Šokējoši: Veterinārārsta pieredze liecina, ka veikalos nonāk slimu lopu gaļa 16
Portālā arsts.lv praktizējošs veterinārārsts, Latvijas Veterinārārstu biedrības Lauksaimniecības ārstu sekcijas vadītājs Āris Žentiņš ievietojis šokējošu rakstu par savu pieredzi ar to, kādos apstākļos nereti tiek nokauti lopi saimniecībā un kāda gaļa nonāk veikalos.
Veterinārārsts salīdzina savu pieredzi pirms 27 gadiem, kad vēl studiju laikā noklausījies divu pieredzējušu kolēģu sarunu par to, kā par kautķermeni uzdota dabiskā nāvē mirusi govs.
Diemžēl, kā liecina Žentiņa pieredze, līzīga prakse novērojama arī mūsdienās, un viņš min vairākus piemērus par gadījumiem, kad fermeri lūguši nokaut slimus lopiņus, kuri saņēmuši antibiotiku terapiju, nesagaidot zāļu izdalīšanās beigas.
Tāpat viņš arī atteicies apkalpot kādu fermu ar 40 govīm, kurā īpašniece pieprasījusi izrakstīt ārstēšanai nepiemērotas zāles, savukārt kādā citā fermā plaukti bijuši pilni ar dažnedažādām zālēm, kuras tiekot lietotas pēc telefoniskas konsultācijas ar veterinārārstu, kas vizītēs nebrauc.
“Nedomāju, ka šādas situācijas ir retums un sliktākais ir tas, ka praktizējošie veterinārārsti gan tieši, gan netieši tiek ietekmēti no neapzinīgo dzīvnieku īpašnieku puses. Kurš gan grib pazaudēt klientu, jo izrādās, mēs paši, daļa veterinārārstu, domājam līdzīgi kā dzīvnieku īpašnieku neapzinīgākā daļa.,” prāto veterinārārsts.
Ko šāda prakse nozīmē mums, gaļas patērētājiem? Lūk, izraksts no kādas apdrošināšanas sabiedrības protokola: “… dodu rīkojumu Jānim Jāņa dēlam par viņam piederoša liellopa Nr. LV 0000000123 nokaušanu mājas apstākļos, jo dzīvniekam ir smakšanas pazīmes (guļ uz zemes pilnīgā nespēkā, smagi elpo, pa muti izdalās putains šķidrums), kā rezultātā dzīvnieku nav iespējams ātri aizvest uz kautuvi. Dzīvnieks nokauts saimniecībā uz vietas.”
Žentiņš precizē, ka nokautā dzīvnieka liemenis tika aizvests uz kautuvi, ievietots aukstumkamerā un pēc dienas vai divām nogādāts gaļas pārstrādes uzņēmumā. “Pēc tam tas ieguva gaumīgu iepakojumu, kas vēstī par šī produkta izcilo kvalitāti, un nonāca veikala vitrīnā. Paliek tikai jautājums, kas tai govij kaitēja? Pasterelozes izraisīta sepse? Trakumsērga? Sibīrijas mēris?” – jautā veterinārārsts.
Kā no šādām situācijām izvairīties un pasargāt patērētājus? “Nedomāju, ka no šā mēs tuvākajā laikā varēsim izvairīties kā citādi, kā tikai radot sistēmu, kur apkalpojošais veterinārārsts kļūst daudz neatkarīgāks no produktīvo dzīvnieku īpašnieku interesēm. Viens no risinājumiem varētu būt apkalpojošo veterinārārstu un fermu savstarpējais sadarbības līgums, kura darbību daļēji kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, bet tas jau ir cits stāsts,” savu rakstu portālā noslēdz speciālists.
