēc savas kārtības. Daļā pašvaldību sociālie dienesti klientus jau iedala līmeņos, tiesa, pēc atšķirīgas gradācijas. No jaunā gada tas būs jādara obligāti un pēc vienotas pieejas visiem sociālajiem dienestiem Latvijā.
“Ja klients pāries no vienas uz citu pašvaldību vai nomainīs aprūpes institūcijas, šai informācijai būs pēctecība un salīdzināmība,” uzsver LM pārstāve Elvīra Grabovska.
Vaicāta, vai tas neradīs pašvaldībām vēlmi piešķirt klientiem tādu līmeni, lai viņus ievietotu valsts institūcijās, tādējādi pašām atbrīvojoties no finansiālā sloga, Grabovska atbild, ka no negodprātīgas rīcības nekad nevaram būt pasargāti, taču šāds risks pastāvot arī šobrīd. Kontroles mehānisma sociālo dienestu vērtēšanas objektivitātei neesot.
LM uzskata, ka jaunā četru līmeņu sistēma ļaušot efektīvāk pārvaldīt sociālos pakalpojumus, labāk plānot to attīstību, kā arī pakalpojumi labāk atbildīs cilvēku vajadzībām, ļaujot uzlabot dzīves kvalitāti.
“Diemžēl šobrīd nav vienāda attieksme pie identiskām situācijām dažādās pašvaldībās. Vienā pie konkrētās situācijas tiek piešķirts pakalpojums, otrā pie tādas pašas – ne. Tāpat situācijās, kad vienā un tajā pašā institūcijā atrodas cilvēki ar dažādu pakāpju traucējumiem, ne vienmēr institūcijām ir iespēja pamatot, kāpēc tai nepieciešams vairāk speciālistu, kāpēc pakalpojums ir dārgāks. Ja personai būs konkrēts aprūpes līmenis, to izdarīt būs vieglāk,” skaidro ministrijas pārstāve, norādot, ka sociālās aprūpes centros gulošo klientu, kam vajadzīga diennakts aprūpe, paliek aizvien vairāk. Noteikumu projekts arī paredz valsts sociālās aprūpes institūcijās pakāpeniski palielināt speciālistu skaitu. Piešķirtā finansējuma apjoms valsts aprūpes centriem būs atkarīgs no tā, cik un kāda aprūpes līmeņa klientu tā apkalpo.
