MAGNIJS – uzlabo atmiņu, pretestību stresam un depresijai, stiprina imunitāti. Ja organismā tā nav pietiekami, rodas trauksmes sajūta, stress un pat depresija. 0
TRIPTOFĀNS – antioksidants, neiromediatora (nervu impulsu vadītājvielas) serotonīna izejviela. Serotonīns relaksē, uzlabo garastāvokli un ietekmē ēstgribas centru, veicinot sātu. Serotonīna izdalīšanos veicina arī ogļhidrātu uzņemšana. Depresīvu stāvokļu gadījumā serotonīna līmenis asinīs pazeminās, un arī tāpēc uzskata, ka šokolāde palīdz.
TEOBROMĪNS– ir tuvs kofeīnam, tas spēj uzbudināt, veicināt asinsriti un kustību aktivitāti, kā arī par «prieka hormonu» dēvētā endorfīna sekrēciju.
FENILALANĪNS – viela, kas rada iemīlēšanās sajūtu (tā rodas smadzenēs, kad cilvēks ir iemīlējies), tāpēc reklāmas sauklis – Dievīga bauda! – attiecībā uz šokolādi nav tukša frāze!
FLAVONOĪDI -ir bioloģiski aktīvo vielu grupa, lieliski antioksidanti, kas cīnās ar novecošanu, pasargā no sirds išēmiskās slimības un aterosklerozes
METILKSANTĪNI – ir kofeīns un tam līdzīgās vielas, kas veicina koncentrēšanos, likvidē nogurumu, aktivizē nervu sistēmu un liek sirdij sarauties gan spēcīgāk, gan ātrāk. Pat ļoti nedaudz kofeīna nodrošina uzmanības saglabāšanos divu stundu garumā.
Kakao eļļā ir organiskās skābes, no tām oleīnskābe pazemina holesterīna līmeni asinīs, bet stearīnskābe to paaugstina (speciālisti uzsver arī tās asinsvadu tīrītājas lomu). Noskaidrots, ka tās pašas bioloģiski aktīvās vielas, kas paplašina asinsvadus, var provocēt smagas, pat diennakti ilgas migrēnas lēkmes, īpaši bērniem.
Noliedzot kariesa risku, īstas šokolādes aizstāvji uzsver kakao eļļas antiseptiskās īpašības un spēju veidot zobu emaljas aizsargkārtu – jāatceras, ka dažādām šokolādes šķirnēm ir piena un citas piedevas. Mediķi iesaka no šokolādes uzmanīties cilvēkiem ar nieru un aknu kaitēm, daļēji tāpēc, ka tā satur organisko skābeņskābi. Šokolādi neieteic arī bērniem līdz sešu gadu vecumam un hipertensijas slimniekiem.
Šokolādes dabiskā izejviela, kura nosaka visas šā produkta vērtīgās īpašības, ir noteiktā veidā apstrādātas kakao pupiņas, kas ir kakao koka augļu sēklas.
Šokolādi gatavo, sajaucot noteiktās attiecībās saberztus kakao pupiņu kodolus (kakao masu), kakao sviestu un cukuru. Pievienojot klāt vēl citas sastāvdaļas, piemēram, garšvielas, riekstus, žāvētus augļus u.c., iegūst dažādu veidu šokolādi. Lai palētinātu šokolādi, daļu kakao sviesta ražotāji aizvieto ar augu taukiem, tomēr tas ievērojami pazemina produkta kvalitāti.
Tumšās šokolādes sastāvdaļas ir kakao pupiņu masa (30—70%), kakao sviests, nedaudz cukura un nedaudz emulgatora (lecitīna). Kā garšvielu dažreiz pievieno vaniļas ekstraktu. Noteicošā tumšās šokolādes garšas īpašība ir rūgtums.
Piena šokolāde parasti satur 10—40% kakao masas, kakao sviestu, vājpiena pulveri, cukuru. Daļa kakao sviesta var būt aizvietota ar piena un/vai augu taukiem.
Šokolāde satur:
– vitamīnus (A, B grupas, D, E u.c.);
– bioflavonoīdus (augu izcelsmes polifenola savienojums, kas darbojas kā antioksidanti, spēcina imūnsistēmu un asinsvadu sieniņas);
minerālvielas (kāliju, kalciju, magniju, fosforu, dzelzi, varu u.c.);
– olbaltumvielas;
– taukvielas, kas satur lecitīnus un mononepiesatināto taukskābi, oleīnskābi, kura var palielināt «labā» holesterīna daudzumu asinīs;
– ogļhidrātus un citas vielas.
Alerģijas pret šokolādi kā tādas nav, bet gan pret kādu no tās piedevām : soja, piena pulveris, dažādi augļu un riekstu pildījumi, kuros izmanto emulgatorus , konservantus, aromatizētājus, u.c.
Materiālu sagatavoja Ligita Berzinska, uztura speciāliste
