Šogad strauji sarukusi banku spēja kreditēt uzņēmumus, liecina kreditēšanas indeksa dati 0
Laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam būtiski augusi uzņēmumu spēja un vēlme aizņemties, liecina Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā.
Šajā periodā kreditēšanas indekss uzņēmumiem kāpis vairāk nekā divas reizes straujāk nekā privātpersonām, apliecinot globālās ekonomiskās augšupejas pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
Tiesa, tāpat kā Latvijas iedzīvotāji, arī uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi optimistiski, un spēja aizņemties kopumā ir lielāka nekā vēlme izmantot aizņēmumu.
Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas izstrādātā indeksa jaunākajiem datiem kreditēšana uzņēmējdarbības segmentā šogad ir turpinājusi augt, paaugstinoties no 107 punktiem pērn uz 110 indeksa punktiem šogad. Taču izaugsme bijusi nedaudz lēnāka nekā 2017. gadā.
Vienlaikus uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties 2018. gadā piedzīvojusi līdz šim straujāko kāpumu, ļaujot indeksa rādītājiem pakāpties attiecīgi līdz 127 punktiem (+14,6 indeksa punkti) un 116,7 punktiem (+9,7).
Kraso pieaugumu uzņēmēju kredītspējai un vēlmei aizņemties veicinājusi gan valsts kopējā ekonomiskā attīstība, gan uzņēmumu peļņas palielināšanās, kas cieši saistīta ar gada sākumā īstenoto nodokļu reformu.
Tāpat pozitīvas sekas atstājuši arī valsts īstenotie tiesiskās vides sakārtošanas pasākumi, kas ļāvuši sarukt, piemēram, ierosināto maksātnespējas procesu skaitam juridiskām personām.
Īstais brīdis kāpināt attīstību
Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētāja un bankas “Citadele” valdes locekle Santa Purgaile norāda, ka Latvijā šobrīd ir vērojami īpaši labvēlīgi apstākļi uzņēmumu attīstības plānu īstenošanai.
Tas skaidrojams ar to, ka valstī ilgstoši valda gan stabila, uz izaugsmi vērsta ekonomiskā situācija, gan plašais ārējo finanšu atbalsta instrumentu piedāvājums, kas pieejams uzņēmējiem.
“Ir īstais brīdis, lai kāpinātu uzņēmumu attīstības tempus un tam izmantotu ne vien pašu resursus, bet arī dažādus valsts un privātos finanšu atbalsta instrumentus,” uzsver Purgaile.
Taču šo izdevību izaugsmei izmanto vien retais. Iemesli šādai piesardzībai mēdz būt dažādi – dažkārt tā ir uzņēmumu vadības izvēlēta stratēģija, dažkārt tas ir izpratnes trūkums, kurš finanšu atbalsta instruments konkrētajam uzņēmuma dzīves ciklam ir vispiemērotākais, bet citkārt tā ir uzņēmumu finanšu veselība.
“Jāatzīmē gan, ka ēnu ekonomika joprojām ir šķērslis, lai veiksmīgi piesaistītu ārējo finansējumu, tomēr arvien vairāk uzņēmumu ir spējīgi uzņemties saistības, pateicoties godprātīgai uzņēmējdarbības praksei, stabilai ienākumu plūsmai un caurspīdīgai līdzekļu izcelsmei,” skaidro Purgaile.
Ēnu ekonomikas pieaugums
Kā liecina Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā, 2018. gadā izmaiņas vērojamas arī finanšu sektorā. Komercbanku spēja kreditēt uzņēmumus šogad sarukusi par 5,4 indeksa punktiem, bet vēlme – par 7 punktiem.
To ietekmējis ēnu ekonomikas pieaugums valstī, kā arī izmaiņas banku sektora regulējumā gan Eiropas, gan nacionālā līmenī, kas paredz vēl stingrākus nosacījumus un prasības bankām. Tiesa, lielākajām komercbankām Latvijā spēja kreditēt uzņēmumus nav samazinājusies tik strauji kā sektorā kopumā.
Tas apliecina, ka uz kopējo banku sektora situāciju zināmu ietekmi ir atstājusi šogad īstenotā mērķtiecīgā risku samazināšanas politika un nerezidentu noguldījumu apjoma samazināšanās.
Tajā pašā laikā pētījumā “Citadele Index” Latvijas vietējie uzņēmēji ir norādījuši, ka, pēc viņu pieredzes, banku vēlme kreditēt nav mainījusies vai pat ir palielinājusies: 38% uzņēmēju norādījuši, ka tā nav mainījusies, bet 21% uzņēmēju atzinuši, ka banku kredīti pēdējā gada laikā ir kļuvuši pieejamāki.
“Šie rezultāti apliecina, ka vietējie uzņēmumi praksē banku veiktās risku samazināšanas ietekmi izjūt daudz mazāk un kredītlīdzekļu pieejamību vērtē ar pozitīvu tendenci,” saka Santa Purgaile.
Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā ir unikāls un komplekss mērījums, kas raksturo Latvijas uzņēmēju spēju un vēlmi aizņemties, kā arī banku sektora spēju un vēlmi kreditēt.
Tā ietvaros kopumā analizēti 16 dažādi rādītāji, piemēram, maksājumu kavējumi, ierosināto maksātnespējas lietu skaits juridiskām personām, ēnu ekonomikas īpatsvars, banku sektora finanšu dati, uzņēmēju noskaņojums u.c., tādējādi veidojot pilnvērtīgu ainu par kreditēšanas kā ekonomikas dzinējspēka komplicētību.
Finanšu nozares asociācija indeksu izstrādājusi, sadarbojoties ar virkni vadošo Latvijas speciālistu ekonomikas un kreditēšanas jomā, kā arī analizējot labākos starptautiskās prakses piemērus.
Finanšu nozares asociācija ir sabiedriskā organizācija, kas pārstāv Latvijas finanšu, tehnoloģiju un saistīto nozaru uzņēmumus nacionālajā un starptautiskajā līmenī.
Šobrīd Finanšu nozares asociācija apvieno lielāko daļu finanšu nozares uzņēmumu, t.sk. tehnoloģiju un saistīto nozaru uzņēmumus.
