Šokolādes tradīcijas dažādojas 0
Desmit vietējie šokolādes ražotāji cits citam netraucē – katrs atradis savu nišu.
Šokolāde mazina stresu, regulē asinsspiedienu, veicina smadzeņu apasiņošanu, mazina sirds slimību risku un pat palīdz notievēt. Šīs un vēl daudzas citas īpašības pētnieki piedēvējuši teju dievišķajam saldumam. Tomēr galvenā tās kvalitāte ir garša. Katrs Latvijas iedzīvotājs ik gadu notiesā vairāk nekā puskilogramu šokolādes un gandrīz divus kilogramus šokolādes konfekšu, atvēlot tam vidēji 12 latus. Pēc uzņēmuma “Laima” informācijas, viens latvietis gadā apēdot vēl vairāk – apmēram 3,8 kg šokolādes.
Ārzemēs esot lielāka kāre pēc šī salduma – Šveicē un Anglijā cilvēks gadā apēdot apmēram 10 kg šokolādes, bet Vācijā un Beļģijā – ap 9 kg.
Vecmeistars un šokolādes radītājs
AS “Laima” nenoliedzami ir lielākais spēlētājs Latvijas šokolādes ražotāju vidū, tai ir 140 gadu pieredze šajā jomā. “Laima” ir arī viens no retajiem uzņēmumiem Austrumeiropā, kas tik tiešām rada šokolādi no paša sākuma – no kakao pupiņām līdz gatavam produktam, kas nonāk pie pircējiem. Šajā ziņā “Laima” pārceļ Latvijas šokolādes tradīcijas soli priekšā arī Baltijas valstu lielākajiem konkurentiem igauņu “Kalev” un Lietuvas “Karūna”, kuri šokolādes izejvielas paši nerada, bet gan iepērk.
“Laima” no Ganas Republikas iepērk atlasītas kakao pupas, kuras šeit pat Latvijā tiek attīrītas, notvaicētas, apgrauzdētas, smalcinātas, maltas un presētas, līdz beidzot tiek iegūts kakao sviests un kakao pulveris, kas ir galvenās izejvielas, lai pēcāk radītu šokolādi. Kā stāsta uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova – “Laima” savu saražoto kakao masu nevienam citam uzņēmumam par izejvielu šokolādes produktu ražošanai nepiedāvā, jo tas esot viņu kvalitātes noslēpums.
“Laima” eksportē savu šokolādi uz vairāk nekā 25 pasaules valstīm, tostarp uz Ķīnu, Japānu, ASV, Peru, Krieviju, Austrāliju, Spāniju un Norvēģiju. “Laimas” šokolādes eksporta tirgus nemitīgi tiekot paplašināts. Runājot par konkrētu produktu pieprasījumu svešumā, R. Voronkova skaidro: “Tas ir atkarīgs no konkrētās valsts ēšanas kultūras un paradumiem. Ārzemēs novērtē to, ka esam Eiropas ražotājs, mums ir savas šokolādes ražošanas tradīcijas un kultūra, kā arī kvalitatīva šokolādes garša.”
Katras valsts tirgus esot jāiekaro, izzinot pircēju vēlmes. “Laima” pievēršot uzmanību arī šokolādes noformējumam – tiek veidoti īpaši iepakojumu dizaini, kas atbilst konkrētās valsts mentalitātei un kādos produkcija tiek pārdota tikai tur.
Vietējie varot neuztraukties, jo Latvijā esot pieejams pilns “Laimas” ražoto produktu klāsts. “Laimas” topa produkts esot tumšās šokolādes tāfelītes ar 70% kakao daudzumu un konfekšu asorti. R. Voronkova skaidro, ka tiekot arī regulāri investēts attīstībā – šogad uzņēmums ieguldot pusmiljonu latu tieši šokolādes ražošanas efektivitātes pilnveidošanā.
Ārzemju šokolāde latviešu izpildījumā
Pārējie Latvijas uzņēmumi šokolādi paši nerada, bet veido savu produkciju, par pamatu tai izmantojot ārzemēs iepirktas izejvielas jeb tā saucamo šokomasu vai arī jau gatavu šokolādi. Tai pēc katra uzņēmuma izstrādātās receptūras pievieno visdažādākās sastāvdaļas, piešķir veidolu un rada jaunu šokolādes produktu.
Viens no tādiem ir 2007. gadā dibinātais uzņēmums “Pure Chocolate”. Uzņēmuma iepirkumu vadītājs Kaspars Kaže uzskata, ka “Pure Chocolate” ražotajām trifeļu konfektēm Baltijā nav analogu, kas tās padara īpašas. Firmas pārstāvis informē, ka uzņēmums strauji attīstās, pieprasījums aug, un, ar savu produkciju piedaloties dažādās izstādēs, zīmols kļūst aizvien atpazīstamāks. Aptuveni pusi no gadā saražotajām 100 tonnām trifeļu “Pure Chocolate” eksportē.
Uzņēmums gan tumšo, gan piena šokolādi iepērk gatavu no Beļģijas kompānijas “Belcolade”, taču personificē to ar speciālām garšvielām, pildījumiem, dekoriem un noformējumu. Trifeles tiek dekorētas un pildītas ar dabiskām izejvielām, un uzsvars likts tieši uz ogām vai ievārījumiem – ķiršu, aveņu, melleņu un citiem. Latvieši visvairāk iecienījuši marcipāna trifeles un trifeļu asorti, kur vienā iepakojumā ir dažādu garšu trifeles. Tomēr produkcijas lielākais daudzums aizejot eksportā uz Igauniju, Azerbaidžānu, Vāciju, Zviedriju, Lietuvu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Ķīnu, Dāniju, Norvēģiju un Krieviju. Un, kā stāsta K. Kaže, ārzemēs ļoti garšojot trifeles tieši ar ogām, sevišķs favorīts esot trifeles ar melleņu pildījumu. K. Kaže uzskata, ka “Pure Chocolate” produkti aizņem tādu nišu, kur neesot īstu konkurentu, jo neviens liels uzņēmums neko tamlīdzīgu neražo.
Vēl pie lielākajiem šokolādes ražotājiem Latvijā pieskaitāms SIA “Invest 68”, kas darbojas jau desmit gadus un rada zīmola “Emīla Gustava šokolāde” trifeles, šokolādes tāfelītes un figūras. Uzņēmuma īpašniece Laura Sebre arīdzan uzskata, ka Emīla Gustava šokolāde Latvijā ieņem īpašu kategoriju jeb nišu, kurā neesot izteiktas konkurences.
To, viņasprāt, uzņēmumam nodrošinot trīs aspekti – auksti kaltētas ogas, kas pirms žāvēšanas tiek sasaldētas šoka saldētavā, tādējādi nezaudējot ne garšu, ne smaržu un pat ne izskatu, 100% roku darbs un arī šokolādes dizains. Arī “Pure Chocolate” ražo līdzīgas trifeles ar ogām, tomēr Emīla Gustava šokolādes ražotājs konkurenci sevišķi neizjūtot, jo abiem uzņēmumiem esot atšķirīgs tirgus. Arī garšu nianses, ražošanas un pasniegšanas veids abiem ražotājiem esot dažāds.
Šokolādes izejvielas uzņēmums iepērk Vācijā. L. Sebre stāsta, ka šokolādes tirgū jūtama izteikta sezona, kas ir gada vēsajos mēnešos, mazāk kāri pēc salduma pircēji esot no maija līdz augustam. Visu laiku visiecienītākais produkts bijusi zemeņu trifele.
“Latvijā vispār cilvēkiem vairāk garšo šokolāde ar ogām, ko pazīst, – zemenēm, avenēm, upenēm, mellenēm un brūklenēm,” stāsta L. Sebre. Pirms desmit gadiem bijusi ideja radīt mazu šokolādes kafejnīcu Vecrīgā, taču nu atsevišķi darbojas Emīla Gustava šokolādes ražotne un četri veikali – kafejnīcas. Papildus tiek ražotas arī korporatīvās dāvanas no šokolādes. Sezonas mēnešos šokolādes radīšanā piedalās 15 cilvēki, bet vasaras mēnešos – pieci. Gada laikā tiek saražotas aptuveni 23 tonnas Emīla Gustava šokolādes, no kuras lielākā daļa jeb 60% tiek eksportēta uz Zviedriju, Somiju, Norvēģiju, Vāciju, Portugāli, Kipru, Grieķiju, Angliju un Krieviju. “Mēs nealkstam tirgot savu produkciju lielveikalos, tā vietā vēlamies palielināt eksportu līdz pat 90% no saražotā, bet tas nenozīmē, ka vēlamies samazināt produkcijas apjomus vietējam Latvijas tirgum,” skaidro uzņēmuma īpašniece.
Kanalizācijas caurules no šokolādes
Brūnā salduma izstrādājumus pie mums rada arī pavisam nelieli uzņēmumi. Ar personalizētu šokolāžu radīšanu nodarbojas SIA “Gardmutis” un SIA “Eisako”, šokolādes figūriņas rada SIA “Lenela” un SIA “Vinetas un Allas Kārumlāde”. Īpašu trifeļu ražošanai pievērsušies SIA “Taste CAPS” un arī SIA “V. Ķuze”.
Ķuzes vārda nesēji šai lietai pievērsušies, cenšoties turpināt to tradīciju, ko šokolādē ielicis pats Vilhelms Ķuze, pirms vairāk nekā 100 gadiem izveidojot savu saldumu pasauli. Pāri par 20 veidu šokolādes trifeļu un visdažādākās šokolādes figūras – tas viss top, pateicoties divu meistaru roku darbam. Izsmalcinātos produktus kopš 2004. gada iespējams iegādāties V. Ķuzes kafejnīcā Vecrīgā.
Kā stāsta uzņēmuma īpašnieks Māris Gulbis, viņa uzņēmums nav masveida rūpnīca, kas var atļauties uzturēt kakao koku audzētavas Āfrikā un ražot tonnām konfekšu, tāpēc savas produkcijas gatavošanā izmanto šokolādes izejvielas no Beļģijas. Šokolādes figūriņas firma izgatavo arī pēc īpašiem pasūtījumiem dažādiem uzņēmumiem un pasākumiem. M. Gulbis uzskata, ka, esot nelielam ražotājam, var daudz brīvāk pielāgoties šāda veida pasūtījumiem, jo, piemēram, lai lielā rūpnīcā izveidotu ko speciāli pasūtītu, ir jāizveido jaunas iekārtas vai jāpielāgo esošās, kas izmaksā dārgi. Turpretim, strādājot ar rokām, var daudz operatīvāk un ērtāk pielāgoties klientu vēlmēm. “Nesen, piemēram, pievērsāmies kanalizācijas cauruļu ražošanai,” smaidot stāsta M. Gulbis, paskaidrojot, ka kāda starptautiska kompānija, kas ražo caurules, pasūtījusi tās izveidot no šokolādes. Vēl nācies gatavot pat Jorkšīras terjera šķirnes suņu šokolādes figūriņas.
Uzziņa
2011. gadā Latvija eksportēja 5196 tonnas (11,71 milj. latu) šokolādes un citu kakao saturošu produktu, bet importēja 10 578 tonnas (22,97 milj. latu).
