“Sojuz” uzglūn arī Lietuvai 1
Lietuvā izcēlies plašs skandāls par vietējo krievvalodīgo jauniešu piedalīšanos militārajās nometnēs “Sojuz”. Nesen “LA” rakstīja arī par Latvijas skolēnu dalību šajā nometnē, tomēr Latvijas drošības iestādes tam nav likušas šķēršļus. Lietuvā rīcība no valsts puses varētu būt apņēmīgāka.
Lietuvas parlamentārietis Mants Adomens sacīja, ka Lietuvas jauniešu dalība šajās nometnēs ir skandāls, jo ideoloģisko apmācību izgājušie jaunieši vēlāk atgriežas Lietuvā jau ar citu vērtību sistēmu un var kļūt par apdraudējumu valstij. “Es šeit redzu paralēles ar vervēšanu dalībai tā saucamo separātistu rindās Ukrainā. Tāpat līdzīgi islāmisti rekrutē savus piekritējus dalībai radikālās organizācijās,” argumentēja Seima deputāts. Pašlaik ir drošas ziņas, ka jaunieši nometnēm rekrutēti no Viļņas Sofijas Kovaļevskas vidusskolas un pieļāvums, ka arī no Viļņas Vasīlija Kačalova ģimnāzijas. Kā uzsver Seima deputāts, situāciju satraucošāku padara fakts, ka Kovaļevskas vidusskolas direktore esot zinājusi par šīm nometnēm un skolas padome esot devusi atļauju jauniešiem piedalīties tajās. Šajā skolā ar jauniešu vervēšanu esot nodarbojies matemātikas skolotājs. M. Adomens uzskata – kamēr tiek noskaidroti apstākļi, skolas direktori uz laiku jāatstādina no amata, lai viņa nevarētu ietekmēt un iebiedēt bērnus, spiežot sniegt nepatiesas liecības. Deputāts Lietuvas Seimā pārstāv opozīcijā esošo Tēvzemes savienības – Lietuvas kristīgo demokrātu frakciju, kuru vada ekspremjers Andrjus Kubiļus. Opozīcijas deputāti vērsušies Lietuvas Ģenerālprokuratūrā, lai tiktu uzsākta izmeklēšana par skolotāju iesaisti jauniešu vervēšanā, pamatojoties uz Lietuvas Kriminālkodeksa pantiem par darbību pret Lietuvas valsti, kā arī nepilngadīgo iesaistīšanu kriminālās aktivitātēs. “Skolotājiem ir jābūt autoritātēm, kuras jauniešus audzina patriotiskā garā, taču šajā gadījumā viņi ved skolēnus pa neceļiem,” teic M. Adomens.
Izmeklēšanu saistībā ar jauniešu dalību “Sojuz” nometnēs esot sācis arī Lietuvas Valsts drošības departaments (Lietuvas analogs Latvijas Drošības policijai. – Ģ. V.). Tāpat arī šo lietu varētu izmeklēt Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrija. M. Adomens uzskata, ka būtiski ir saprast, cik tālu Lietuvā izpletušās šīs aktivitātes, tādēļ nepieciešams pārbaudīt ne tikai Viļņas, bet arī Visagīnas un Klaipēdas mazākumtautību skolas. “Jāpārbauda arī Lietuvas poļu skolas, ņemot vērā Lietuvas poļu draudzīgo attieksmi pret Putina politiku,” piebilda M. Adomens. Viņš uzskata, ka jāveic plaša izmeklēšana. Lietuvas izglītības un zinātnes ministrs Daiņus Pavalkis jau apsolījis, ka ministrija iesaistīšoties šajā lietā.
Parasti Lietuvas krievvalodīgie iedzīvotāji tiek minēti kā vislabāk integrējušies sabiedrībā, salīdzinot ar saviem tautiešiem Latvijā un Igaunijā, tādēļ pastāv jautājums, kāpēc Lietuvas krievi savus bērnus laiž uz šādām nometnēm. “Tas nenāk no Lietuvas krievu kopienas, jauniešu vervēšana ir naidīgs mēģinājums no Krievijas vēstniecības un “aģentūras” puses, lai šķeltu sabiedrību,” uzskata M. Adomens.
