Sola izskatīt iespēju piemērot samazināto nodokli sezonas darbos arī augļu pārstrādes uzņēmumos 0
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisija uzdevusi Zemkopības ministrijai kopā ar Labklājības un Finanšu ministrijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām mēneša laikā izstrādāt piedāvājumu sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīma paplašināšanai.
Sēdē tika skatīts mazo vīna darītavu un augļu un ogu pārstrādes uzņēmumu pārstāvju rosinājums sezonas strādnieku samazinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīmu piemērot arī citiem īslaicīgiem darbiem, piemēram, mazajās vīna darītavās un augļu-ogu pārstrādes uzņēmumos.
Patlaban sezonas strādnieku nodokļa režīmā var strādāt tikai uz lauka, bet ne ražotnē.
Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts sēdē uzsvēra, ka priekšlikums ir iepriekš jāizdiskutē, lai kādu nozari nenostādītu priviliģētākā stāvoklī salīdzinājumā ar citu. Pirms konkrētu lēmumu pieņemšanas esot jātiek skaidrībā, uz kādiem konkrēti darbiem un kādos gadalaikos režīms varētu papildus attiekties. Tāpat jātiek skaidrībā par tā piemērošanas mehānismu un citiem aspektiem.
Finanšu ministrijas pārstāvji sēdē pauda piesardzīgu pozīciju attiecībā uz atvieglotā nodokļa režīma paplašināšanu saistībā ar bažām par šajā režīmā strādājošo mazo sociālo nodrošinājumu ilgtermiņā un to, ka sabiedrībā tādējādi varētu pieaugt sociāli nenodrošinātu personu skaits.
FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne norādīja, ka līdzšinējais laukstrādnieku samazinātā IIN nav sasniedzis izvirzītos mērķus ēnu ekonomikas mazināšanā. Tāpat, attiecinot šo atviegloto nodokļu režīmu uz sfērām, kā piemēram, vīnkopība, kur cilvēki tiek nodarbināti ražotnē, paaugstinās risks darba ņēmējiem ciest nelaimes gadījumos. Piemēram, lasot ogas, šāds risks ir zemāks. Tāpēc rūpīgi jāizvērtē, vai arī šādos gadījumos attiecīgais nodokļu režīms būtu piemērojams, uzsvēra FM pārstāve.
Komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) sēdē apšaubīja, ka šīs Saeimas sasaukumā tiks atviegloti darbaspēka no ārvalstīm ievešanas nosacījumi vai rasti citi efektīvi risinājumi darbaspēka problēmām valstīm. Pēc viņa teiktā, līdz ar to sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīma paplašināšana ir viens no veidiem, kā risināt darbaspēka problēmas laukos.
Deputāte Janīna Kursīte (KPV LV) piekrita, ka laukos akūti trūkst darbaspēka un sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīms esot labs risinājums. “Uzskatu, ka Finanšu ministrija neizprot situāciju,” viņa pauda, norādot, ka sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīmā nodarbinātajiem tas nav pamatdarbs, bet gan papildu piepelnīšanās iespējas un nodokļu režīms būtu jāpaplašina.
Eglīts piekrita, ka sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīmā strādājošajiem šis darbs nav pamatdarbs, savukārt darba ņēmējiem tas lieti noder, ja nepieciešams darbaspēks uz laiku. Viņš arī uzsvēra, ka laukstrādnieku samazinātā IIN programmā kopumā sešos gados nodarbināto skaits ir dubultojies, kas ir pozitīvs rādītājs.
Deputāti arī bija vienisprātis, ka sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīma sistēmu jāturpina uzturēt Lauku atbalsta dienestam (LAD) un šajā nodokļu režīmā jāļauj nodarbināt darbiniekus tikai LAD reģistrētiem darba devējiem.
Sēdes beigās Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisija uzdeva ZM kopā ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem mēneša laikā sagatavot piedāvājumu, kā paplašināt sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīmu.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (NA) aģentūrai LETA teica, ka sagaida attiecīgo piedāvājumu pēc apmēram piecām nedēļām, taču precīzs sēdes datums, kurā tiks skatīts šis jautājums, vēl nav nozīmēts.
Jau ziņots, ka, sākot ar 2014.gada 1.jūniju, Latvijā tika ieviests sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīms, kas būtiski samazina nodokļu slogu tiem cilvēkiem, kas tiek nodarbināti tieši sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzēšanā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā.
Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis ir 15% apmērā no laukstrādnieka nopelnītā atalgojuma, bet ne mazāks kā 70 centiem par katru nostrādāto dienu. Persona, kura maksā sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūst sociāli apdrošināta pensijai, ja pie visiem darba devējiem nopelnītais ienākums mēnesī pārsniedz 70 eiro.
