Šoks sapurina lauksaimniecības zinātniekus 6
2013. gada decembrī noslēdzās Latvijas zinātnes starptautiskais izvērtējums, ko veica Izglītības un zinātnes ministrija, sadarbojoties ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu. Lauksaimniecības institūti starptautisko ekspertu vērtējumā saņēma ļoti zemu vērtējumu – lielākoties no 1 līdz 2 punktiem. Sākotnējais spriedums bija nežēlīgs: ja saņemts zemākais vērtējums, finansēšana no valsts budžeta nav lietderīga, bet, ja saņemti 2 punkti, jāizvērtē iespēja apvienot ar citām, spēcīgākām institūcijām. Kopumā ekspertiem šķiet, ka Latvijā ir pārāk daudz selekcijas institūtu, tie ir pārāk sadrumstaloti, lai izveidotu spēcīgu zinātnisko vidi ar starptautisku ietekmi.
Tikai Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR saņēmis augsto 4 punktu vērtējumu, Priekuļu laukaugu selekcijas institūts saņēma 3 punktu vērtējumu. Pārējos lauksaimniecības institūtus ar senām tradīcijām Stendē, Viļānos, Pūrē, Dobelē tika rosināts slēgt vai apvienot.
Kopumā lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnes grupā eksperti novērtēja 22 zinātniskās institūcijas. Eksperti rosina apvienot institūtus Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Šādu zinātnes sadrumstalotību varot atļauties tikai bagātās valstis, piemēram, Vācija, bet nevis mazā un nabadzīgā Latvija.
Pirmās dienas pēc starptautiskā novērtējuma publiskošanas bija šokējošas, un ne tikai zinātniekiem. Arī lauksaimniecības nozarē iesaistītie pauda savu nesapratni un sašutumu un bija pat gatavi nepieciešamības gadījumā iziet ielās, lai aizstāvētu nacionālo zinātni. Taču, laikam ritot un stājoties pie Izglītības un zinātnes ministrijas stūres citam ministram, arvien skaidrāk iezīmējas, ka sākotnējais nāves spriedums – atņemt bāzes finansējumu – varētu nestāties spēkā. Institūtiem tiks dota iespēja izlemt pašiem, ar ko turpmāk kopā ceļš ejams.
Trīs attīstības scenāriji
Pagaidām iezīmējas trīs attīstības scenāriji, par kuriem vēl tiks lauzti šķēpi februārī un martā. Šajā laikā plānots iepazīties arī ar lietuviešu un igauņu pieredzi, jo viņi zinātnisko iestāžu centralizāciju jau veikuši.
Pirmais – vienā blokā apvienojas augkopības selekcijas institūti Stendē, Priekuļos un Skrīveros. Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs Viļānos sava statusa dēļ – privāta organizācija – šajā modelī varētu palikt aiz borta. Otrā selekcijas blokā apvienojas Latvijas valsts augļkopības institūts un Pūres Dārzkopības pētījumu centrs.
Otrais – lauksaimniecības institūti apvienojas zem viena – valsts nacionālā pētniecības centra (VNPC) – lietussarga.
Trešais – institūti integrējas Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), kā, piemēram, to jau izdarījis Zemkopības zinātniskais institūts Skrīveros.
Laikam ritot, iezīmējas arī ceturtais scenārijs – lauksaimniecības nozares institūti turpina strādāt tāpat kā līdz šim, cīnoties ar naudas badu un lielu daļu sava laika un resursu tērējot nevis pētījumiem, bet gan projektu rakstīšanai, lai piesaistītu finansējumu.
Vai lauksaimniecības zinātniekiem Latvijā jānodarbojas ar fundamentāliem pētījumiem vai jāpilda nacionālais pasūtījums? “Vispirms nepieciešams nodrošināt atbilstošu finansējumu un tikai tad lemt par to, kādā formā visi institūti turpmāk strādās. Ir nepieciešama ilglaicīga zinātnes politika, lai nav katra gada sākumā jāzīlē, kā izdzīvot,” Priekuļu laukaugu selekcijas institūta direktores Artas Kronbergas teiktajam pievienojas visi “LA” aptaujātie. Arī starptautisko ekspertu vērtējumā, lielākā Latvijas zinātnes problēma ir absolūts finanšu līdzekļu trūkums.
Zemkopības ministrijas stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs Jānis Šnakšis mierina sašūmējušos prātus – nekādi radikāli soļi, ņemot vērā tikai šo starptautisko ekspertu vērtējumu, netikšos sperti. Svarīgākais ir nozares vajadzības. “Mūsu institūti ir devuši ne mazo artavu lauksaimniecības nozares attīstībai, kura ir vadošā Latvijas tautsaimniecībā,” uzsver J. Šnakšis.
Vērtējums nav patīkams, bet objektīvs
Līdz šim sabiedrības vērtējumam bija nodoti tikai skaitļi, kas pēc būtības tikai pasludina spriedumu – atļauts turpināt pētījumus vai jālikvidē. Paši zinātnieki īsti negrib piekrist ne savu, ne savu kolēģu zemajam vērtējumam un uzskata, ka viens no tā iemesliem – prezentācijas prasmes. Tā savā ziņā esot bijusi laimes spēle. Taču, ja atmet emocijas, jāatzīst, ka starptautisko ekspertu aprakstošais vērtējums šķiet objektīvs un taisnīgs.
Kas teikts aprakstošajā vērtējumā?
Ekspertu vērtējumā, Priekuļu laukaugu selekcijas institūts ir vieta, kurā būtu lietderīgi koncentrēt selekcijas pētniecību. Pētījumi bioloģiskā selekcijā ir interesanta niša, taču tai vajadzētu būt tikai daļai no institūta kopējās pētnieciskās darbības. Arta Kronberga, Priekuļu laukaugu selekcijas institūta direktore, uzsver, ka apvienošanai nevajadzētu būt pašmērķim, tas jāizvērtē stratēģiski: “Lauksaimniecības pētniecība ir ar savu specifiku. Latvijā jāattīsta tomēr arī vietējā selekcija, lai mūsu šķirnes būtu konkurētspējīgas.”
Latvijas Valsts augļkopības institūts Dobelē, ekspertu vērtējumā, ir ļoti daudzveidīgs savā darbībā, kas veicina institūta ekonomisko ietekmi, bet samazina zinātnisko veikumu. Sabiedriskās aktivitātes tiek novērtētas pozitīvi, taču kritika tiek izteikta par lietišķajiem pētījumiem, tie ir aprakstoši – galvenokārt šķirņu novērtējums un selekcija. Eksperti iesaka institūtu saglabāt, taču tam jākļūst uz pētniecību orientētam.
Pūres Dārzkopības pētījumu centra iespējas izdzīvot, ekspertu vērtējumā, ir niecīgas, ņemot vērā ierobežoto finansējumu, nelielos un ne pārāk kvalitatīvos pētījumus. Eksperti uzsver arī negatīvo pašnovērtējumu un iesaka labākos darbiniekus un iestrādes absorbēt citās institūcijās.
Dobeles augļkopības institūta zinātniskās padomes priekšsēdētāja Edīte Kaufmane uzskata, ka būtu attīstāms vienots VNPC modelis: “Šī centra ideja ir ļoti laba, lai novērstu iekārtu un pētījumu dublēšanos.”
Lietuvā trīs lieli lauksaimniecības institūti izveidoja Lauksaimniecības un mežzinātnes centru, tiem ir kopēja administrācija, taču institūti saglabājuši savu zinātnisko neatkarību. Izveidojot šo centru, Lietuvas lauksaimniecības zinātnieki var pretendēt uz finansējumu apjomīgos konkursos. Arī Latvijā, kā uzskata E. Kaufmane, institūtiem būtu vajadzīga šāda cepure vai lietussargs, taču finansējumam jābūt nodalītam katram institūtam atsevišķi.
Stendes graudaugu selekcijas institūts ekspertu vērtējumā saņēma 1 punktu, jo pētījumi atpaliek no starptautiskiem standartiem, nav pētniecības pazīmju. Eksperti iesaka laukus saglabāt selekcijai, bet institūtu apvienot ar kādu citu, kam ir laboratoriju bāze. Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta direktore Inga Jansone sarunā ar “LA” atzina, ka Stende turpina strādāt ierastajā ritmā: “Mēs esam Zemkopības ministrijas pakļautībā, finansējuma pieejamība ir atkarīga no viņu lēmuma un skatījuma.”
Zemkopības zinātniskais institūts Skrīveros arī bija starp tiem, kas saņēma zemo 1 punkta vērtējumu. Ekspertu vērtējumā, institūtā ir dažas interesantas un oriģinālas pieejas pētniecībā, piemēram, ilgtermiņa lauka eksperimenti un zālāju pētījumi. Tomēr laboratorijas iekārtas ir novecojušas, infrastruktūra nav piemērota kvalitatīvas izpētes veikšanai.
“Pārmaiņas būs. Taču vai ar to pietiks, ka trīs apvienos vienā?” nav pārliecināts institūta direktors Aivars Jermušs.
Runas par pārmaiņām vēl turpināsies
Kopsavilkumā – šī ir pārāk nopietna lieta, lai pāris mēnešos izlemtu. Tāpēc tikšanos dažādos līmeņos un sastāvos būs vēl ne mazums. Tikai jācer, ka šī šūmēšanās kārtējo reizi nebeigsies ar čiku, jo lauksaimniecības zinātnei tik tiešām ir nepieciešamas pārmaiņas un finansējums. Šo ekspertu vērtējumu vajadzētu uztvert kā grūdienu pozitīvai attīstībai, izceļot labo un pievēršot uzmanību sliktajam. Jo, grozi kā gribi, ekspertu vērtējums tomēr ir objektīvs.
Visvairāk zinātniekiem sāp par ministrijas rīcību, kas atbildīga par zinātnes nozari Latvijā. Jo ar savu pārsteidzīgo paziņojumu, ka jāslēdz 22 institūti, tā ir nodarījusi lielu postu zinātnes prestižam Latvijā. “Mēs šos rezultātus uzzinājām tikai nedēļu pēc paziņojuma, ka mūs jāslēdz. Un matemātiskā formula 2+2=4 šajā gadījumā nestrādās, saliekot kopā divus vājus institūtus, mēs neiegūsim vienu stipru. Zinātnei vajag lielu finansiālu grūdienu,” atzīst E. Kaufmane.
Lauksaimniecības zinātne nebūtu jāvērtē tikai pēc tās starptautiskās atpazīstamības un publikācijām, bet gan pēc nozares stāvokļa. Lauksaimniecības zinātnieku prioritātei būtu jābūt nacionālajām vajadzībām.
Starptautisko ekspertu vērtējums
Institūta nosaukums Vērtējums
Zemkopības zinātniskais institūts 1
Sigra 2
Lauksaimniecības tehnikas zinātniskais institūts 1
Pūres Dārzkopības pētījumu centrs 1
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts 3
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts 1
BIOR 4
Agrārās ekonomikas institūts 2
Latvijas valsts augļkopības institūts 2
Latvijas Humusvielu institūts 0
Latvijas augu aizsardzības pētniecības centrs 2
Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs 2
LLU Veterinārmedicīnas fakultāte 2
LLU Lauku inženieru fakultāte 2
LLU Lauksaimniecības fakultāte 2
LLU Tehniskā fakultāte 2
