Somija soļa attālumā no NATO: robeža ar Krieviju kļūs teju divreiz garāka 13
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ungārijas parlaments pirmdienas vakarā pēc mēnešiem ilgas vilcināšanās ratificēja Somijas pieteikumu dalībai NATO. Šodien vai līdz nedēļas beigām to izdarīs arī Turcijas parlaments.
“Mūsu diplomātiskie avoti ziņo, ka ratifikācija visdrīzāk notiks trešdien,” nedēļas sākumā minēja Somijas centrālais medijs “YLE”. Ja tā, tad Somija praktiski kļūs par alianses dalībvalsti. Tikmēr Zviedrijas pievienošanās ne Ungārijā, ne Turcijā vēl nav skatīta, un nav arī skaidrs, kad tas notiks. Abas valstis turpina likt šķēršļus Stokholmai, kamēr visi citi NATO dalībnieki Zviedrijas uzņemšanai jau piekrituši.
Robežas pagarināšana
Somijas iekļaušanu 30 valstu NATO klubā atbalstīja 182 Ungārijas parlamenta deputāti. Tikai seši galēji labējās kustības “Mūsu Tēvzeme” pārstāvji bija “pret”, jo jaunu dalībnieku uzņemšana aliansē varot paplašināt Ukrainas–Krievijas kara ģeogrāfiskās robežas. “Paldies par jūsu lēmumu ar skaidru rezultātu. Somijas un Zviedrijas dalība NATO stiprinās visas alianses drošību. Katra interesēs ir, lai arī Zviedrija kļūtu par NATO dalībnieci pirms Viļņas samita,” “Twitter” ierakstīja Somijas premjere Sanna Marina. Alianses sanāksme Viļņā notiks šā gada jūlijā.
Saskaņā ar procedūru tagad Ungārijai un, cerams, drīzumā arī Turcijai jānosūta Somijas dalības ratifikācijas vēstules ASV Valsts departamentam Vašingtonā, kur tās pievienos citiem NATO dibināšanas un paplašināšanās dokumentiem. Pēc Ungārijas un Turcijas vēstuļu saņemšanas NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piesūtīs Helsinkiem uzņemšanu apstiprinošu ielūgumu, ko parakstīs Somijas ārlietu ministrs un atkal nosūtīs uz Vašingtonu.
Kad dokumentu nokārtošana būs galā, Somija kļūs par pilntiesīgu alianses dalībnieci. Tas nozīmē, ka NATO robeža ar Krieviju kļūs teju divreiz garāka, jo klāt nāks 1340 km garā Somijas–Krievijas robežlīnija.
Somija un Zviedrija ilgu laiku (Zviedrija pat vairāk nekā 200 gadus) turējās pie neitralitātes politikas, ko uzskatīja par drošāko savas neatkarības garantu, taču Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī pārliecināja pat ziemeļeiropiešus. Pagājušā gada maijā Somija un Zviedrija iesniedza pieteikumus NATO, tomēr optimistiskās prognozes par abu pretendentu vienlaicīgo un straujo uzņemšanas gaitu nepiepildījās, jo pretenzijas nekavējoties izvirzīja ilggadējā alianses dalībvalsts Turcija, padarot jauno dalībnieku uzņemšanu par politiskās tirgošanās objektu.
Ankara pieprasīja, lai abas valstis vērstos pret kurdu kaujinieku organizācijām, vispirms jau Kurdistānas Strādnieku partiju (PKK), kuru pārstāvji atraduši patvērumu Somijā un Zviedrijā, bet Turcijā tiek uzskatīti par teroristiem. Kopš pagājušā gada jūnija, kad sākās diplomātiskie pūliņi, lai noregulētu domstarpības, sarunas ritējušas dažādām sekmēm. Ziemeļeiropā atgādina, ka vēršanās pret kurdiem būtu pretrunā demokrātijas principiem.
Orbāna spēles
Marta vidū tika paziņots, ka Turcijas parlaments Somijas pieteikumu NATO varētu pozitīvi apstiprināt līdz 14. maijā paredzētajām Turcijas prezidenta un parlamenta vēlēšanām. Tikmēr Zviedrijā, daļēji uzklausot Turcijas bažas, pagājušā gada novembrī pieņēma jaunu pretterorisma likumu, kurš stāsies spēkā 1. jūnijā un ļaus vajāt personas, kuras atbalsta teroristiskas organizācijas.
Vai tas apmierinās Ankaru, parādīs tuvākā nākotne. Turcijas prezidents Radžeps Tajips Erdogans iepriekš kā priekšnoteikumu izvirzīja citstarp 120 cilvēku, kurus Turcija uzskata par “teroristiem”, izraidīšanu no Zviedrijas atpakaļ uz Turciju. Minētās personas Zviedrijā bauda politisko patvērumu.
Ungārijas Viktora Orbāna valdība atšķirībā no Turcijas ne Somijai, ne Zviedrijai nekādas argumentētas pretenzijas neizvirzīja, iztiekot ar abstraktiem pārmetumiem, ka abas valstis it kā “jaucoties” Ungārijas iekšējās lietās un to “netaisnīgi” kritizējot. Vilcināšanās ar NATO dalības ratifikāciju, brīžiem aizbildinoties ar nevaļu, bija acīmredzama. Balsojumu pārlika vairākas reizes. Situācija mainījās līdz ar marta sākumu, kad Erdogans atmaiga pret Somiju.
Tad pozīciju mainīja arī Budapešta. Nesen Orbāna pārstāvji izteicās, ka lēmumu par Zviedriju pieņemšot vēlāk. Šobrīd parlamenta prioritāte esot pretkorupcijas likumi, bet militārās alianses jautājumi nākšot pēc tam. Tos varētu skatīt līdz parlamenta sesijas noslēgumam 15. jūnijā.
Novērotāji gan spriež, ka atslēga ir Orbāna valdības centieni saglabāt ietekmes sviras strīdos ar Eiropas Savienību (ES) par Ungārijai apturēto miljardiem eiro lielo ES finansējumu korupcijas risku dēļ un ES principiem neatbilstošu likumdošanu.
Otrais iemesls ir nevēlēšanās kaitēt attiecībām ar Maskavu. Orbāna Ungārija ir vienīgā starp ES dalībvalstīm, kas ekonomisko labumu vārdā izliekas neredzam, ko Kremlis dara Ukrainā. Kā pirmdien pirms parlamenta balsojuma izteicās opozīcijā esošo konservatīvo deputāts Breners Kolomans: “Mums ir aizdomas, ka kavēšanos ar ratifikāciju diktēja [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins.”
Arī zviedru politologi spriež, ka Budapeštas pozīcijai “ir ļoti maz tieša sakara ar Zviedriju”.
