“Šogad viņi ir pārspējuši paši sevi!” Grupai “OLAS” aizdomas par netaisnību “Zelta Mikrofona” žūrijas darbā 6
Interesantu tēmu aktualizējusi grupa “OLAS”, norādot uz vairākām, viņuprāt, nesaprotamām lietām “Zelta Mikrofona” vērtēšanā. Viņi par šo tēmu ierakstījuši video, kurā redzami arī ekrānuzņēmumi.
Grupas dalībnieki uzskata, ka jau otro gadu uzvarētāji tiek noskaidroti ne līdz galam godīgā ceļā.
“Pagājušā gadā “Zelta mikrofons” nenominēja mūsu dziesmu “Dzīvot kaifs” straumētāko ierakstu topā, kaut arī klausījumi mūsu dziesmai bija lielāki kā citiem nominantiem. Tajā reizē viņi veica “pārskaitīšanu” un atzina kļūdu. Zvanīja mums un no sirds atvainojās. Bet mēs redzam, ka “Zelta Mikrofons” no kļūdām nemācās un šogad ir pārspējuši paši sevi,” grupas dalībnieki stāsta īsajā video “TikTok” platformā.
Īsumā izsklāstā norādīts: nominācijā “Gada labākā dziesma” žūrijas locekļi bija nobalsojuši par to, ka grupas dziesma “Nārnija” ir nominantu pieciniekā. Bet žūrijas priekšsēdētājs Jānis Žilde esot bijis neizpratnē, un viņa draugam Normundam Vucānam “Nārnijas” atrašanās pieciniekā vispār bijis ļoti liels pārpratums.
Kas notika tālāk? “Tāpēc viņi savā mazajā trieciendiskusijā, ignorējot žūrijas viedokli, lēma izņemt mūsu dziesmu no nominantiem. Tieši tik vienkārši! Kāda sakritība! Dziesma, kuru ielika mūsu dziesmas vietā, izrādās Jāņa Žildes mīļākā dziesma. Rodas jautājums, kāda tad ir īsti jēga no žūrijas? “Zelta Mikrofonu” sponsorē Kultūrs ministrija no mūsu un jūsu nodokļu maksātāju naudas, un šai balvai ir jābūt supercaurspīdīgai un objektīvai.
Mēs jau zinām, ka “Zelta Mikrofons” mēģinās attaisnoties ar to, ka ir izmainījuši nolikumu, pieliekot punktu, kas nav bijis iepriekšējos gadus, ka viņi var veikt samērīgas izmaiņas, ja rodas pamatotas šaubas par rezultātu. Piedāvājam nolikumā uzreiz pievienot punktu, ka varam veikt izmaiņas, ja žūrija iebalso grupu “OLAS”.
Vēl viens interesants fakts: Jānis Žilde šogad ir saņēmis finansējumu no LAIPAS Austras balvas pasniegšanas ceremonijai. Un uzminiet, kas rīko Austras balvu! Mūsu “lielais pārpratums” – Normunds Vucāns. Bet tas vēl nav viss! Šogad šajā Austras balvā ir uzvarējusi grupa “KUBA”, kuras sastāvā ir Jānis Žilde. Un šo visu finansē arī Valsts Kultūrkapitāla fonds. Vai tas ir normāli?”
Video noslēgumā grupa saka paldies cilvēkiem, kuri palīdzējuši viņiem uzzināt šīs aizkulises. Mērķis gan neesot tagad panākt kādas balvas saņemšanu, svarīgāk esot šķitis neklusēt, jo esot aizdomas, ka šādi notiek ne tikai ar šo grupu.
LA.LV sazinājās ar pašu Jāni Žildi, lai uzzinātu viņa skatījumu uz šo situāciju. Jānis uzreiz norāda, ka varot atspēkot visu izskanējušo. Turpinājumā publicējam Jāņa stāstu.
“Diemžēl, ne tikai teātra vidē ir precedenti, kad tiek diskreditēta profesionāla žūrija, apšaubīts tās godaprāts, bet nomelnojoša gan anonīma, gan publiska dezinformācija šobrīd tiek vērsta arī pret mūzikas ierakstu balvas “Zelta Mikrofons” žūriju. Kā interesēs tas darīts, un kāda ir anonīmo rakstītāju un maldinošo video veidotāju motivācija?
Vispirms atgādināšu, ka “Zelta mikrofons” balvu piešķiršanas procesā nozares pārstāvju žūrija vērtē mūzikas ierakstu oriģinalitāti, māksliniecisko un tehnisko kvalitāti, saturu, inovāciju un ietekmi. Balvas mērķis ir izcelt mūziķu darbus, kas pārstāv visaugstāko mākslinieciskās izcilības līmeni, nevis tikai populārākos hitus. Atsevišķi mūziķi, kuri nav ieguvuši kārotās nominācijas, publiski izplatījuši patiesībai neatbilstošu, dezinformējošu materiālu, kurā apšauba žūrijas profesionalitāti, darba procesu, apmeloja žūrijas priekšsēdētāju un citus žūrijas locekļus, kritizējot žūrijas darbu un izvēles kopumā.
Grupas “OLAS” izplatītais video ir nepatiess, un tā mērķis ir maldināšana – video minētie nesaistītie fakti ir savērpti kopā labākajās propagandas tradīcijās, lai radītu vienu lielu viltus ziņu, manipulējot ar informācijas fragmentiem, pieņēmumiem un minējumiem. Pēdējos gados ar šādu propagandu esam saskārušies Ukrainas kara kontekstā, taču tagad tas sāk kļūt par normu arī Latvijas informatīvajā telpā.
Žūrija vērtē mūzikas ierakstu māksliniecisko kvalitāti, nevis straumējumus mūzikas servisos, komerciālos panākumus vai pārdoto koncertbiļešu skaitu. Tas ir bīstams precedents, kas rada palielina plaisu starp kritiķi un mākslinieku, mazina savstarpēju cieņu. Par žūrijas darba procesu Žūrijas locekļi tiek sadalīti kategoriju tērzētavās (čatos) pa žanriem (katrā kategorijā ne mazāk kā 7 žūrijas locekļi), kur viņi balsojot un piešķirot noteiktu punktu skaitu, izvirza nominantu desmitniekus.
Nolikumā iestrādāts punkts (5.1.1.f), ka žūrijai ir tiesības īsi pirms gada Top 5 katrā kategorijā izziņošanas, atkārtoti izvērtēt rezultātus un nepieciešamības gadījumā vēlreiz diskutēt un veikt samērīgas korekcijas, vēlreiz kopīgi balsojot. Tādējādi tiek veikta vēl papildu pārbaude, lai izvairītos no kļūdām. Arī nolikuma punkts 5.3. uzsver, ka “Auditori iesniedz žūrijai apkopotos TOP 5 jauktā secībā, savukārt TOP 6-10 īstā secībā rezultātu apstiprināšanai.
Žūrijai ir tiesības vērtējumus pārskatīt.” Tieši tā arī noticis grupas “Olas” gadījumā. Žūrijai, arī man personīgi, radās šaubas par dziesmas “Nārnija” atbilstību “Gada dziesmas” kritērijiem, un pēc diskusijām notika pārbalsošana, attiecīgi pēc pārbalsošanas Top 5 iekļuva 6.-7. vietas ieguvējas Elizabetes Gailes dziesma “Zinu, ka pāries”. Būtiski akcentēt, ka “Gada dziesmai” nolikumā iestrādāti pavisam konkrēti vērtēšanas kritēriji. 9.2. “Dziesmas atlases kritēriju veido divu faktoru kombinācija – augsta mākslinieciskā un satura kvalitāte, kā arī iespējamais/esošais komerciālais potenciāls jeb publiskā rezonanse”.
Tātad, lai arī dziesma atbilst kritērijam “rezonanse”, skaņdarbs neatbilst kritērijam “augsta mākslinieciskā un satura kvalitāte”. Par to žūrija atkārtotā balsojumā bija vienisprātis. Lai paskaidrotu līdzībās, var vilkt paralēles ar kino balvām – piemēram, lai cik biļetes pārdotas uz kādu pašmāju kino kases grāvēju, tas nav arguments, lai filmu izvirzītu “Lielajam Kristapam”. Kopumā žūrijas lēmumu pieņemšanas formāts pilnveidots pēdējos divos gados, lai neatkārtotu iepriekšējo gadu nepilnības, kad kāds acīmredzami labs darbs paliek aiz Top 5, vai kāds tiek ielikts neatbilstošā kategorijā. Šogad žūrijas darbs bijis īpaši intensīvs, un rezultējies iespējami labākajā kategoriju dalījumā pēdējos gados.
Kā mūzikas kritiķis jau kopš “Austras balvas” pirmsākumiem esmu bijis balvas žūrijā, arī palīdzējis pilnveidot šās balvas darbu un vērtēšanas principus, izņēmumi ir tikai tie gadi, kad pats esmu izdevis kādu mūzikas ierakstu. Tad no žūrijas rindām izstājos, tā notika arī šogad, jo klajā tika laists grupas “kuba” albums “laukumi”, kurā esmu viens no dalībniekiem. Esmu arī organizācijas LaIPA biedrs jau vairākus gadu desmitus, kas nozīmē, ka man ir tiesības pieteikties uz jebkuru LaIPA rīkotu konkursu. Arī KI konkurss pieejams visiem LaIPA biedriem. Kaut gan šogad “Austras” balvas žūrijas darbā nepiedalījos, lai palīdzētu nodrošināt pasākuma norisi, esmu sagatavojis pieteikumu Austras balvas nominantu koncerta dalībnieku finansējumam un stipendijai balvas ieguvējiem LaIPA Izglītības un kultūras atbalsta struktūrvienības konkursā.
Par finansējuma 2750 EUR apmērā piešķiršanu 2024. gada 3. septembrī lēma Izglītības un kultūras atbalsta struktūrvienības ekspertu komisija: Rūdolfs Budze, Kārlis Auzāns, Kārlis Būmeisters, Arnis Račinskis, Agnese Cimuška-Rekke, Petri Mannonen, Līva Pētersone-Kļaviņa, Guna Zučika, Juris Millers, Uģis Higo Glāzītis, Mārcis Auziņš, Kristīne Kleina, Katrīna Dimanta, Inese Saulāja-Dobele, Gints Stankevičs, Jānis Bukums, Egīls Šēfers. Izglītības un kultūras atbalsta struktūrvienības ekspertu komisijas priekšsēdētāja: Guna Zučika. Fakts, ka šogad “Austras” balvu ieguva “kuba” ir pilnīgi nesaistīts ar augstāk minēto. “kubas” albumu augstu novērtējuši ne tikai pašmāju kritiķi, bet arī ārvalstu mediji.”
Kas tad te notiek?@JanisZilde @ZeltaMikrofons pic.twitter.com/TA7Mxf0Wfb
— Dzintars Rudzītis (@Dziraa) December 27, 2024
