Šokējošs atklājums: cilvēka smadzenēs atrasta plastmasa. Kā tas ietekmē mūsu veselību? 29
Jauns pētījums, kas publicēts 2024. gada maijā, atklāj satraucošu daudzumu plastmasas daļiņu klātni cilvēka smadzenēs. Pētījuma dati, kas vēl nav recenzēti, norāda, ka smadzeņu audos, kas savākti 2024. gada autopsijās, plastmasas daļiņu koncentrācija ir augstāka nekā 2016. gada paraugos. Pētnieki atklāja, ka plastmasas daļiņu koncentrācija smadzeņu audos bija vidēji 4800 mikrogrami uz gramu, kas ir aptuveni par 50% vairāk nekā pirms astoņiem gadiem, vēsta CNN.
Pētījuma autors, Ņūmeksikas Universitātes farmācijas zinātņu profesors Metjū Kempens skaidro: “Šis pieaugums varētu nozīmēt, ka mūsdienās cilvēku smadzenes satur ne tikai bioloģiskos audus, bet arī ievērojamu daudzumu plastmasas. Vēl nav skaidrs, vai šī iedarbība izraisa tiešu smadzeņu bojājumus vai citas veselības problēmas.
Plastmasas daļiņas, it īpaši nanoplastmasa, kas ir mazākas par 1 nanometru, ir potenciāli visbīstamākās cilvēku veselībai. Pētījumā tika konstatēts, ka šīs sīkās daļiņas ne tikai uzkrājas smadzenēs, bet arī atrodas citos svarīgos orgānos, piemēram, aknās un nierēs. Nanoplastmasa, pateicoties tās mazajam izmēram, spēj uzkrāties atsevišķās šūnās, radot potenciālus draudus cilvēka veselībai.
Pētījumā arī atklāts, ka nanoplastmasa var šķērsot hematoencefālisko barjeru – aizsargbarjeru, kas parasti novērš kaitīgu vielu iekļūšanu smadzenēs. Šī plastmasas spēja iekļūt smadzenēs varētu būt saistīta ar tās mijiedarbību ar lipīdiem jeb taukiem, kas ir galvenā smadzeņu šūnu sastāvdaļa.
Lai gan šis pētījums vieš satraukumu, joprojām ir daudz nezināmā par mikroplastmasas un nanoplastmasas ietekmi uz cilvēka organismu. Pētījumi, kas ir veikti līdz šim, liecina, ka plastmasa nonāk cilvēka smadzenēs un citos orgānos, taču nav skaidrs, kā tieši tā ietekmē veselību ilgtermiņā
Dr. Filips Landrigans norāda, ka plastmasa, nokļūstot organismā, var kalpot kā “Trojas zirgs”, kas nes līdzi sev dažādas ķīmiskās vielas, kuras var būt kaitīgas veselībai. Šīs ķīmiskās vielas, piemēram, bisfenoli un ftalāti, ir zināmi kā endokrīnās sistēmas postītāji, radot problēmas reproduktīvajā sistēmā un citos ķermeņa procesos.
Ņemot vērā pieaugošo plastmasas daudzumu cilvēka organismā un potenciālos riskus, ir svarīgi veikt piesardzības pasākumus. Eksperti iesaka apzināties savu plastmasas patēriņu ikdienā un mēģināt to samazināt, kur vien tas ir iespējams. Tas varētu ietvert izvēli par labu dabīgiem materiāliem, vienreizējās lietošanas plastmasas izmantošanas mazināšanu.
Šī pētījuma rezultāti, lai gan provizoriski, kalpo kā spēcīgs līdzeklis, lai turpinātu izpēti un izstrādātus risinājumus, kas aizsargātu sabiedrības veselību pret iespējamiem plastmasas piesārņojuma draudiem.
Lai gan plastmasas daļiņu klātbūtne cilvēka smadzenēs ir satraucoša, šis pētījums ir tikai sākums, kas atklāj plastmasas izplatību un potenciālo ietekmi. Eksperti uzstāj, ka ir nepieciešami daudz plašāki un padziļinātāki pētījumi, lai precīzi saprastu, kā plastmasa mijiedarbojas ar cilvēka šūnām un audiem, kā arī lai noteiktu, vai un kādā mērā tā var izraisīt slimības vai citas veselības problēmas.
Kamēr zinātnieki turpina izpēti, sabiedrība var aktīvi iesaistīties, veicot nelielas, bet būtiskas izmaiņas ikdienas dzīvē, mazināt plastmasas nonākšanu vidē un cilvēka organismā. Tas var ietvert plastmasas lietošanas ierobežošanu, izmantojot alternatīvus materiālus, kā arī atbalstot politiskas iniciatīvas, kas veicina plastmasas piesārņojuma mazināšanu.
