Sola atvieglot parādu dzēšanu 2
Valsts plāno atļaut iedzīvotājiem vieglāk atbrīvoties no parādiem, kuros viņi nogrimuši, aizņemoties naudu kredītiestādē vai privātfirmā, kā arī iegādājoties preces vai pakalpojumus ar tā dēvēto atlikto maksājumu.
To paredz Tieslietu ministrijā sagatavotais Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumprojekts, kurš pašlaik izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un kurš būtu spēkā no 2021. gada 1. janvāra.
No parādiem atvieglotā veidā būs iespējams atbrīvoties tikai tiem, kuri iekrājuši no 2000 līdz 5000 eiro lielus parādus un kuri rocības dēļ nespēj tos atdot.
Parādnieku, kuru ar likumu varētu atbrīvot no parādiem, noteiktu pēc vairākām pazīmēm. Pēdējos 12 mēnešus, skaitot no pieteikuma iesniegšanas dienas, viņš bijis nodokļu maksātājs, viņa deklarētā dzīves vieta bijusi Latvijā, attiecīgi viņš saņēmis valsts vai pašvaldības piešķirtos sociālos pabalstus. Viņa vidējie mēneša ienākumi 12 mēnešu laikā bija mazāki par valstī noteiktās minimālās algas apmēru, viņam nav bankā ieķīlātu īpašumu un viņam nav parādu saistību ārzemēs.
Turklāt pēdējo trīs gadu laikā, skaitot no pieteikuma iesniegšanas dienas, vismaz trīs mēnešus viņš atzīts par trūcīgu vai maznodrošinātu personu.
No parādiem neatbrīvotu iedzīvotājus, kuri reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji, kā arī tos, kuru vārdi redzami Uzņēmumu reģistrā.
Pēc Latvijas Finanšu nozares asociācijas ziņām, 2018. gada vidū Latvijā bija aptuveni 170 000 parādnieku, kuru parādi pārsniedza 200 eiro, to skaitā ap 40 000 tādu, kuru parādi bija lielāki par 2000 eiro.
No pieminētā parādnieku kopskaita ap 35 000 iedzīvotāju parādu apmēri svārstījās no 2000 līdz 5000 eiro.
Spriežot pēc tiesā iesniegtajām prasībām un zvērinātiem tiesu izpildītājiem nodotajām ap 188 000 lietām, Latvijā parādnieku ir krietni vairāk nekā to, kuri varētu izmantot jaunajā likumā paredzēto parādu atlaišanu.
Palīdzēs nostāties uz kājām un atmest atkarību
Latvijas Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars saka, ka ar šo likumu valsts mēģinās atgriezt kādu daļu parādnieku ekonomiskajā apritē un reizē mazināt neapdomīgu aizņemšanos. Edgaram Pastaram jautāju, vai nepastāv risks, ka iedzīvotāji, kuriem aizņemšanās kļuvusi par dzīvesveidu, varēs vieglāk atbrīvoties no vecajiem parādiem, lai pēc tam taisītu jaunus.
“Tam likumprojektā paredzēti vairāki risinājumi.
Pirmais – finanšu pratības kursi. Otrais – aizliegums divus gadus pieprasīt aizdevumu attālināti, izmantojot mobilo tālruni vai datoru.
To varēs tikai klātienē un pēc rūpīgām pārrunām. Ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir ierobežotas aizdevumu likmes, reklāma, aizdevumiem virs 100 eiro jāprasa Valsts ieņēmumu dienesta izziņa. Tāpat obligāta ir informācijas apmaiņa starp kredītu devējiem par izsniegtajiem kredītiem, lai nav tā, ka kredīta devēji nezina cits par cita izsniegtajiem aizdevumiem vienai un tai pašai personai.”
Pašlaik vienīgā iespēja, kā atbrīvoties no parādiem, – Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā. Bet lielai daļai parādos iestigušo tā nav pieejama. Pirmkārt, parādu saistībām jābūt vismaz 5000 eiro apmērā. Otrkārt, lai pieteiktos maksātnespējai, parādniekam jāsamaksā papildu 930 eiro, tostarp valsts noteiktā nodeva 70 eiro un divas minimālās mēnešalgas 860 eiro apmērā. Jaunais likumprojekts paredz samazināt maksātnespējas procedūras maksājumus līdz aptuveni 100 eiro apmēram.
Atbalsta gan kredītu devēji, gan ņēmēji
“Jaunais likumprojekts atvieglos maksātnespējas procedūru kādai daļai iedzīvotāju ar maziem ienākumiem, tostarp tiem, kuri iekrituši ātro kredītu parādu jūgā. Šo ātro kredītu parādu kopsumma pašlaik jau sasniegusi 600 miljonus eiro. Tāpēc ļoti žēl, ka šis likumprojekts top tik vēlu, turklāt būs spēkā tikai no 2021. gada 1. janvāra,” norāda Latvijas Kredītņēmēju asociācijas (LAKRA) valdes loceklis Jānis Āboliņš.
“Man gan nav saprotams, kāpēc atviegloto maksātnespēju būs atļauts iziet tikai tiem iedzīvotājiem, kuru parāds ir lielāks par 2000 eiro.
Ar ko atšķiras cilvēks, kuram iekrājies 1000 vai 1500 eiro parāds, kuru viņš nespēj samaksāt?
Pašlaik parādnieku kopskaits ar vismaz 200 eiro parādiem tuvojas 200 000, tādējādi arī atvieglotā maksātnespējas procedūra parādnieku lielākajai daļai tik un tā nebūs pieejama.
Likumprojekta trūkums ir arī tas, ka atvieglotā maksātnespējas procedūra nebūs pieejama iedzīvotājiem, kuri Latvijā aizņēmušies naudu firmās, kuras šos parādus pēc tam ar cesijas līgumiem nodevušas ārzemju firmām,” piebilst kredītņēmēju pārstāvis.
Arī kredītu devēji likumprojektu atbalsta. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš:
“Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi konceptuāli atbalsta Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz iespēju iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem atbrīvoties no nelielu parādu saistībām.
Asociācija ir starp tām organizācijām, kas ierosināja šīs izmaiņas, lai palīdzētu trūcīgām vai maznodrošinātām personām. Vienlaikus uzskatām, ka jābūt ļoti precīzi definētiem kritērijiem un kārtībai, kā parādnieks varētu kārtot maksātnespēju atvieglotā kārtībā, – tā, lai ar šo likumu neveicinātu bezatbildīgu jaunu saistību uzņemšanos, apzinoties, ka pēc tam tās varēs norakstīt.
Prognozēju, ka jaunais likumprojekts būtiski neietekmēs nozari. Lai gan asociācijai nav precīzi apkopoti dati par maznodrošināto vai trūcīgo personu skaitu, kas līdz šim izmantojuši nebanku kreditēšanas pakalpojumus, tomēr asociācijā lēšam, ka to īpatsvars ir mazs. Jaunā kārtība vairāk ietekmētu pakalpojumu sniedzējus.
Likumprojekts gan ir cīņa ar sekām, nevis cēloņiem. Tāpēc atzinīgi vērtēju to, ka likumprojektā iekļauta prasība iziet finanšu pratības kursus.”
Nosacījums parādu atlaišanai – trūcīgas personas statuss
* Pēc 2010. gada 30. martā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem viena no trūcīgas personas pazīmēm, kas tādējādi kalpotu parādu atlaišanai, – vidējie ienākumi mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro.
* Savukārt maznodrošinātu personu statusu nosaka vietējās pašvaldībās, kuru izdotie saistošie noteikumi atšķiras.
* Rīgā viena no maznodrošinātas personas pazīmēm – tās vidējie ienākumi mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 eiro, izņemot gadījumus, kad dzīvoklī dzīvo viens vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs, kurš atzīstams par maznodrošinātu, ja viņa vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 400 eiro.
* Daugavpilī viena no maznodrošinātas personas pazīmēm – tās vidējie ienākumi mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 80% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas (šogad attiecīgi 344 eiro). Toties, piemēram, Valmierā pašvaldības noteiktais maznodrošinātās personas ienākumu zemākais līmenis ir aptuveni uz pusi mazāks – 135 eiro, Ventspilī – 152 eiro.
Siltuma ražotāji: Komunālos parādus nedrīkst atlaist
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš: “Uzskatu, ka Tieslietu ministrijā gatavotais likumprojekts nebūtu izmantojams, lai atlaistu siltumapgādes parādus. Minētais likumprojekts, manuprāt, ir domāts parādiem, kuri radušies kā atliktie maksājumi, kuru apmēri nesamērīgi pieauguši soda procentu ietekmē. Tādējādi cilvēks vairs nav spējīgs tos ne apturēt, ne samaksāt.
Komunālo pakalpojumu parādu dzēšana šādā veidā nebūtu pieļaujama, jo tā ietekmēs visas dzīvojamās ēkas maksājumus.
Iznākumā izdevumi tiks iekļauti kopējā pakalpojumu tarifā, kuru apmaksās pārējie pakalpojumu saņēmēji.”
