Ukraina sola cīnīties līdz uzvarai 17
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Piektdien apritēja gads, kopš Krievija sāka pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai. Pieminot aizvadītajā gadā pārdzīvoto, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis solīja cīņu līdz uzvarai un atgādināja par Rietumu nozīmi tās sasniegšanā. Savukārt socioloģisko pētījumu uzņēmuma “Levada centrs” jaunākajā aptaujā noskaidrots, ka 75% Krievijas iedzīvotāju atbalsta karu Ukrainā.
Zelenskis aicina Rietumus pildīt solījumus
Uzrunājot ukraiņus, Zelenskis uzsvēra, ka pērnā gada 24. februāris bija “mūsu mūža garākā diena, mūsu mūsdienu vēstures grūtākā diena. Mēs pamodāmies agri un kopš tā brīža neesam aizgājuši gulēt”. Viņš atzina, ka aizvadīts “sāpju, bēdu, ticības un vienotības gads”. “Mēs sīvi cīnījāmies katru dienu, un mēs noturējāmies otro dienu un tad trešo,” teica Zelenskis, uzsverot, ka “ir vērts cīnīties par katru rītdienu”. “Mēs zinām, ka 2023. gads būs mūsu uzvaras gads,” paziņoja prezidents. Viņš arī atgādināja par sabiedroto atbildību, uzsverot, ka Ukraina uzvarēs, ja Rietumi “ievēros savus solījumus un gala termiņus”.
Zelenskis arī solīja nepamest ukraiņus, kuri ir nonākuši Krievijas okupācijas varā. “Tā vai citādi mēs atbrīvosim visu mūsu zemi,” uzsvēra prezidents. Viņš arī paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir jāsauc pie atbildības par kara noziegumiem. “Viņš nav bērns, kurš kaut ko ir salauzis un kuram var piedot,” sacīja Zelenskis.
Ķīna nāk klajā ar miera plānu
Turpinoties Krievijas karam Ukrainā, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta Ķīnai un tās ietekmei uz kara gaitu. Pekina ir nākusi klajā ar 12 punktu “miera plānu” kara izbeigšanai, tomēr pozitīvas atsauksmes tas lielākoties ir izpelnījies tieši Maskavā. Ķīnas plānā Krievijas izraisītais karš, kuru Pekina nav nosodījusi, vārdā netiek saukts, bet aprakstīts kā “Ukrainas krīze”. Ķīnas plānā aicināts ievērot visu valstu suverenitāti, pārtraukt karadarbību un atsākt miera sarunas. Krievija par agresoru netiek saukta un tai netiek prasīts aiziet no okupētajām teritorijām. Ķīna arī pieprasa izbeigt “vienpusējās sankcijas”, ko rietumvalstis ir noteikušas pret Krieviju. Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka “augstu vērtē” Ķīnas plānu, bet uzsvēra jau iepriekš pausto par anektēto teritoriju paturēšanu.
Pekina uzstāj, ka tā Krievijas un Ukrainas karā ir neitrāla, tomēr rietumvalstis šie paziņojumi nepārliecina, īpaši pastiprinoties runām par iespējamām Ķīnas dronu un artilērijas lādiņu piegādēm Krievijai, kas gan vēl nav notikušas. “Ja Putins tam aplaudē, kā tas var būt labs?” Ķīnas plānu komentēja ASV prezidents Džo Baidens, piebilstot, ka Ķīnas ierosinājumi nāk par labu tikai Krievijai. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādījis, ka Pekinas plānam “nav daudz ticamības”, jo Ķīna nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena norādījusi, ka Ķīna karā ir nostājusies vienā pusē, ko Eiropas Savienība ņems vērā, izskatot Pekinas priekšlikumus. Pekinas miera iniciatīva sekoja pēc tam, kad Ķīnas augstākais diplomāts Vans Ji Maskavā tikās ar Putinu un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Pēc tikšanās Ji solīja “padziļināt politisko uzticību” un “pastiprināt stratēģisko koordināciju” ar Maskavu.
Zelenskis uz Pekinas miera iniciatīvu ir reaģējis piesardzīgi. “Nav slikti, ka Ķīna ir sākusi runāt par Ukrainu,” sacīja Zelenskis, vienlaikus paužot cerību, ka Ķīna nepiegādās Krievijai ieročus. Zelenskis arī paziņojis, ka grib tikties ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, lai apspriestu Ķīnas miera iniciatīvu. Uz Zelenska priekšlikumu Pekina vēl nav atbildējusi, toties jau ir zināms, ka Ķīnu aprīļa sākumā apmeklēs Francijas prezidents Emanuels Makrons, bet no 28. februāra līdz 2. martam Ķīnā valsts vizītē uzturēsies Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko.
ANO prasa izvest Krievijas armiju no Ukrainas
ANO Ģenerālā asambleja kara gadskārtas priekšvakarā juridiski nesaistošā rezolūcijā ar 141 balsi “par”, septiņām “pret” un 32 valstīm atturoties, tostarp Ķīnai un Indijai, aicināja Krieviju atstāt visu ieņemto Ukrainas teritoriju. Rezolūcija ir simboliska un drīzāk kalpo kā barometrs pasaules sabiedriskās domas noteikšanai. Sekoja rietumvalstu paziņojumi par papildu militāro palīdzību Ukrainai un jaunām sankcijām pret Krieviju. Vašingtona izsludinājusi jaunu militāro palīdzību Ukrainai divu miljardu dolāru apjomā. Šīs palīdzības ietvaros ASV Ukrainai piegādās raķešu sistēmu HIMARS munīciju, artilērijas lādiņus, bezpilota lidaparātus un citu bruņojumu, kā arī nodrošinās finansējumu apmācībai un bruņojuma apkopei.
Par jaunām sankcijām pret Krieviju paziņoja ASV, Eiropas Savienība, Kanāda un Lielbritānija. Briselē par desmito sankciju paketi pret Krieviju ritēja asas diskusijas, kuru centrā nonāca plāns ierobežot sintētiskā kaučuka importu no Krievijas. Šajā jautājumā Polija gribēja spēcīgākas sankcijas, bet Itālija – vājākas. Eiropas Savienībai tomēr izdevās vienoties par kompromisu, kā arī noteikt citas sankcijas, tostarp vēršoties pret trim Krievijas bankām un karā izmantoto Irānas dronu ražotājiem.
