Šogad Latvijā varētu būt vidēja vai pat laba graudu raža 0
Latvijas graudkopji šogad varētu ievākt vidēju vai pat labu graudu kopraža, ja vien neuznāks nozarei nelabvēlīgi laika apstākļi, ceturtdien Valmieras Attīstības aģentūras sadarbībā ar banku “Citadele” rīkotajā informatīvajā pasākumā “Saimnieku brokastis”, informējot par aktualitātēm graudkopības nozarē, sacīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Viņš teica, ka pērn laika apstākļu ziņā Latvijā pārspēti karstuma un sausuma rekordi, līdz ar nozarei neizdevās ievākt plānoto ražas apmēru, un daļai graudkopju neizdevās graudus pārdot par tādu cenu, kā bija iecerēts. Taču Latvijā pagājušā gada rudenī iesēts daudz ziemāju, pateicoties sējai īpaši labvēlīgajiem laika apstākļiem – sausajam un garajam rudenim, kad varēja daudz paveikt.
“Ziema līdz šim ir bijusi relatīvi maiga, līdz ar to ir cerības, ka sējumi varētu būt ziemu pārcietuši labā stāvoklī. Vēlāk noteikti sēs arī vasarājus. Ja nenotiks tik ārkārtējas dabas kataklizmas, kādas bija pērn, jāgatavojas kā minimums vidējai, bet varbūt pat labai ražai,” viņš sacīja. Laika apstākļi ir tuvu optimālajiem – ne pārāk silts, ne pārlieku vēss.
Jansons aģentūrai LETA teica, ka prognozes par to, kāds šis gads nozarei būs, ir cerīgas. “Būtiskākais ir labvēlīgie apstākļi sējai pērn rudenī, kuriem pateicoties varēja sasēt plānoto ziemāju apmēru un vēl vairāk,” teica “VAKS” valdes priekšsēdētājs.
Viņš teica, ka tikmēr graudu cenas nākotnes darījumiem pēdējā mēneša laikā pasaules biržās ir kritušās par 10-15 eiro tonnā. Tas ir saistīts labvēlīgiem laika apstākļiem dažādos graudu audzēšanas reģionos un lieliem graudu uzkrājumiem pasaules līmenī.
Komentējot nozares šā gada izaicinājumus, Jansons norādīja, ka negatīvi vērtējami mazāki platību maksājumi par hektāru zemes, jo tādējādi var samazināties Latvijas graudkopju konkurētspēja. “Mazāk labvēlīgo apvidu atbalsta vairāk nav, jo naudas nav,” teica Jansons. Viņš gan noliedza, ka tamdēļ daļa graudkopju varētu pārtraukt nodarboties ar graudkopību. Daudz kas ir atkarīgs no citiem globālajiem procesiem, tostarp tirdzniecības kariem starp ASV un Ķīnu, kas nozarei ir nepatīkami, jo var ietekmēt graudu cenas.
Komentējot Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi nozarē, viņš teica, ka graudkopji turpina investēt attīstībā. Taču mazāki ieguldījumi nozarē varētu būt saistīti ar to, ka pēdējie divi gadi nozarei nav bijuši sevišķi veiksmīgi un investīciju piesaiste un finansiālie ieguldījumi kļūst apgrūtinoši. “Zinu vairākas saimniecības, kas ir spiestas atteikties no plānotajiem projektiem,” viņš atzina.
Vienlaikus viņš pauda cerību, ka šis gads būs veiksmīgāks, tostarp lauksaimniekiem Vidzemē, kuriem pēdējie trīs gadi nav bijuši veiksmīgi laika apstākļu, sausuma un pastiprinātu slimību dēļ. “Cerēsim, ka šis gads būs labāk. Bet esam gatavi visiem izaicinājumiem,” teica Jansons.
LETA jau ziņoja, ka koncertzālē “Valmiera” uz tikšanos šodien bija aicināti Vidzemes saimnieki – lauksaimniecības, piensaimniecības un mežsaimniecības pārstāvji -, lai vēl pirms aktīvās sezonas sākuma uzzinātu gan jaunākās tendences nozarē, gan gūtu vērtīgas atziņas kopīgās diskusijās.
