Šogad sertificēts ārsts par slodzes darbu saņems 1079 eiro, bet māsa – 714 eiro 0
Šogad sertificēts ārsts par slodzes darbu bez piemaksām saņems 1079 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet sertificēta māsa – 714 eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) apkopotā informācija par mediķu atalgojumu.
Pērn sertificēts ārsts par slodzes darbu bez piemaksām saņēma 899 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet māsa 595 eiro, proti, par 20% mazāk nekā šogad.
Pagājušā gada beigās Saeima un valdība veica vairākus soļus, lai palielinātu mediķu darba samaksu par 20% jau no šī gada 1.janvāra. Saeima pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, nosakot valdībai uzdevumu rast finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai turpmākos trīs gadus. Savukārt valdība pieņēma mediķu atalgojuma palielināšanai nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos. Turklāt Finanšu ministrija atradusi arī palielinājumam nepieciešamo finansējumu 87,5 miljonu eiro apmērā.
Šodien stājas spēkā grozījumi divos MK noteikumos – Noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām, kā arī Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā. Pirmajos noteikumos tiek nodrošināts zemākās noteiktās mēnešalgas palielinājums katrā kvalifikācijas kategorijā par 20%, bet otros – vidējās darba samaksas palielinājums tarifā par 20%.
Pēc ministrijas aprēķiniem, šogad sertificēts ārsts par slodzes darbu ar piemaksām saņems vidēji 1856 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet reģistrēts ārsts jeb rezidents – 1350 eiro. Sertificēta māsa un ārsta palīgs par slodzi ar piemaksām šogad vidēji saņems 1114 eiro, bet reģistrēta māsa vai ārsta palīgs – 810 eiro.
Vienlaikus ministrijā uzsver, ka konkrētu atalgojuma apmēru māsām un ārstiem nosaka tieši ārstniecības iestādes. Nacionālais veselības dienests, slēdzot līgumus ar ārstniecības iestādēm, gan norāda, ka VM piešķirtais finansējums paredzēts darba samaksas palielināšanai mediķiem, kuru darba samaksa nepārsniedz četras vidējās mēnešalgas tautsaimniecībā.
Kā norāda ministrijā, atalgojuma palielinājums turpmākajos gados ir viens no būtiskākajiem soļiem, lai risinātu problēmas ar cilvēkresursu trūkumu nozarē, jo stacionāro ārstniecības iestāžu ārstniecības personu kopējam skaitam ir strauja negatīva dinamika.
Pēc VM paustā, cilvēkresursu trūkumus saistīts ar esošo ārstniecības personu novecošanos, kā arī zemo darba samaksu. Vienlaikus “kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu iespējams nodrošināt tikai tad, ja ārstniecības iestādei ir pietiekams skaits profesionālu speciālistu, kuri strādā vienotā saliedētā komandā, kur ikviens no dalībniekiem funkcionē patstāvīgi un atbildīgi, skaidri apzinoties sava darba uzdevumus un kopējo sasniedzamo mērķi”.
Ministrijā uzsvēra, ka ārstniecības personas ir vērtība, bez kuriem nav iespējams nodrošināt ārstniecību. “Kopumā esošais ārstniecības personu skaita nodrošinājums rada nopietnu apdraudējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nākotnē. Vissatraucošākā situācija ir ar māsu nodrošinājumu. Konkurētspējīgs atalgojums ārstniecības personām ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas ietekmē veselības nozares cilvēkresursu nodrošinājumu veselības aprūpes sistēmā,” skaidroja VM.
Pēc VM paustā, lai mazinātu tendenci ārstniecības personu aizplūšanai uz privāto sektoru un aktīvāk veicinātu paaudžu nomaiņu, ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai līdz 2023.gadam nepieciešams novirzīt 500,8 miljonus eiro, nodrošinot, ka 2021.gadā ārstu un funkcionālo speciālistu vidējā darba samaksa sasniedz divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu, ārstniecības un pacientu aprūpes personu darba samaksa sasniedz 60%, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu vidējā darba samaksa – 40% no ārstu un funkcionālo speciālistu vidējās darba samaksas.
