Sola atdzīvināt Matīsa tirgu 12
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apsnigušas letes un tukšs tirgus laukums – tāda aina pirms dažām dienām pavērās Vidzemes tirgū, kad devos apraudzīt savulaik tik iecienīto tirgošanās vietu Matīsa ielā. Vienā nelielā tirdzniecības kioskā var iegādāties piena produktus, citā – gaļu, vēl trešajā – augļus un dārzeņus. Ceturtdienās un piektdienās iespējams tikt pie svaigām zivīm. Viena tirgotāja piedāvā apģērbus, un turpat netālu retais pircējs var tikt pie kāda ķirbja, kāpostiem vai pupiņām. “Cilvēki slinki palikuši, uz tirgu vairs nenāk un mājās maz gatavo. Tagad visi uz veikaliem iet. Ja cilvēku būtu vairāk, arī tirgotāju skaits būtu lielāks,” spriež viena no Vidzemes tirgus pārdevējām. Viņai piekrīt rīdziniece Ilga, kura mīl iepirkties tirgū. Viņa neslēpj, ka vietējie pārtikas produkti ir paši labākie. “Mums ir tik laba pārtika, atliek to novērtēt. Ja Vidzemes tirgus būtu labākā stāvoklī, nāktu biežāk. Tagad žēl skatīties, kā viss ir nolaists,” klāsta Ilga. Padzirdējusi par pašvaldības plāniem tirgu atjaunot, seniore novēl, kaut tas notiktu pēc iespējas ātrāk.
Taps stratēģija
Vidzemes tirgum jau ilgstoši pievērsta pilsētnieku uzmanība. Iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc pašā Rīgas centrā esošais tirgus tik nemākulīgi tiek apsaimniekots. Te jāpaskaidro, ka Vidzemes tirgus ir pašvaldībai piederošā “Rīgas Centrāltirgus” (Centrāltirgus) struktūrvienība. Jau iepriekš vēstīts, ka nesakārtoto īpašumattiecību dēļ šo teritoriju nav iespējams apsaimniekot atbilstoši mūsdienu prasībām. Pagājušajā gadā līdzšinējā Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja Agra Languša “Latvijas Avīzei” sacīja, ka iespējami divi scenāriji. Pirmkārt, šo tirgu padarīt interesantu vasaras sezonā, rīkojot radošus pasākumus – bērnu rītus, koncertus, tirdzniecību un izstādes. Savukārt nākotnē šis tirgus varētu būt privātās publiskās partnerības projekts. Jau iepriekš “Coliers” veicis pētījumu par tirgus attīstību, ņemot vērā pilsētas un tirgus vajadzības. Prioritāri tur būšot vieta vietējiem zemniekiem. Rīgas domes deputāte Alija Turlaja atklāj, ka pie Vidzemes tirgus atdzimšanas strādā jau vairāk nekā divus gadus un tagad tas šķietami esot izkustējies no nulles punkta. Proti, detalizēta tirgus attīstības vīzija tapšot pusgada laikā. “Gada nogalē no pilsētas infrastruktūras fonda esam piešķīruši šim darbam līdzekļus ar mērķi veikt tirgus kvartāla ilgtermiņa attīstības stratēģiju, lai varētu pēc tam pieteikt tirgu dažādiem investīciju piesaistes virzieniem un meklēt finansējumu,” pauda Alija Turlaja. Šobrīd pašvaldība skatoties uz ārējo finansējumu. “Laiki, kad ātri uztaisīt “eiroremontu” un tad gaidīt izdošanos, ir beigušies. Tas nav ilgtspējīgi,” viņa piebilst.
Būšot pilna revitalizācija
Pašvaldība izvirzījusi vairākus Vidzemes tirgus attīstības mērķus. Pirmkārt, tam jābūt pārtikas un ēdiena tirgum – kvalitatīvam, pieejamam, ilgtspējīgam, konkurētspējīgam ar lielveikaliem. Otrkārt, svarīga ir zaļa, estētiska un sakopta pilsētvide tirgus kvartāla iekšpusē, lai tā būtu jauna vieta pilsētniekiem, kur satikties. Tāpat paredzēts attīstīt daudzveidīgu kultūras dzīvi tirgus teritorijā. Domājot par tirgus attīstību, plānots risināt tādas pilsētas problēmas kā, piemēram, mazās uzņēmējdarbības samazināšanās Rīgas tirdzniecības ielu pirmajos stāvos un apzaļumošanas trūkumu, kas veicina karstuma salu veidošanos pilsētas centrā. “Ņemot vērā Vidzemes tirgus izcilo atrašanās vietu, skatāmies uz šo tirgus kvartālu kā uz dzinuli labām pārmaiņām Rīgas centra sociālajā un kultūras dzīvē, kā arī uzņēmējdarbībā,” tā Alija Turlaja. Plašāku informāciju par šā projekta attīstību viņa varēšot sniegt tuvākā pusgada laikā. Jautāta par izmaksām, Turlaja atzina, ka pagaidām ir grūti paredzēt izmaksas Vidzemes tirgus pilnai revitalizācijai. Lai varētu sākt ekspluatēt Vidzemes tirgus Gaļas paviljonu, aplēses pirms būvniecības cenu kāpuma bija 800 tūkstoši eiro, neskaitot remontdarbus un iekārtas. Tagad šī summa varētu būt ievērojami lielāka. Jāpiebilst, ka pērn novembrī Rīgas domes attīstības komiteja Vidzemes jeb Matīsa tirgus kvartāla attīstības koncepcijas izstrādei piešķīra 40 tūkstošus eiro. Šis tirgus ir viens no svarīgākajiem objektiem plānotajā Centrs–Brasa maršrutā, veicinot gājēju infrastruktūras attīstību. Jau rakstīts, ka šīs teritorijas attīstībai tiek plānota finansējuma piesaiste no ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam, kā arī citiem publisko investīciju programmu līdzekļiem.
Tirgus vietā – daudzstāvu māja
Pērnā gada decembrī tirgus statusu zaudēja divi Rīgas tirgi – Čiekurkalna un Zolitūdes. Rīgas domē noskaidrojām, ka jau 2020. gadā Rīgas valstspilsētas pašvaldībā saņemta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) informācija, ka no PVD pārbaudēm pakļauto uzņēmumu reģistra ar darbības veidu “tirgus” ir izslēgti Zolitūdes tirgus un Čiekurkalna tirgus. Iepazīstoties ar šo informāciju un izskatot jautājumu par tirgus tālāko darbību, konstatēts, ka Zolitūdes tirgum darbība minētajā vietā ir izbeigta un 2022. gada 14. martā ir izsniegta būvatļauja daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Jāņa Endzelīna ielā 11 būvniecībai un tur šobrīd esošo ēku nojaukšanai.
Ignorē normatīvu prasības
Pēc PVD sniegtās informācijas, Čiekurkalna tirgū darbojas tikai trīs pārtikas uzņēmumi, kas reģistrēti kā autonoma stacionāra tirdzniecības vieta vai veikals. Pārējā teritorijā tirgus darbība nav konstatēta, tāpat arī Rīgas valstspilsētas pašvaldībā nav saņemta informācija par Čiekurkalna tirgus pārvaldnieku, kā arī nav saskaņoti tirgus noteikumi, informē Rīgas domes pārstāve Edīte Matuseviča. Līdz ar to neesot izpildītas MK noteikumu prasības, un tāpēc tirgus statuss minētai teritorijai atcelts. “Latvijas Avīzei” neizdevās sazināties ar Čiekurkalna tirgus apsaimniekotāju “LA Tirgi”, lai uzzinātu komentāru par notikušo. Spriežot pēc “firmas.lv” informācijas, “LA Tirgi” valdes loceklis ir Uldis Laizāns, un “LA Tirgi” ir lielākais līdzīpašnieks uzņēmumam “La Tirgi Jelgava”. Laizāns saistīts ar SIA “Jelgavas tirgus”, SIA “Rēzeknes autoosta” un vēl vairākiem uzņēmumiem. Pērnā gada nogalē Ekonomisko lietu tiesa sāka skatīt Jelgavas tirgus krimināllietu, kas saistās ar šā uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu un, iespējams, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā vai grupā, kurā viens no apsūdzētajiem ir Laizāns kopā ar savu biznesa partneri Vladimiru Šalajevu. Lietas izskatīšana turpinās šonedēļ.
Tirgojas citur
Tikmēr Čiekurkalna apkaimes iedzīvotāji negaida, bet rīkojas. Jau kopš 2014. gada darbojas Čiekurkalna attīstības biedrības aktīvistu kopas izveidotais Latvijas mājražotāju tirdziņš Čiekurkalna krustcelēs, un šajā laikā jau notikuši desmitiem tirdziņu. Kā vēsta aktīvisti, tirdziņus organizē Latvijas mājražotāju biedrība, bet Čiekurkalna attīstības biedrība rūpējas par informatīvo kampaņu. Plānots, ka šī arī turpmāk būs tirdziņu norises vieta, kura saglabāsies arī pēc tam, kad TEC pļava tiks apbūvēta, vēsta biedrība savā FB lapā. Tā esot pievienotā vērtība gan apkaimei, gan arī topošajam daudzdzīvokļu māju projektam, uzskata biedrībā. Pašlaik šie tirdziņi notiek divas reizes mēnesī. Spriežot pēc komentāriem, redzams, ka iedzīvotājiem šis tirgus ir nepieciešams un daļa atbalsta tirgus rīkošanu sestdienās, nevis svētdienās, kā tas ir pašlaik.
Jaunu tirgu izveidošana vērojama arī citās Rīgas apkaimēs. Decembrī durvis vēris “Pļavnieku tirgus”, kas atrodas tirdzniecības centra “Augusts” telpās. “Pļavnieku tirgus” ir analogs “Imantas tirgum”, kas darbojas jau trīs gadus. Abu tirgu direktore Irīna Millere atklāšanā uzsvēra, ka tirgus vadībai ir svarīgi palīdzēt vietējiem ražotājiem realizēt savu produkciju.
Maina pārvaldību
Pārmaiņas skārušas arī Centrāltirgu. Jau pērnā gada novembrī Centrāltirgus kopā ar vēl diviem uzņēmumiem nonāca pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas nami” pārvaldībā. No šā gada sākuma “Rīgas namus” sāka vadīt Baiba Beatrise Sleže, savukārt valdes locekles amatā strādā līdzšinējā Centrāltirgus vadītāja Agra Languša. Kā pārmaiņas ietekmēs Centrāltirgu, jaunā vadība vēl nav komentējusi. Tikmēr Rīgas domes pārstāve Edīte Matuseviča skaidro, ka Rīgas attīstības programmā 2022.–2027. gadam rodami vairāki projekti Centrāltirgus revitalizācijai un Vidzemes tirgus kvartāla attīstībai. Jāņem vērā, ka šī programma paredz arī sākt iedzīvināt apkaimju centrus un šobrīd izstrādes stadijā ir Apkaimju centru attīstības plāns. Tas ļaušot nodrošināt apkaimju koordinētu attīstību. Jau tagad zināms, ka viens no pasākumiem varētu būt vietu ierādīšana sezonālajai tirdzniecībai, ko apkaimju centros varētu organizēt atvieglotā kārtībā. Tiešā veidā ar šā plāna palīdzību gan neesot paredzēts veidot vai attīstīt Rīgā tirgu saimniecību.
