“Valdības rīcība nesaskan ar vārdiem, un solītie pabalsti ir mīts.” Skaistumkopšanas nozari dzen pagrīdē 18
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tradicionāli decembris skaistumkopšanas nozarei ir bijis pļaujas laiks. Ziemassvētku un Jaungada balles darbavietās, svinības draugu lokā, plašs kultūras pasākumu piedāvājums – pats kalendārs šajā laikā pieprasīja pastiprinātu skaistumu, tvirtumu un iznešanos. Šogad tā vairs nav.
Valdība 17. decembrī pilnībā aizliedza skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu līdz 11. janvārim. Šai nozarei tas varētu nozīmēt arī plašus bankrotus.
Kad pagājušajā nedēļā zvanīju skaistumkopšanas saloniem, tikai retajam atradās brīdis sarunai. Padzirdējuši, ka rit pēdējās dienas, kad ļauts strādāt, katrs cenšas darboties ar maksimālo jaudu. Manis aptaujātie saloni par klientu trūkumu nesūdzas arī šajā skarbajā laikā, lai arī norāda, ka daudzi pieraksti tiek pārcelti, jo cilvēki epidēmijas apstākļos vairās no sociāla kontakta vai, strādājot attālināti, nolemj ietaupīt un izvēlēties pakalpojumu retāk.
Lielākoties šajā krīzes situācijā skaistumkopšanas nozares uzņēmumiem palīdz izdzīvot kāds papildu ienākumu avots. Katram salona saimniekam ir zināms arī kāds bēdu stāsts par nozarē strādājošajiem patentmaksas maksātājiem, kas nav kvalificējušies valsts atbalstam, bijuši spiesti ar saviem pakalpojumiem aiziet pagrīdē vai pārtraukuši darbību vispār.
Novembra beigās tieši skaistumkopšanas nozare bija viena no tām, kas visaktīvāk protestēja pret ierobežojumiem sniegt pakalpojumus.
Tika sarīkots pat pikets pie Saeimas. Prasības bija pamatotas, jo nesaprotamu iemeslu dēļ frizieriem bija ļauts turpināt darbu, bet citi skaistuma kopēji bija spiesti savu salonu durvis slēgt. Decembra sākumā šī netaisnība tika labota un atļauto skaistumkopšanas pakalpojumu spektrs tika paplašināts. Taču prieki bija īsi, jo strādāt pierastajā režīmā nozare spēja vien divas nedēļas – līdz 17. decembrim.
Riskē aiziet pagrīdē
Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone par valdības attieksmi pret nozari izsakās ļoti kritiski, pārmetot veselības ministrei nekompetenci, bet Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam – kaitniecisku, birokrātisku neiedziļināšanos un neieinteresētību valsts atbalsta sniegšanā.
“Ir cilvēki, kuriem ir jāpieņem lēmumi un šie lēmumi ir jāformulē tā, lai tie būtu skaidri saprotami,” uzsver Renāte Reinsone.
“Valdības lielākā problēma ir komunikācija, un situāciju vēl sarežģītāku padara tas, ka valdības neviennozīmīgi traktējamos lēmumus atšķirīgi interpretē arī masu mediji.” Viņa stāsta, ka jau pavasarī nozares asociācijas kopā ar Veselības inspekciju izstrādājušas rekomendācijas, kādas darbā ar klientu Covid epidēmijas apstākļos jāievēro skaistumkopšanas saloniem.
“Taču paziņojumi, kādus novembrī redzējām no Veselības ministrijas puses, un tas, ka pēkšņi tika apturēts nozares darbs, liecina, ka ministrijā neviens ar iepriekš izstrādāto kārtību nav iepazinies,” saka Renāte Reinsone.
“Vēl vairāk – veselības ministre skaidri demonstrēja, ka viņai nav nekādas izpratnes par skaistumkopšanas nozares darba specifiku. Šķiet, ka ministre nezina pat to, ka kosmētiķi, skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā un podologi, tāpat kā citas ārstniecības personas, pakļaujas ar veselības aprūpi saistīto likumu un normatīvo aktu prasībām.”
Asociācijas prezidentes rīcībā ir arī informācija, ka skaistumkopšanas nozares speciālisti, kas piesakās dīkstāves pabalstu izmaksai, nereti saņem atteikumus.
“Valdības rīcība nesaskan ar vārdiem, un solītie pabalsti ir mīts. Aizpildiet šo veidlapu, aizpildiet to veidlapu… Tas ir apzināti radīts mehānisms, lai pabalstus nevajadzētu izmaksāt,” sašutumu pauž Renāte Reinsone.
“Arī par apgrozāmo līdzekļu subsīdiju piešķiršanu, kas ļautu norēķināties par telpu īri un komunālajiem maksājumiem, valda neziņa. Arī man ir savs uzņēmums, un esmu viena no tām, kam pabalsts ticis atteikts.” Asociācijas prezidente pauda bažas, ka pašreizējā situācija beigsies ar totālu regresu skaistumkopšanas nozarē – tiks zaudētas visas iestrādnes, kas līdz šim veiktas nozares sakārtošanai.
“Valsts neklausās tajā, ko saka nozare, un arī atbalstu nesniedz. Šādos apstākļos skaistumkopšanas nozare, lai izdzīvotu, būs spiesta iet atpakaļ pagrīdē. Tas nozīmē treknas svītras pārvilkšanu pēdējo gadu virzībai uz vispārēju skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un legālu darbību, kas vienlaikus bija arī garantija pakalpojumu drošumam,” tik pesimistiska ir Renātes Reinsones prognoze.
Glābj papildbizness
Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēja “Saules salona” īpašniece Ingrīda Kosīte stāsta, ka uzņēmumam šī gada sarežģītajā situācijā izdzīvot palīdzējusi tirdzniecība: “Par laimi, esam pārstāvji pazīstamam kosmētikas zīmolam. Ja nebūtu ienākumu no tirdzniecības, mēs jau būtu aizgājuši pa burbuli.”
Salona saimniece arī atklāj, ka viņas ikdiena krīzes laikā aizrit nemitīgos cīniņos. “Cenšamies panākt, piemēram, nomas maksas samazinājumu, kas mūsu 320 kvadrātmetrus plašajam salonam ir būtisks izdevumu postenis,” tā Ingrīda Kosīte.
“Nevarētu teikt, ka izīrētājs nav pretimnākošs, tomēr arī viņš grib rēķināties ar noteiktu ieņēmumu apjomu.” Arī “Saules salons” ir viens no tiem, kam pagaidām nav veicies tikt pie solītā valsts atbalsta.
“Kaut kādu iemeslu dēļ mums tas tiek atteikts,” stāsta Ingrīda Kosīte. “Zinu, ka arī šajā reizē grāmatvede ir sagatavojusi dokumentus iesniegšanai, tomēr lielas cerības uz valsts atbalstu neliekam. Daudzi no mūsu meistariem ir pašnodarbinātie. Līdz ar to viņu grāmatvedība ir pašu rokās, cik zinu, arī viņiem lielākoties nav izdevies tikt pie kompensācijām.”
Maina darbinieku statusu
Salons “House of Nails”, kas specializējas manikīra un pedikīra pakalpojumu sniegšanā, ir viens no tiem skaistumkopšanas nozares uzņēmumiem, kam rudens pusē ir izdevies saņemt dīkstāves pabalstu.
“Mēs maksājam ļoti lielus nodokļus,” stāsta salona vadītāja Sabīne Puķīte. “Jau pēc pavasara pieredzes sapratām, ka uzņēmumā nepieciešamas izmaiņas, lai mēs krīzē varētu droši pasargāt savus darbiniekus. Piedāvājām mūsu manikīra un pedikīra speciālistēm no pašnodarbināto statusa kļūt par uzņēmuma darba ņēmējām. Tas šajos apstākļos ir attaisnojies.”
Tomēr arī viņa piebilst, ka dīkstāves pabalsta izmaksu uzņēmums gaidījis ļoti ilgi, savukārt apgrozāmo līdzekļu subsīdijas, kurām uzņēmums veiksmīgi pieteicies, tiekot solītas tikai “kaut kad janvārī”.
“Tas apgrūtina kārtējo maksājumu veikšanu, piemēram, par telpu īri,” sūrojas salona vadītāja. “Par laimi, vismaz pieraksts mums ir pilns.” Viņa gan pauž bažas, ka darbība varētu tikt no jauna apturēta, tobrīd vēl nezinot, ka jau nākamajā dienā valdība tiešām pieņems šādu lēmumu.
“Ja salonus atkal slēgs, visgrūtāk izdzīvot būs lielajiem uzņēmumiem,” prognozē Sabīne Puķīte. “Viņu ikdienas izdevumi ir apjomīgi, un brīdī, kad naudas plūsma apstājas, šos līdzekļus vienkārši nav kur ņemt.”
Uzsvars uz mācībām
Imidža skola – studija “Unastyle”, kas citkārt aktīvi zibinās dažādu TV šovu titros, jo rūpējusies par dalībnieku stilu un izskatu, šajā krīzes periodā pastiprināti koncentrējas uz mācību darbu. “Šobrīd uzņēmumā vienīgi skola sniedz stabilus ienākumus,” stāsta “Unastyle” direktore Una Bernatoviča.
Viņa arī skaidro, ka attālināto mācību sagatavošana prasa no darbiniekiem papildu laiku, līdz ar to dažādas stila konsultācijas vai, piemēram, dekoratīvās kosmētikas lietošanas meistarklases studija cenšas organizēt attālināti vai pārcelt uz nākamo gadu. Jau tagad viņa rēķinās, ka šis mācību gads skolā būs ilgāks nekā ierasti.
“Kopš decembra mums ir liegts organizēt praktiskās nodarbības, kas atsevišķu profesiju apguvi padara neiespējamu, jo nevar iemācīt, piemēram, frizieri griezt matus attālināti,” skaidro studijas direktore.
Jauno gadu skaistumkopšanas nozare tomēr gaida ar labām domām. “Ceram, ka beidzot viss šis murgs beigsies un atsāksies normāla dzīve,” saka “Saules salona” īpašniece Ingrīda Kosīte.
“Cilvēki ir tik ļoti noilgojušies, lai varētu dzīvot tā, kā ir ierasts.” Arī “Unastyle” direktore Una Bernatoviča ir noskaņota nepadoties: “Kā uzņēmējs tu saproti, ka nedrīksti nolaist rokas. Tev ir jācīnās un jākuļas: kā tām divām vardēm pa krējuma podu – kamēr tiek sakults sviestā!”
