Šogad jaunas valdības nebūs; nākamnedēļ – sarunu otrais raunds 2
Cerības uz ātru valdības izveidošanu palikušas nepiepildītas, jo neviens no partiju piedāvātajiem premjera amata kandidātiem nav guvis Valsts prezidenta Andra Bērziņa atbalstu. Tādēļ nākamnedēļ tiks rīkots politisko konsultāciju otrais raunds.
“Apkopojot sarunās minētos valdības veidošanas pamatnosacījumus un pamatprincipus, Valsts prezidents atbalsta profesionālu un pieredzējušu ministru veidotu kabinetu, kurš vienlaikus saņemtu pārliecinošu Saeimas vairākuma atbalstu un varētu nekavējoši sākt risināt valstij aktuālos jautājumus,” teikts vakar izplatītā Prezidenta kancelejas paziņojumā. Bērziņš arī sola stingri iestāties par to, lai Ministru kabineta veidošana atbilstu Satversmes 55. pantā paustajam, ka “Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātajiem ministriem”. Ar to acīmredzot prezidents liek noprast, ka premjeram nepieciešama lielāka brīvība, izvēloties ministrus, un mazāk jāpaļaujas uz partiju politisko tirgošanos. Paziņojuma turpinājumā prezidents arī norāda, ka rūpīgi vērtēs gan iespējamā valdības vadītāja, gan viņa aicināto ministru kandidatūras un paturēs sev tiesības atsaukt Ministru prezidenta kandidātu vēl pirms balsojuma Saeimā, ja veidojamās valdības sastāvs neatbildīs prezidenta izvirzītajiem kritērijiem. Taču paziņojumā tā arī nav skaidri pateikts, kādēļ izvirzītie premjera kandidāti prezidentam nešķita piemēroti un pēc kādiem kritērijiem viņš vērtēs nākamās kandidatūras.
Valsts preses sekretāre Līga Krapāne, lūgta precizēt augstās amatpersonas lēmuma motivāciju, paskaidroja, ka Valsts prezidentam sarunu gaitā neesot radusies pārliecība, ka “Vienotības” izvirzītie trīs kandidāti (Artis Pabriks, Krišjānis Kariņš un Ints Dālderis) ir spēcīgākie, ko šī partija varētu piedāvāt. Kritēriji, pēc kuriem prezidents vērtējot kandidātus, ir diezgan vispārīgi – jābūt ar politisko pieredzi un spēju izveidot komandu, kura baudītu Saeimas vairākuma atbalstu.
Politologs Jānis Ikstens uzskata, ka prezidents, nenorādot skaidru un saprotamu pamatojumu, kādēļ izvirzītie premjera kandidāti nav bijuši pieņemami, pārkāpis elementāru politiskās atbildības principu. “Gan partijām, gan sabiedrībai kopumā ir tiesības zināt, kādēļ izvirzītie premjera amata kandidāti prezidentam nešķiet piemēroti,” teica Ikstens. Tā kā skaidri motivēta lēmuma vietā sabiedrība ir saņēmusi visai neskaidru paziņojumu, atliek tikai mēģināt salasīt prezidenta nodomus starp rindiņām. Pēc Ikstena domām, vakardienas paziņojumā varētu būt ieslēpti vismaz trīs signāli. “Pirmais, ka prezidents nevēlas valdības veidošanu uzticēt “Vienotībai”. Otrais, nedaudz vienkāršojot, prezidents vēlas palielināt izredzes valdības priekšgalā nokļūt saviem bijušajiem domubiedriem no ZZS laikiem. Trešais, atceroties viņa iniciatīvas par izpildvaras stiprināšanu, prezidents vēlas bezpartijisku tehnokrātisku valdību vai vismaz bezpartijisku premjeru,” sprieda politologs.
Vakar “Vienotības” un ZZS pārstāvji runāja par sadarbību, bet zaļie zemnieki nemaz neraujas iekļūt koalīcijā. Tādēļ panākta tikai konceptuāla vienošanās par sadarbību. “Konceptuāli vienojušies – tas nozīmē ne uzreiz, ne uz sitienu. Sarunas jāturpina un jāsagaida, kad no “Vienotības” tiks nominēts konkrēts premjera amata kandidāts,” pēc tikšanās žurnālistiem sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Šāda koķetēšana no ZZS puses nostāda “Vienotību” pata situācijā, jo prezidents, visticamāk, vēlas redzēt premjera kandidātu, kuram būtu arī ZZS atbalsts, bet ZZS vēlas redzēt konkrētu premjera kandidātu.
“Vienotība” vēl cer pārliecināt prezidentu, ka kāds no tās iepriekš izvirzītā trijnieka ir derīgs premjera amatam. Tādēļ šodien plānota iespējamās nākamās koalīcijas kopīga sapulce, lai vienotos par vienu kandidātu, kuru ar visu partneru atbalstu varētu atkārtoti stādīt priekšā prezidentam. Kā visticamākais pretendents tiek minēts Artis Pabriks. Tikmēr neoficiāli avoti Saeimā vēsta, ka prezidents vēloties premjera amatā redzēt parlamenta priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (“Vienotība”). Tomēr partija neplāno viņu virzīt, un arī pati spīkere šī goda nealkstot.
