Aleksandrs Lukašenko
Aleksandrs Lukašenko
Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

SOK piemēro sankcijas Baltkrievijas prezidentam Lukašenko 0

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) ir piemērojusi sankcijas Baltkrievijai, atstādinot prezidentu Aleksandru Lukašenko no olimpiskajām aktivitātēm, arī nākamgad Tokijas olimpiskajās spēlēs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas
Lukašenko, kas 23 gadus ir vadījis Baltkrievijas Olimpisko komiteju (NOK RB), augustā tika pasludināts par uzvarētāju Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās, kas, kā uzstāj opozīcija, tika falsificētas.

Valstī izraisījās plaši protesti, bet Eiropas Savienība neatzīst viņa ievēlēšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

SOK, pieņemot diskvalifikāciju, secinājusi, ka “pašreizējā NOK RB vadība nav pienācīgi aizsargājusi Baltkrievijas sportistu intereses pret politisko diskrimināciju NOK RB iekšienē, viņu sporta veidu federācijās vai sporta kustībā”.

Pagaidu diskvalifikācija piemērota arī Lukašenko dēlam Viktoram un pārējiem NOK RB valdes locekļiem.

Kamēr SOK ir pārtraukusi finansiālo atbalstu NOK RB, tā turpinās maksāt sportistiem tiešā ceļā, gatavojoties Tokijas spēlēm un 2022.gada ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā.

Tāpat SOK sankciju ietvaros varētu tikt apdraudēts Baltkrievijas kā 2021.gada pasaules čempionāta hokejā līdzorganizētājas statuss.

Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) paudusi nostāju, ka organizācija nevēlas pieņemt politiskus lēmumus, taču IIHF vēlas pasaules meistarsacīkstes aizvadīt valstī, kas spēj garantēt drošu vidi.

2021.gada pasaules čempionātu nākamgad jāuzņem Minskai un Rīgai, taču Latvijas valdība nevēlas rīkot turnīru kopā ar Baltkrieviju, jo tās autoritārā līdera Lukašenko režīms pielieto represijas pret mierīgajiem protestētājiem.

Rīga un Minska 2017.gada maijā notikušajā balsojumā sīvā cīņā pārspēja Somijas pilsētas Helsinkus un Tamperi. Plānots, ka Rīgā un Minskā notiks grupu turnīri un pa diviem ceturtdaļfināliem, bet pusfināli un fināls tiks aizvadīti Baltkrievijas galvaspilsētā.

Maijā IIHF lēma, ka Rīgā B grupā spēlēs Latvija, Kanāda, Somija, ASV, Vācija, Norvēģija, Itālija un Kazahstāna, bet Minskā A grupā cīnīsies Baltkrievija, Krievija, Zviedrija, Čehija, Šveice, Slovākija, Dānija un Lielbritānija.

Minska pasaules čempionātu uzņēma arī 2014.gadā, un jau toreiz Eiropas Parlaments aicināja IIHF liegt Baltkrievijai uzņemt meistarsacīkstes, norādot uz varas iestāžu represijām pret opozīciju.

2022.gadā turnīru plānots uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023.gadā – Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024.gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025.gadā – Zviedrijai un Dānijai.

2021.gada pasaules čempionāts ieplānots no 21.maija līdz 6.jūnijam. Iepriekš bija plānots, ka meistarsacīkstes sāksies 7.maijā, taču tās tika pārceltas pāris nedēļas uz priekšu, jo Eiropā varētu aizkavēties nacionālo čempionātu izspēle.

Reklāma
Reklāma

Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.