Kādu rezultātu devis ģimenes ārstu streiks? “LA” aptauja 0
Reinis Siliņš, ģimenes ārsts Skultē: “Esmu gandarīts, ka mūsu prasībās ieklausījās pacienti. Es nerunāju par tiem, kas dzirdēja tikai atsevišķas frāzes par sazin kādu labumu gūšanu, bet izlasīja visu streika komitejas iesniegto informāciju valdības vadītājam un veselības ministrei.”
Andris Lasmanis, ģimenes ārsts Rīgā: “Streiks sabiedrībai, tajā skaitā valdībai, lika aizdomāties, ka kaut kas nav kārtībā, ka veselības aprūpes finansējums pieaug nepietiekami. Streiks lika aizdomāties arī par e–veselības sakārtošanu, ka tā nav tikai ārstu izdomāta problēma, ka vispirms tā ir jāiedarbina pašiem sistēmas veidotājiem. Arī personu datu aizsardzības jautājums nav sakārtots, un šī protesta akcija lika tam pievērst pastiprinātu uzmanību.”
Ilārs Freimanis, ģimenes ārsts Rīgā: “Pirms streika ģimenes ārstiem nebija sarunu ar politiķiem, bet tagad tās notiek. Tā vairs nav klaja ignorance, bet gan abpusējs dialogs, un tas ir apsveicami.”
Edīte Vītola, ģimenes ārste Vidrižos: “Ieguvumus precīzi vēl nevar pateikt – tos redzēsim, kad būs pieņemts 2018. gada valsts budžets. Taču skaidrs ir tas, ka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija ir vienojusies ar Veselības ministriju, ka tiks izpildītas 85% no streikotāju prasībām, no kurām būtiskākā ir paaugstināta koeficienta noteikšana darba samaksai tiem ģimenes ārstiem, kuri strādās laukos – jo tālāk no Rīgas, jo lielāks koeficients. Pozitīvi ir arī tas, ka vienojāmies par ģimenes ārsta tā saukto virtuālo slodzi – to vairs nerēķinās par 1800 praksē reģistrētajiem pacientiem, bet gan 1500 pacientiem. Veselības ministrijā tiks veidotas divas darba grupas – viena par pārskatāmiem un objektīviem darba kvalitātes kritērijiem, bet otra – par finansējuma nodrošināšanu ģimenes ārstu praksēm.”
