Šogad kaņepju audzēšanas platības samazinājušās par 3,5% 0
Latvijā kaņepes šogad audzētas 875 hektāru platībā, kas ir par 3,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā, informēja Zemkopības ministrijā.
Ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vecākais referents Adris Bumbuls sacīja, ka kaņepju audzēšanas platību samazinājums šogad varētu būt saistīts ar Latvijas kaņepju audzētāju negatīvo pieredzi sadarbībā ar kaņepju uzpircējiem no Lietuvas, kuri uzliek neizpildāmas prasības, kamdēļ zemniekiem nākas maksāt sodu.
Tāpat daļa uzņēmēju, kuri iepriekš audzēja kaņepes, šogad to vairs nedarīja.
Vienlaikus Bumbuls minēja, ka piemēram, salīdzinājumā ar 2016.gadu kaņepju audzēšanas platības Latvijā ir būtiski palielinājušās – 2016.gadā, pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, Latvijā kaņepes audzēja 316 hektāru platībā.
Bumbuls teica, ka Latvijā arvien populārāka kļūst kaņepju sēklu audzēšana eļļas ieguvei, kā arī kaņepju audzēšanas platības palielinās saistībā ar to pārstrādes attīstību – arvien vairāk kaņepju audzē spaļu un šķiedru ieguvei.
Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka lielākās kaņepju audzēšanas platības (virs 40 hektāriem) ir Kandavas, Lutriņu, Liezēres, Vecumnieku, Sesavas, Valdemārpils, Strazdes un Cēres pagastos. Starp pagastiem, kuros kaņepju audzēšanas platības pārsniedz piecus hektārus, ir arī Jaunsātu (22 hektāri), Vandzenes (17 hektāri), Bebrenes (8,7 hektāri) un Naukšēnu (7,97 hektāri) pagasti.
Savukārt kaņepes platībā līdz pieciem hektāriem šogad audzētas Krimuldas, Gudenieku, Mazsalacas, Runas un Ciblas pagastos. Mazākās platībās kaņepes audzē arī Padures, Priekuļu, Jērcēnu, Salas, Vircavas, Naujenes un Virgas pagastos.
Bumbuls piebilda, ka visvairāk kaņepju starp Eiropas Savienības (ES) valstīm audzē Francijā – apmēram 50% no ES kopumā izaudzētajām kaņepēm. Seko Igaunija, kur kaņepes tiek audzētas eļļas ieguvei.
