Šogad policijā reģistrēti 18 gadījumi par dažāda veida agresiju pret mediķiem, politiķiem un žurnālistiem 32
Šogad Valsts policijā (VP) reģistrēti 18 gadījumi par dažāda veida agresijas izpausmēm pret mediķiem, amatpersonām un žurnālistiem, otrdien Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē norādīja VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ansis Pumpurs.
Starp šīm izpausmēm ir, piemēram, neslavas celšana un draudu izteikšana.
Deviņos gadījumos vēršanās notikusi pret mediķiem, un lielais vairums ir reģistrēts rudenī, kad valsts ieviesa pastiprinātus Covid-19 ierobežojumus. Trīs gadījumos sākti kriminālprocesi, bet pārējos gadījumos – administratīvā pārkāpuma procesi, vai arī situācija atrisināta uz vietas bez tālākas eskalācijas.
Tāpat šogad policija reģistrējusi gadījumu, kad draudi izteikti tiesu izpildītājam.
Savukārt vēl trīs gadījumos draudi izteiktie žurnālistiem Ingai Spriņģei, kā arī portālā “Tvnet” un telekanālā “TV24” strādājošajiem. Šie gadījumi saistīti ar agrāk tiesāto Jāni Sondoru, kuru policija nesen aizturēja par agresīvu vēršanos pret Saeimas deputātu Juri Pūci (AP).
Šajos gadījumos situācija ir dažāda – ir atteikums ierosināt kriminālprocesu, sākts administratīvais process un vēl vienā gadījumā par huligānismu plānots ierosināt kriminālprocesu.
Tāpat šogad reģistrēti pieci gadījumi, kad izteikti draudi, celta neslava vai veikts huligānisms pret politiķiem vai augsta līmeņa amatpersonām.
Oktobrī VP priekšnieka Armanda Ruka izplatītajā paziņojumā norādīts, ka policija bargi vērtēs naidīgus komentārus, vajāšanas izpausmes un draudus, kas vērsti pret mediķiem, policistiem, citu dienestu kolēģiem, apsargiem, augstākajām valsts amatpersonām un žurnālistiem.
Apakškomisijas sēdē otrdien notika aktīvas diskusijas par to, vai nepieciešami uzlabojumi likumos, lai efektīvāk sauktu pie atbildības agresijas izraisītājus. Apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) norādīja, ka agresija notiek ne tikai klātienē, bet arī internetā, tāpēc viņš vēlējās saprast, kas neļauj pret to efektīvāk vērsties, proti, vai policijai un prokuratūrai trūkst izpratnes vai arī tā ir likuma normu neesamība.
Pumpurs skaidroja, ka agresijas internetā ir ārkārtīgi daudz, un vairāk negatīvas attieksmes ir pret amatpersonām un politiķiem, jo komentāros un sociālo tīklu grupās tiek apspriesti dažādi politiski lēmumi un norises.
Administratīvo pārkāpumu procesos brīdinājums un naudas sods ne vienmēr sasniedz mērķi, jo ir pārkāpēju kategorija, kura klaji ignorē šos sodus. Tāpat tiesu izpildītājiem ir grūtības piedzīt naudas sodus.
Tāpat problēma esot tajā, ka, policijai izbeidzot kriminālprocesus par agresīvām darbībām – draudu izteikšanu, huligānismu vai tamlīdzīgām darbībām, pēc tam likumsargiem ir grūtības personu saukt pie administratīvās atbildības.
“Ja darbības ir tādas, par kurām nav Krimināllikumā paredzēta atbildība, tad saukt pie administratīvās atbildības nevarēsim, jo administratīvajā kārtā atbildība ir tikai par sīko huligānismu, maznozīmīgu miesas bojājumu nodarīšanu un nepakļaušanos policijai,” norādīja Pumpurs.
Vienlaikus Pumpurs nenoliedza, ka ir gadījumi, kad policijai nedaudz pietrūkst izpratne par normu piemērošanu, un šī iekšējā problēma ir jārisina.
“Nozaru likumi ir daudz, un uzreiz orientēties likumos atbildības piemērošanā [policijas] darbinieki ne vienmēr spēj,” norādīja policijas pārstāvis.
VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes galvenā inspektore Antra Stradiņa apgalvoja, ka Krimināllikuma normas par draudiem izdarīt slepkavību vai vajāšanu piemērojamas, ja ir personai pamats baidīties.
“Vienkāršās dusmās izteikta frāze par personas nosišanu automātiski nenozīmē, ka policija šo cilvēku uzreiz varēs saukt pie atbildības, jo policijai ir jāpierāda, ka šie draudi ir reāli. Tas nozīmē, ka jābūt jau iepriekš veiktām darbībām, piemēram, šaujamierocim līdzīga priekšmeta pielietošana,” skaidroja Stradiņa.
“Mums ir jāizmeklē šī subjektīvā puse. Kriminālprocesa laikā tiek noskaidrots, vai bijusi subjektīvā puse, tāpēc katra situācija tiek vērtēta individuāli. Ja personu nepamierina policijas lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, tad persona var vērsties ar sūdzību prokuratūrā,” klāstīja Stradiņa.
Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska savukārt norādīja, ka līdz šim TM nav saņēmusi informāciju par grūtībām draudu un agresijas gadījumā piemērot Krimināllikuma normas. Patlaban Krimināllikumā ir vairāki panti, kurus var piemērot atkarībā no notikuma apstākļiem.
“Līdz ar ko pirmsšķietami normatīvais regulējums pastāv, tāpēc tas vienkārši jāņem un jāpiemēro,” uzsvēra Gratkovska un piebilda, ka jebkura Krimināllikuma norma ir piemērojama neatkarīgi no vides, kur nodarījums paveikts.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns apakškomisijas sēdē aicināja deputātus būt aktīvākiem un skaidri likumos paredzēt normas, par ko tieši cilvēkiem var draudēt atbildība. Pretējā gadījumā Stukānu māc bažas, ka “viss beigsies ar šodienas parunāšanu un praksē nekas nemainīsies”.
“Nav tā, ka policija un prokuratūra nesaprot vai negrib piemērot likuma normas. Uzrakstiet skaidras normas. Pasakiet, kas ir slikti, lai varam piemērot skaidras normas,” norādīja Stukāns.
Ņemot vērā minēto, Judins sēdes beigās norādīja, ka, iespējams, būs tomēr jāgatavo priekšlikumi par administratīvās atbildības pastiprināšanu, tostarp par agresīvu rīcību sociālajos tīklos. Arī Iekšlietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka ministrija varētu gatavot grozījumus tiesību aktos administratīvās atbildības paredzēšanai par naida izpausmēm.
