Šokējošs rēķins par ārstēšanos ārzemēs 0
Nacionālais veselības dienests ik gadu no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm saņem rēķinus apmēram desmit miljonu eiro apmērā par mūsu valsts iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, no tiem aptuveni trešdaļa jeb trīs miljoni eiro – par Eiropas veselības apdrošināšanas kartes (EVAK) garantēto medicīnisko palīdzību.
Dažviet pienākas tikai minimums
Bezmaksas karte, kura apliecina Latvijas iedzīvotāju tiesības saņemt nepieciešamo medicīnisko veselības aprūpi tādā pašā apjomā kā attiecīgās valsts iedzīvotājiem, lieti noderēs, atvaļinājuma vai darba komandējuma laikā apmeklējot Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts – Islandi, Norvēģiju, Lihtenšteinu vai Šveici.
Pēkšņi saslimstot vai ciešot negadījumā, palīdzību sniegs ārstniecības iestādes un ārsti, kuri šajā valstī nodrošina valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus. Izsniegto EVAK karšu skaits mūsu valstī gadu no gada palielinās, piemēram, pērn tās saņēma 115 000 cilvēku. Ņemot vērā, ka tās derīgas trīs gadus, īpašnieku skaits ir krietni vien lielāks.
“Akūtā gadījumā medicīniskā palīdzība tiks nodrošināta, cits jautājums, vai nevajadzēs piemaksāt pašam no savas kabatas, jo dažās valstīs arī pacienta līdzmaksājums var būt visai liels. Katrā valstī ir atšķirīga veselības aprūpes sistēma, turklāt Eiropas veselības apdrošināšanas karte darbojas tikai tad, ja pēc palīdzības vēršas ārstniecības iestādēs, kuras noslēgušas līgumu par šādu pakalpojumu sniegšanu,” stāsta Nacionālā veselības dienesta Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Andreta Līvena, kā spilgtu piemēru minot Bulgāriju, kurā valsts veselības aprūpes sektors ir tik mazs, ka lielākā daļa viesu spiesti apmeklēt privātos ārstus.
“Mūsu valsts iedzīvotāji pieraduši zvanīt neatliekamās medicīnas palīdzības dienestam, bet, piemēram, Šveicē līdzmaksājums par šādas mediķu brigādes ierašanos var sasniegt pat piecsimt franku. Dažās valstīs, tajā skaitā Beļģijā un Francijā, par saņemto medicīnisko palīdzību vispirms būs jāsamaksā, bet šim nolūkam iztērētos līdzekļus var atgūt pēc atgriešanās Latvijā.”
Lai gan noteikts, ka arī hronisku slimību saasinājuma gadījumos nepieciešamo ārstēšanu, īslaicīgi uzturoties citās ES valstīs, sedz EVAK karte, dažas valstis to neuzskata par nepieciešamo, bet plānveida palīdzību, par kuru jāmaksā pašam no savas kabatas. Tādēļ vajag rūpīgi vākt un saglabāt visus čekus un medicīniskos dokumentus, kuri apliecina ārvalstīs saņemtos pakalpojumus, lai pēc tam iesniegtu NVD speciālistiem. Tēriņi par privātās medicīnas iestādēs sniegtajiem pakalpojumiem tiks kompensēti, ņemot vērā Latvijas tarifus.
Katrā valstī sava kārtība
“Saslimstot vai ciešot negadījumā svešā valstī, rodas papildu satraukums, jo cilvēks neorientējas tās valsts veselības aprūpes sistēmā un nezina, kā viss darbojas. Mēdz būt situācijas, kad EVAK karte netiek pieņemta vai kartes nav vispār, bet izrakstīts vairākus tūkstošus eiro liels rēķins. Tādā gadījumā varam palīdzēt, elektroniski izsūtot aizvietojošo sertifikātu. Dažreiz ārstniecības iestādes ir ar mieru ņemt to pretī un anulēt izrakstīto rēķinu,” stāsta Andreta Līvena.
Informāciju par to, kur svešā valstī iespējams saņemt medicīnisko palīdzību, var iegūt, zvanot uz NVD kontaktpunktu (tādi ir arī citās ES un EEZ dalībvalstīs). Kontaktpunkts ir informācijas centrs, kas sniedz informāciju par savas valsts veselības aprūpes sistēmu un pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību. Starp citu, šādas uzziņas latviešu valodā pieejamas arī Eiropas Komisijas mājas lapā. Izrādās, ka Austrijā ārsti un zobārsti, kuri noslēguši līgumu ar reģionālo slimokasi, maksu neprasa.
Šādu ārstu praksē parasti ir uzraksts “Kassenarzt”, bet universitāšu un reģionālajās slimnīcās, kurās pieņem EVAK kartes, par pirmajām 28 dienām jāmaksā dienas maksa – 14,20 līdz 22,80 eiro, kā kurā federālajā zemē. Šveicē EVAK kartes īpašnieks var konsultēties ar jebkuru ārstu, kurš reģistrēts Šveices veselības apdrošināšanas sistēmā, par to maksājot pilnu maksu, bet kompensāciju var pieprasīt vēlāk. Spānijas Veselības, patērētāju tiesību aizsardzības un sociālo lietu ministrijas interneta vietnē publicēts valsts medicīnas centru un slimnīcu saraksts, kur medicīniskā palīdzība ir bez maksas, bet Itālijā var nākties maksāt pat par neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja vien ārstēšanās nav jāturpina slimnīcā.
Dubults neplīst
“Latvieši mēdz būt taupīgi, domājot – kāpēc gan iegādāties ceļojuma apdrošināšanas polisi, ja EVAK karte ir par brīvu? Taču, ja pēkšņi gadās smaga trauma vai nopietna saslimšana, atrast valsts slimnīcu nemaz nav tik viegli, tiek zaudēts dārgais laiks. Daudzas dalībvalstis īpaši uzsver, ka šīs kartes nav alternatīva apdrošināšanas polisei, bet gan dod tiesības tikai uz veselības aprūpes minimumu, tādēļ uzskatu, ka pilnīgai drošībai vajadzīgas abas,” uzsver Nacionālā veselības dienesta speciāliste.
Ceļojumu apdrošināšanas polisē iekļauti ārstēšanās izdevumi, kuri pārsniedz to apjomu, kuru garantē attiecīgās valsts medicīnas aprūpes sistēma, piemēram, pacienta iemaksas, repatriāciju. Polise nereti ir komplektā ar tūrisma aģentūras piedāvājumu, taču vajadzētu pārliecināties, vai tās segums ir pietiekams, jo līguma noteikumi var atšķirties. Visbiežāk privātie apdrošinātāji neatlīdzina izdevumus par plānveida ārstēšanos, plastikas operācijām, netradicionālo medicīnu vai traumām, kas notikušas alkoholisko vai narkotisko vielu ietekmē. Arī tad, ja ārzemēs paredzēta niršana vai kāpšana kalnos, der painteresēties, vai polisē ir ietverti šādi riski, pretējā gadījumā ar negadījumu saistītās ārstēšanās izdevumus var nākties segt no savas kabatas.
“Šī gada pirmajos četros mēnešos būtiski – par 32% – pieaudzis pieteikto apdrošināšanas atlīdzību skaits par medicīnas izdevumiem ceļojumu laikā. Vidējā izmaksātā atlīdzība šogad bija 400 eiro, savukārt lielākā – par gūto traumu slēpošanas laikā Itālijā – sasniedza pat 8000 eiro. Visvairāk ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu ERGO saņem par kaulu lūzumu un sasitumu, kā arī par augšējo elpceļu vīrusu infekciju un gastroenteroloģisko saslimšanu ārstēšanu.
Ārvalstīs medicīnisko pakalpojumu izmaksas var sasniegt pat vairākus desmitus tūkstošus eiro, piemēram, pērn lielākā atlīdzība par traumu, kas gūta, paslīdot uz kāpnēm Bulgārijas kūrortā, kur pēc tam bija nepieciešama operācija un transportēšana uz Latviju, sasniedza gandrīz 26 000 eiro.
Savukārt par neatliekamu operāciju mūsu klientam, kurš atpūtas laikā Spānijā nonāca pirmsinfarkta stāvoklī, atlīdzībā izmaksāja 14 000 eiro,” pastāstīja apdrošināšanas sabiedrības ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta vadītāja Ilze Vējiņa, aicinot Latvijas iedzīvotājus, kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība, vispirms sazināties ar ceļojumu apdrošināšanas polisē norādīto palīdzības dienestu vai apdrošinātāju un informēt par notiekošo, lai nepieciešamības gadījumā saņemtu maksimālu atbalstu un operatīvu palīdzību.
Kur meklēt palīdzību
Ārkārtas gadījumā visās ES valstīs ar neatliekamās palīdzības dienestiem var sazināties, zvanot pa bezmaksas tālruni 112 no jebkura fiksētā vai mobilā telefona.
NVD kontaktpunkts sniedz informāciju pa tālruni no ārzemju numuriem: +371 67045005.
Noderīgu informāciju un kontaktus var atrast Ārlietu ministrijas izstrādātajā mobilajā lietotnē “Ceļo droši”.
VIEDOKLIS
BALTA produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva: “Saslimšanas vai traumas gadījumā jārēķinās, ka līdzmaksājums papildus EVAK kartes segtajai summai var svārstīties no dažiem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro. Piemēram, repatriācija Eiropā, izmantojot medicīnisko transportu, izmaksā no 3000 līdz 20 000 eiro. Regulāri apmaksājam arī ļoti nopietnas neatliekamas operācijas, piemēram, kuņģa čūlas asiņošanas gadījumā. Eiropā šāda operācija izmaksā no 5000 eiro, bet pacienti nereti tiek nogādāti maksas klīnikās, kuras pakalpojumus EVAK karte nesedz.
Lai izvairītos no jebkādiem pārpratumiem, pirms polises iegādes obligāti jāiepazīstas ar noteikumiem – gan segumu, gan apdrošināšanas izņēmumiem. Jāpievērš uzmanība tam, vai apdrošināšanas kompānija apmaksā hroniskas un iedzimtas saslimšanas. Piemēram, ir apdrošinātāji, kuri neapmaksā vai ar nelielu limitu apmaksā tādas dzīvībai bīstamas saslimšanas kā miokarda infarkts un insults.
Pirmais solis, nonākot kritiskā situācijā, ir izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādi, bet pēc tam sazināties ar apdrošināšanas kompānijas palīdzības dienestu, lai konsultētos par turpmāko rīcību, kas ļaus izvairīties no personiskiem izdevumiem, piemēram, apdrošinātājs var izsniegt garantijas vēstuli medicīniskajām iestādēm, organizēt medicīnisko transportu. Arī pirms ārsta vai medicīnas iestādes apmeklējuma ieteicams konsultēties ar apdrošinātāju. Piemēram, BALTA palīdzības dienests pieejams visu diennakti arī brīvdienās.”
