ASV sola aizsargāt Ukrainu 13
ASV prezidents Baraks Obama Baltā nama Ovālajā zālē ticies ar Ukrainas jauno premjerministru Arsēniju Jaceņuku, kura nākšanu pie varas Krievija neatzīst par leģitīmu un kura vadīto valdību Kremļa mediji dēvē par “fašistisku”. Obama Jaceņukam apstiprināja, ka Savienotās Valstis turpinās stingri atbalstīt Ukrainas jauno valdību un tās teritoriālo vienotību. Ukrainas valdības vadītājs pateicās Obamam par atbalstu un brīdināja, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir plāns iekarot visu Ukrainu un Krimas anektēšana ir šā plāna pirmais posms.
Atzīst karavīru izvietošanu Krimā
Krievijas armija četros apgabalos – Rostovā, Tambovā, Belgorodā un Kurskā – , kas atrodas netālu no Ukrainas robežas, aktivizējusi karaspēka militārās mācības, informē ziņu aģentūra “Interfax”. Paredzēts, ka mācības turpināsies līdz marta beigām, un tajās piedalās aptuveni četri tūkstoši gaisa desantnieku, 36 lidmašīnas un piecsimt bruņutransportieru. Tikmēr Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Andrijs Parubijs norādījis, ka Krievijas teritorijā netālu no robežas ar Ukrainu notiek “masveidīga Krievijas karavīru pārgrupēšanās”. “Šos spēkus veido 80 tūkstoši karavīru, aptuveni 270 tanki, 180 bruņutransportieri, 380 artilērijas sistēmas, 18 raķešu iekārtas, 140 kaujas lidmašīnas, 90 kaujas helikopteri un 19 karakuģi un kuteri,” uzskaitīja Parubijs. “Kritiska ir ne tikai situācija Krimā, bet visā valsts ziemeļu un austrumu pierobežā. Patiesībā krievu karavīri atrodas divu trīs stundu attālumā no Kijevas.” Arī Putina bijušais padomnieks un tagad viens no viņa skaļākajiem kritiķiem Andrejs Ilarionovs paziņojis, ka Kremļa saimnieks iecerējis anektēt ne tikai Krimu, bet arī citas Ukrainas pilsētas, tostarp Harkovu, Doņecku, Dņepropetrovsku, Lugansku, Zaporožji, Hersonu un Odesu.
Vienlaikus Krievija pirmo reizi atzinusi, ka Krimā, kur svētdien paredzēts Ukrainas un rietumvalstu par prettiesisku atzītais referendums par apgabala pievienošanos Krievijai, atrodas tās karavīri. To sarunā ar radio “Eho Moskvi” paziņoja Krievijas parlamenta apakšpalātas jeb Valsts domes starptautisko attiecību komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis. “Tur atrodas dažas militārās vienības, kas tur izvietotas, ja izceļas bruņota agresija, Kijevas bruņota ekspansija,” sacīja Sluckis, norādot, ka “tā nav plaša apmēra militārā operācija”, bet karavīri Ukrainas teritorijā izvietoti, lai “aizsargātu cilvēkus un novērstu asinsizliešanu”.
Atbildot Krievijas agresijai, Ukrainas parlaments vakar nolēma uz līdzšinējā iekšlietu karaspēka bāzes izveidot Nacionālo gvardi. Tās sastāvā darbotos aptuveni 60 tūkstoši vīru, kuriem būtu uzdevums “aizsargāt pilsoņu, sabiedrības un valsts dzīvību, tiesības, brīvību un likumīgās intereses no noziedzīgiem vai citu veidu prettiesiskiem iebrucējiem”, informē ziņu aģentūra “Interfax”.
Merkele: Krieviju sāksim uzlūkot kā draudu
Līdzšinējie rietumvalstu diplomātiskie centieni apturēt Krievijas bruņoto agresiju pret Ukrainu nav devuši cerētos rezultātus. Šā iemesla dēļ skarbus vārdus Eiropas Savienībai veltījis Lietuvas premjerministrs Alģirds Butkevičs. Viņš paudis vilšanos par ES lielāko dalībvalstu līderu nespēju starptautiskā līmenī sarīkot sarunas krīzes atrisināšanai. Vācijas kanclere Angela Merkele gan brīdinājusi Maskavu, ka to sagaida “plaši” politiskie un ekonomiskie zaudējumi, ja tā atteiksies mainīt savu rīcību pret Ukrainu. Arī ASV solījušas “pretreakciju”, ja Krievija nepārtrauks Krimas okupāciju. “Krievija ir izmantojusi savas kaimiņvalsts Ukrainas vājās vietas, nevis rīkojusies kā sabiedrotā stabilitātes panākšanai,” paziņojusi Vācijas kanclere, uzsverot, ka situācija nav atrisināma militārām metodēm. “Ja Krievija turpinās savu pēdējās nedēļās uzņemto kursu, tā būs ne tikai Ukrainas katastrofa. Mēs to uzlūkosim kā draudu, un tas ne tikai izmainīs Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju, bet arī nodarīs Krievijai smagus ekonomiskos un politiskos zaudējumus,” paziņojumā Vācijas parlamentam apgalvoja Merkele. Kaut arī viņa neminēja tieši sankcijas, Vācijas kanclere sacīja, ka ES gatava īstenot pasākumus ar “nopietnu ekonomisko ietekmi”. “Ukrainas teritoriālā vienotība nedrīkst tikt apšaubīta,” sacīja Merkele. Vienlaikus viņa paziņoja, ka Eiropa ir gatava iestāties arī par citām Austrumeiropas valstīm. “Lai tā būtu Moldova vai Gruzija – mēs izrādīsim tām solidaritāti,” norādīja Vācijas kanclere.
