Šogad zemeņu raža Latvijā sākusies agrāk – tā ir laba, bet strauja. Cik gara būs vietējo ogu sezona? 3
Šogad zemeņu raža sākusies agrāk un straujāk nekā citus gadus, aģentūrai LETA atzina aptaujātie zemeņu audzētāji. Zīmola “Augusta zemenes” agronoms Guntars Dzērve sacīja, ka šogad lielā karstuma dēļ zemeņu raža ir laba, bet zemenes karstumā strauji ražo. Situāciju uzlabot varētu temperatūras pazemināšanās. Par to, kāda būs raža kopumā, vēl nevarot spriest, bet “Augusta zemenes” plāno zemenes lasīt līdz pat oktobrim.
Tāpat Dzērve pauda, ka patlaban lielā karstuma dēļ uz lauka var savairoties kaitēkļi. Piemēram, tripsis, kas var radīt būtisku kaitējumu zemeņu ražas potenciālam un palielināt pašizmaksu. Tomēr viņš uzsvēra, ka sezona ir tikai sākusies, un ja saimniecībai ir laistīšanas iekārtas, tad sausumam nevajadzētu kaitēt.
Agronoms norādīja, ka produkcijas cena ir atkarīga no vietējo zemeņu apjoma, piedāvājuma un pieprasījuma tirgū. Viņš prognozēja, ka šogad aktīvās sezonas laikā ogu cena kritīsies, bet nebūs būtiski zemāka kā pērn. Zemeņu cena aktīvajā sezonā turēsies robežās no 3,50 eiro līdz 5,50 eiro par kilogramu, bet kad aktīvā sezona beigsies, arī zemeņu cena kāps.
SIA “Mālpils zemenes” pārstāvji pauda, ka zemenes šogad ražos straujāk nekā citus gadus, bet ražas apjoms, iespējams, būs mazāks nekā pērn. Ražas ilgums un zemeņu gatavošanās periods atkarīgs no karstuma. Tāpēc “Mālpils zemeņu” pārstāvji prognozē, ka karstuma dēļ arī vēlās zemeņu šķirnes varētu sākt ražot par divām nedēļām ātrāk.
Pagājušajā gadā zemenes ražoja līdz augusta sākumam, tomēr šogad tās varētu beigties jūlija beigās, prognozēja “Mālpils zemeņu” pārstāvji. Parasti ražas laiks ir aptuveni mēnesis, bet šogad tas varētu būt īsāks. Lielā karstuma rezultātā zemenes iespējams noražos ātrāk – aptuveni divu līdz trīs nedēļu laikā. Tāpat karstumā ogas ātri paliek sarkanas un izmērā mazākas. Pastāvīgā karstumā stādi strauji izdzen ziednešus, bet ogas nogatavojas pirms sasniegušas savu potenciālo izmēru.
“Mālpils zemeņu” pārstāvji pauda, ka viena no uzņēmuma agrajām zemeņu šķirnēm divu hektāru platībā pārziemoja slikti, stādiem nesadzenot lapas. Tāpēc stādi šogad ir vārgāki un arī ogas būs mazāk. Tāpat agro salnu un krusas iespaidā potenciālā raža varētu būt samazinājusies par aptuveni 10%. Ja krusas grauds skar zemenes ziedu, tad ogai, kas veidojas no skartā zieda, var būt slikta kvalitāte.
Tāpat ogām var kaitēt ilglaicīgs lietus un pastāvīgs karstums, jo ilgstošs mitrums veicina puvi un ilgstošs karstums – kaitēkļu attīstību, pāragru ogu nogatavošanos un kvalitātes pazemināšanos.
Uzņēmuma pārstāvji arī uzsvēra, ka ogas saldumu veido kontrasts starp siltām dienām un vēsām naktīm. Šī iemesla dēļ Latvijā augušās zemenes parasti ir saldākas par ārzemju ogām. Tomēr pēdējos gados temperatūras kontrasts būtiski mazinājies, ogām neesot tik saldām kā pirms vairākiem gadiem.
Tāpat zemeņu audzētavas pārstāvji uzsvēra, ka patlaban visās nozarēs vērojams darba spēka trūkums un “Mālpils zemenes” nav izņēmums.
Savukārt saimniecības “Šalmīšu zemenes” pārstāvji pauda, ka pēc lielajām lietavām un pērkona negaisiem zaudēta gandrīz visa agro zemeņu raža. Ražu negatīvi ietekmēja arī krusa un sausums. Saimniecības pārstāvji prognozēja, ka vēlās zemenes varētu būt gatavas aptuveni vienas līdz divu nedēļu laikā. Vēlās zemenes bija skāris pavasara sals, bet tas nav ietekmējis stādus pārāk negatīvi.
“Augusta zemenes” pārvaldnieks ir SIA “Mad Nordic”. Kompānija 2022.gadā strādāja ar 160 756 eiro apgrozījumu, kas ir par 19,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi samazinājās par 58,9% un bija 1848 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Finanšu dati par pagājušo gadu vēl nav pieejami.
Kompānija “Mad Nordic” reģistrēta 2012.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. “Mad Nordic” vienīgā īpašniece ir Iveta Dzērve.
“Mālpils zemenes” 2022.gadā strādāja ar 618 178 eiro apgrozījumu, kas bija 2,5 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās vairākkārt un bija 159 024 eiro. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav pieejami.
Uzņēmums reģistrēts 2011.gadā, un 60% tā daļu pieder Gintai Apsītei, savukārt Santai Krauklei un Edijam Kleinbergam – katram pa 20%.
