Šogad par 70% audzis apdrošināšanas atlīdzības apjoms par nelaimes gadījumiem darbā 6
Šogad par gandrīz 70% pieaudzis vidējās apdrošināšanas atlīdzības apjoms par nelaimes gadījumiem darbā, aģentūru LETA informēja apdrošināšanas sabiedrības “Ergo” pārstāvji, atsaucoties uz apkopotajiem atlīdzību datiem.
Kompānijā skaidro, ka straujais kāpums saistīts ar to, ka “Ergo” pieteikts lielāks skaits smagāku darbavietās gūto traumu nekā pērn. Nopietnākie no šiem nelaimes gadījumiem notikuši, strādājot augsta riska nozarēs, un gūti kritienos no augstuma, saskarsmē ar dažāda veida tehniku, kā arī ceļu satiksmes negadījumos.
Līdz septembra sākumam “Ergo” atlīdzībām pieteiktas 219 darba traumas, kas veido ap 12% no visiem nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem.
Kopējās Valsts darba inspekcijā (VDI) reģistrēto darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits pēdējos gados bijis stabili augsts, pērn iezīmējot nedaudz lejupejošu tendenci. Proti, 2023.gadā reģistrēti 2238 nelaimes gadījumi darbā, kas ir par 109 gadījumiem jeb 5% mazāk nekā gadu iepriekš. Darba traumas visbiežāk piedzīvotas apstrādes rūpniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē, tirdzniecībā un būvniecībā. Tieši šajās augsta riska nozarēs gūtas arī smagākās no šogad “Ergo” pieteiktajām darba traumām.
“Ergo” Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene skaidro, ka darbavietās notikušo nelaimes gadījumu skaitā nav būtiskas izmaiņas – tas ir mainījies proporcionāli “Ergo” klientu skaita pieaugumam, taču 2024.gads iezīmējis citu tendenci – darbā gūts vairāk ļoti smagu traumu un līdz ar to palielinājies arī vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs – no 278 eiro pērn uz 471 eiro šogad līdz septembra sākumam.
Lielākā atlīdzība par darba traumu 4410 eiro apmērā šogad izmaksāta celtniecības nozarē, kad pēc kritiena no 2,5 metru augstuma darbinieks guva smagu galvas traumu. Citi lielākie ievainojumi gūti rūpniecības, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē, piemēram, darbiniece cietusi ceļu satiksmes negadījumā, par ko izmaksāta 3073 eiro atlīdzība, savukārt par kājas traumu, kas notikusi, paslīdot uz apledojušas virsmas, izmaksāti 2074 eiro.
Kopumā smagāko “Ergo” pieteikto traumu topa augšgalā ir visdažādākie kritieni, kā arī sadursmes ar tehniku. Tā, piemēram, pēc sadursmes ar traktoru kādā rūpniecības uzņēmumā darbinieks guva iegurņa kaula lūzumu, bet citā, vairumtirdzniecības uzņēmumā, vīrietim aizķērās kāja, izkraujot preci no 1,5 metrus augsta kravas auto lifta, kā rezultātā darbinieks nokrita, gūstot politraumu, tostarp galvas sasitumus. Kādā noliktavā divu elektrisko palešu ratiņu sadursmes dēļ darbinieks guva kaulu lūzumus.
Pēc VDI datiem, biežākie nelaimes gadījumu cēloņi darbā saistīti ar nedrošu cilvēka rīcību un trūkumiem darba organizācijā.
Rubene informē, ka nereti tiek saņemti arī atlīdzību pieteikumi par savainojumiem, kas notiek salīdzinoši drošā darba vidē – birojā. Visbiežāk tie ir kritieni pa kāpnēm, kuru dēļ notiek lūzumi un izmežģījumi. Bet, vairums darba traumu tiek gūtas jau minētajās augsta riska nozarēs, kur darba vide ir riskantāka, tādēļ darba drošībai jāpievērš sevišķi liela uzmanība.
Rubene piebilst, ka vēl pirms dažiem gadiem vidējā apdrošinājuma summa, ko darba devēji izvēlējās darbinieku nelaimes gadījumu apdrošināšanai, bija 3000 – 4000 eiro, bet tagad arvien biežāk tā sasniedz 7000 – 10 000 eiro apmēru.
“Ergo” pērn Baltijā bija trešais lielākais risku apdrošinātājs ar tirgus daļu 14%. Pērn “Ergo” Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopējais parakstīto prēmiju apmērs sasniedza 358 miljonus eiro.
Latvijā strādā risku apdrošinātāja “Ergo Insurance” un dzīvības apdrošināšanas kompānijas “Ergo Life Insurance” filiāles, kuras 2023.gadā apdrošināšanas bruto prēmijās parakstīja kopumā 89,908 miljonus eiro, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2022.gadā.
