Šogad plānots uzcelt 15% no “Rail Baltica” pamattrases visā Baltijā; Latvijā – 13 kilometrus 42
Šogad plānota būvniecība 15% no “Rail Baltica” pamattrases visā Baltijā, aģentūru LETA informēja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” pārstāvji. “RB Rail” norāda, ka Latvijā starptautiskā konkursā jau ir izvēlēts būvnieks un būvinženieris par vairāk nekā 200 kilometriem pamattrases un notiek sagatavošanas darbi būvniecībai dienvidu posmā, lai uzsāktu būvniecību pirmajiem 13 kilometriem.
Savukārt Igaunijā sākta pamattrases izbūve 22 kilometru posmā, noslēguma stadijā ir būvniecības iepirkumi 52 kilometriem un šogad plānots izsludināt būvniecības iepirkumus vēl 30 kilometriem pamattrases. Līdz ar to pamattrases apjoms, kuram būs izvēlēts būvnieks, sasniegs 102 kilometrus.
Vienlaikus Lietuvā notiek pamattrases izbūve 29 kilometru garumā ar mērķi līdz gada beigām būvniecību uzsākt kopumā 70 kilometriem. Tāpat plānots uzsākt publiskā iepirkuma procedūras Šveicarijas-Šētas posma būvdarbiem, kā arī atsevišķiem būvobjektiem posmā Kauņa-Lietuvas/Polijas robeža.
Lai paātrinātu būvniecības īstenošanu, iecerēts izsludināt apvienotos projektēšanas un būvniecības iepirkumus. Iepirkumi “Rail Baltica” infrastruktūras elektrifikācijai un vilcienu vadības un signalizācijas sistēmu nodrošināšanai notiek atbilstoši grafikam, norāda uzņēmumā.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) finanšu perioda no 2021.gada līdz 2027.gadam trešajā uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) apstiprinājusi finansējumu 346,1 miljona eiro apmērā “Rail Baltica” projekta īstenošanai Latvijā.
Finansējums paredzēts prioritāro “Rail Baltica” aktivitāšu realizācijai Latvijā. No kopējā piešķīruma projekta īstenošanai Latvijā 252 miljoni eiro piešķirti dienvidu posma (Misa-Lietuvas robeža) pamattrases būvniecībai un 38 miljoni eiro Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.
Līdzfinansējums paredzēts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži-Misa un Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei. Tāpat papildu finansējums piešķirts daļai no būvdarbu uzraudzības pakalpojumiem un būvniecības novērtējumiem, iepriekš informēja Satiksmes ministrijā.
LETA jau ziņoja, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
