Šokolāde un siers – uz Indiju 0
Pirmās pārtikas kravas uz Indiju varētu sūtīt šās vasaras beigās. To prognozē Indijas–Baltijas biznesa padomes pārstāvis Mārtiņš Spravņiks. Martā biznesa vizītē Indijā bija divu uzņēmumu – SIA “Pure Chocolate” un AS “Jaunpils pienotava” pārstāvji, kas jau šobrīd risina sarunas ar sadarbības partneriem par pirmo preču piegādēm.
“Pārtikas tirgus Indijā ir ļoti augošs – siers, makaroni, šokolāde, sulas – gadu no gada pieaugums ir vismaz 10%, bet šokolādei – pat 20 – 30%. Indijā ir 1,2 miljardi iedzīvotāju un vismaz 250 miljoni ir pietiekami turīgi, lai varētu atļauties importa pārtiku, bet 2025. gadā viņu skaits jau būs sasniedzis 600 miljonus,” savus apsvērumus ieiešanai šīs valsts tirgū skaidro Spravņiks. Vienlaikus viņš atzīst, ka šis process nav tik vienkāršs, jo arī Indijā valda protekcionisms un indieši mēģina aizsargāt savu tirgu, kā arī cenšas panākt, lai ražotnes tiktu atvērtas tieši viņu valstī. Atšķirībā no Ķīnas, kur šobrīd visi cenšas iekļūt, Indija palikusi kaimiņvalsts ēnā, un tur vēl nevalda tik liela konkurence.
Vizītes laikā Latvijas ražotāji tikās ar “Food Hall”, “Big Bazaar” un “Mountage Group”, kas ir vieni no lielākajiem pārtikas tirgotājiem valstī. Tirgus izpēte liecina, ka veikalos siera cenas ir līdz 80 eiro/kg, bet šokolāde maksā divreiz dārgāk nekā pie mums. Latvijas sieriem ir milzīgs potenciāls Indijas tirgū, jo indieši arvien vairāk pārņem rietumniecisko dzīvesveidu. Arī Latvijas šokolāde pēc kvalitātes līdzinoties pasaules zīmoliem un labi varot konkurēt Indijas tirgū. Tiesa, nepieciešami arī ieguldījumi mārketinga pasākumos, kas Indijā nav lēti – pēc aptuvenām aplēsēm, tie varētu būt ap 100 tūkstoši eiro. Otra lieta – priekšapmaksa, kas būtu svarīgi pašmāju uzņēmumiem. Tāpat jāņem vērā neskaitāmās prasības un muitas tarifi, kas jāpilda, lai varētu iekļūt Indijas tirgū. Šokolādei muitas tarifs ir 52%, bet piena produktiem – ap 30%. Šajā valstī diemžēl nereti nākas saskarties arī ar korupciju. Tomēr Latvijas pārtikas rūpnieki ir gatavi iekarot šo tālo tirgu un jau nākamajā vizītē vasaras vidū pieteikušies vēl vairāki ražotāji. M. Spravņiks slavē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kas segusi 70% no uzņēmumu izmaksām, meklējot jaunus eksporta tirgus. Arī Zemkopības un Ārlietu ministrija palīdzējusi ar nepieciešamo formalitāšu kārtošanu.